Kā es izjūtu pārmaiņas sevī? Pildu Sieviešu Kluba aptauju Jaunā Laikmeta priekšvakarā

megumi
megumi 7. novembris 2011 11:42
521

 

Megumi ir pirmā Sieviešu Kluba lasītāja, kas saņēmusi drosmi un aizpildījusi anketu. Ko viņa atbild uz jautājumiem? Lasi turpinājumā>>

 

 

1. Vai tici, ka tuvojas Jauns Laikmets? Vai tici 2012.gada fenomenam, Maiju kalendāram, 11-11-11? Varbūt Tev ir sava versija, kas un kā mainīsies uz pasaules?

 

Es ticu tam,ka šajā dzīvē nekas nestāv uz vietas un nemitīgi mainās. Nav būtiski kā pārmaiņas dēvē,bet gan tas kā mēs tās sajūtam un ko dara ar savu dzīvi. Ja Augstākais spēks dod iespēju mainīties, tad tā ir jāizmanto, ja vien neesi tas cilvēks, kas ir apmierināts ar mazumu un to, kas notiek pasaulē. Jaunais laikmets nesīs daudz pārmaiņas, taču nevar apgalvot,ka tagad sāksies zelta laikmets, jo patiesībā mēs dzīvojam vistraģiskākā laikmetā - Kali Jugā (pēc Vēdām), taču mēs esam tie laimīgie, kam ir iestarpinājums,kas nav tik grūts kā viss laikmets kopumā. Bet, lai vai kā, pasaule var mainīties tik daudz cik mainamies mēs paši, tādēļ nekāds īpašs datums vai apzīmējums nevar neko ietekmēt,tad ja cilvēkam nav ticība un vēlme - nevis gaidīt uz brīnumiem,bet radīt brīnumus pašam.

 

2. Ja Tev būtu iespēja līdz ar Jaunā Laikmeta iestāšanos no kaut kā savā dzīvē atteikties? Kas tas būtu? Ko Tu labprātāk atstātu pagātnei?

 

Patiesībā, lai mainītu sevi nav jāgaida konkrēta diena. Jāsāk mainīties šeit un tagad,taču noteikti tagad tas būs vieglāk izdarāms. Es vēlētos pimkārt atteikties no gaļas,olām un zivīm, jo kā gan var tiekties uz garīgo pasauli pieļaujot to, ka garšas baudas labā tiek atņemta dzīvība. Tāpat arī apņemos neklausīties baumās un klačās un nerunāt neko sliktu par citiem,jo katrā taču mīt Dievišķā daļa.Ja runājam par garīgo plāksni, es vēlētos atstāt aiz sevis dusmas, jo tās izsit no līdzsvara. Vissliktākais,kas cilvēkam var piemist, manuprāt, ir bailes. Es vēlos tās attstāt pagātnē un tā vietā ielaist savā dzīvē lielāku paļāvību uz Dievu un sevi. Tad manā dzīvē nekas nebūtu neiespējams un es varētu sasniegt savus mērķus pilnībā.

 

3. Kādas savas īpašības Tu paņemtu līdzi? Kuras no Tavām īpašībām Tev noderētu nākotnē, laimīgākai un labākai dzīvei?

 

Noteikt līdzi es paņemtu spēju mīlēt. Jo bez mīlestības nevar nekas pastāvēt. Mīlestība neaprobežojas ar vīra vai bērna mīlēšanu. Mīlestība ir visapkārt un to var sniegt itin visam. Arī savu optimismu un sapņainību ņemtu līdz, jo ja nav gaišs skats uz dzīvi un tas, ko vēlamies sasniegt, tad kāda jēga?Tāpat arī savu pazemību(kuru es tagad tikai attīstu) es vēlētos atstāt savā personībā, jo tad, kad cilvēkam piemīt pazemība, tad viņam ikkatra lieta un cilvēks nav par grūtu panesams. Svarīgi ir nostādīt citus augstāk par sevi,tikai tā var iegūt cilvēku un Dievišķā draudzību.Patiesībā nevienu savu labo īpašību atstāt nevēlētos, jo tikai ar labām īpašībām es varu dot citiem un pasaulei.

 

4. Kāda būs Tava nodarbošanās? Ko darot, Tu jutīsies laimīga?

 

Ja tā pa lielo to var izsapņot, tad esmu dzimusi, lai palīdzētu citiem,lai būtu citiem. Man ļoti tuva ir mūzika,tādēļ vēlētos caur to nest vēstījumus cilvēku sirdīm, jo mūzika lielā mērā maina pasauli. Es vēlētos uzklausīt cilvēkus un sniegt tiem padomus caur savu dzīves pieredzi un kaut tikai vienam cilvēkam dzīve sāktu izmainīties uz labo pusi,tas vien jau būtu sasniegums man un cilvēcei.Es vēlētos dalīties ar cilvēkiem savās zināšanās. Iespējams brīvajā laikā vadītu kādu semināru par dzīves patiesību un satiktos ar interesantiem cilvēkiem.

