Kā es mācos mocīti vadīt. Part 2.

Emmy
Emmy 21. aprīlis 2016 16:03
1010

Hey, hey, hey...

Šis būs ātrs pārskrējiens tam, kā man veicās vai NEVEICĀS ar moto vadīšanu.

Šodien man bija otrā braukšanas nodarbība. Tā kā biju iepriekš jau braukusi ar moci, tad jau pirmajā braukšanas nodarbībā man piešķīra lielā izmēra moto.  Apstāstīja un parādīja figūru laukumu, tas kas no manis tiek sagaidīts u.t.t. Labi, viss skaidrs, braukājos, pildu vieglākās figūras, mēģinu aprast ar jauno moto, nespēju, jo esmu radusi pie tā ka moto stūre negriežas, vai vismaz, ne tik daudz kā manam.  Laužu sevi, savus ieradumus, beigās jau viena no sarežģītajām figūrām sāk padoties. Viss labi.

Šodien otrā braukšanas nodarbība, pirms tās, neliels stresiņš, jo tika plānota nodarbība arī ārpus figūru laukuma, pilsētas satiksmē. Laiks labs, vēju vairs nejūtu, nekas vairs nesalst. Mēģinu veikt sarežģītāko no figūrām "mazā čūska", neveicās, ne šādi, ne tādi, mocis arī īsti negrib klausīt. Klausos austiņā padomus no instruktora, strādā vairāk ar kājas bremzi, spied sajūgu u.t.t., nekas labāk nenotiek, tieši pretēji, sāku piedomāt par visu to kas jādara un nekoncentrējos braukšanai un gāzes svirai.

Rezultāts -- > mocis nospolēja, riepu nokūpināja un priekšu gaisā aizrāva, visi konusi pa gaisu, mocis ar nenormālu lēcienu un kritienu rauj uz priekšu un gāžas...

Lai cik tas nebūtu dīvaini, jo stresa situācijās parasti prāts atslēdzās, mans ieslēdzās, nospiedu sajūgu un moci savācu dažus centimetrus no zemes. Dzirdu instruktora balsi, turi moci, turi moci, negāz.  Abi bijām nedaudz šokēti par pozitīvo iznākumu.

Šodiena nebija mana diena, braucu tā it kā nekad iepriekš nebūtu braukusi, uz ielas atteicos iziet, laikam labi ka tā, iekšēji jutu ka nebūs labi.

Man vēl ir palikušas divas obligātās braukšanas, bet, manuprāt, ņemšu vēl papildus, jo eksāmens jau 13. Maijā, bet es nejūtos gatava.

Pēc nodarbības gāju uz mašīnu un gandrīz sāku raudāt, beidzot es varēju salūzt, jo esot uz moto, instruktoram blakus, turpināju būt neiedragājama, bet šis notikums mani ļoti izsita pamatus zem kājām. Zuda ticība tam, ka es vispār spēšu nokārtot eksāmenu...

Draugs mani mierināja, teica, lai nedomāju, īpaši, kad braukšu mājās, lai nav problēmas vēl vadot auto...Protams, iebraucot sētā, apstājoties, aizmirsu ielikt Parking un mašīna sāka ripot. Pilns komplekts.

Lai arī šobrīd viss liekās nedaudz drūmās krāsās, es zinu ka es varu un es izdarīšu, es esmu tik tālu ceļu nogājusi, tagad es nepadošos.  Līdz nākamajai braukšanas nodarbībai es būšu atguvusi ticību sev un savām spējām.

Vai pēc šī notikuma man nav bail braukt ar moci?

Nē, nemazākās bailes.

 

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
mazaa raganina 22. aprīlis 2016 10:48 Emmy

Es jau saku,ka nav-Man tomēr šķiet,ka mocis Tev nav kaut kāda iegriba vai stilošanās,bet patešām nu tā-līdz kaulam.

Emmy 22. aprīlis 2016 09:23 pece

Paldies. :)
Jāsanāk, savādāk nemaz nevar. :) Nesanāks ar pirmo reizi, mēģināšu atkal. Ja es pēc vakardienas spēju piecelties, tad ceļš jāturpina.

Emmy 22. aprīlis 2016 09:22 mazaa raganina

Tā noteikti nav. :)
Tas man ir sirdī un dvēselē, ja tā nebūtu, sen mestu mieru. Ne jau stilošanas dēļ es speciāli kārtoju autovadītāja apliecību. Ne jaus tilošanas dēļ es auklēju, loloju, pulēju savu mocīti. Ieguldu tajā līdzekļus, lai ir droša un patīkama braukšana.

pece 21. aprīlis 2016 19:38

Es tevi apbrīnoju! Pozitīva skaudība un zinu, ka tev sanāks!

Nikte 21. aprīlis 2016 19:20 Catwoman

ROFL(Y)

mazaa raganina 21. aprīlis 2016 17:51

Ak, Tu mūsu moto pelīte!Man tomēr šķiet,ka mocis Tev nav kaut kāda iegriba vai stilošanās,bet patešām nu tā-līdz kaulam. Tu man atgādini mani, esam divas cāļa dvēselītes,bet galu galā viss būs labi! (F)

Kerstyna 21. aprīlis 2016 17:23

Tu vispār lauva, ka vispār cīnies ar šitamiem zvēriem :D Gan jau piejaucēsi :)

Linduchy 21. aprīlis 2016 16:30

Nekas! Grūti mācībās, viegli kaujā :D Viss būs labi! Tu tak esi moto-pele :D (hug)