 

 5. Atceries kādu pagātnes situāciju, kur Tu sajuties Tu pati, juti savu īsto ES? Kad tas bija un kas Tev lika tā justies? Kas Tev dzīvē liek justies Tev pašai? Kas traucē sajust un dzīvot pēc savas īstās būtības?

 

Konkrēti vienu situāciju es nevaru pastastīt,jo kopš skolas laikiem es cenšos pilnveidoties un nebaidos atšķierties ar savu būtību, jo man ir svarīgi būt man pašai, nevis slēpties cilvēku ieliktajos rāmjos. Bet es zinu,ka justies tādam kāds esi ir vislabākais, kas cilvēkam dots, jo nav vērts būt kopijai un nav jābaidās par steriotipiem, jo patiesībā galvenais ir kā jūties pats, nevis, ak, ko gan par mani teiks!Vislabāk es jūtos tad, kad daru to, kas man patīk, to, ko Dievs man ir ielicis šūpulī. Vistuvāk savai būtībai es jūtos radoši izpaužoties - dziedot,gleznojot, rakstot, veidojot, uzklausot citus un daloties pārdomās par to kā es redzu lietu kārtību, gatavojot ēst ar mīlestību.Vispatiesāk es jūtos mirkļos, kad mani caurstrāvo mīlestība, kad es varu meditēt, kad es sarunājos un lūdzu Augstāko spēku, jo tad visas ikdienišķās rūpes, mans izskats, pasaule paliek citur, jo tad es patiesi esmu dvēsele, nevis cilvēks,kas sastāv no dvēseles un ķermeņa. Tad nav nekas svarīgāks par Dieva, mīlestības nešanu un starošanu sevī.Mūsu dzivēs, es domāju ļoti daudziem, traucē bailes būt atšķirīgiem, jo viss, kas nav pieradināms un neatbilst sabiedrībai ir nepareizs un noteitki "draudzējas ar putniem".Tāpat ari mūsu egoisms bieži aizēno sirdsbalsi, arī ikdienišķas rūpes un uztraukums par naudu,problēmas neļauj būt pašiem. Tajos mirkļos šķiet ka visa pasaule ir pret mani,bet patiesībā visa pasaule ir par mani,tikai es pats esmu pret sevi, jo aizmirstu vienīgo patiesību, ka šīs lietas ir otršķirīgas, ka īstā nozīme ir tam, kādi mēs esam un ko darīsim, lai tuvinātos mīlestības pilnajam Radītājam.

 

6. Kas Tevi šobrīd uz pasaules ļoti ļoti neapmierina? Ko Tu gribētu mainīt, ja būtu Pasaules Valdniece?

 

Patiesība uz pasaules šobrīd notiek ļoti liels haoss. Un ne jau dabas katastrofas un resursu nepietiekamībā ir problēmas, bet gan tājā, ka cilvēks ir aizmirsis, ka ir cilvēks un uzvedās diez gan dzīvnieciski. Cilvēce ir palikusi akla, bezjūtīga, alkatīga, egoistiska un uz noslieci degradēties. Nauda skrien pa priekšu cilvēkam un labi, ja ir vēl kāds, kas seko sirdsgaismai,nevis vilinošajai bagātībai. Cilvēki aizmirsuši par saviem pienākumiem un afišē tikai tiesības. Visas sitēmas valstī ir nesakārtotas. Rodas necieņa pret bērniem un veciem cilvēkiem. Sievas un vīri nav uzticīgi saviem dvēseles radiniekiem un izdara muļķīgus soļus, ko dzen kaislības. Notiek slepkavība cilvēkam pat nedodot iespēju piedzimt.Ko es darītu? Es nemainītu neko no šī. Pasaulei ir jābūt duālai,protams, ar mēru. Taču es vēlētos cilvēkiem dot iespēju sajust Dievu.  Jo tikai cilvēks, kas seko un atzīst Augstākā spēka klātbūtni un veido dievišķas attiecības var būt cilvēka cienīgs, jo kurš gan, kas patiesi, ar uzsvaru uz vārda patiesi, nes savā sirdī Dievu, spēj izdarīt ko ļaunu?

 

7. Kā Tu iztēlojies savu dvēseli, ja Tev viņa būtu jāuzzīmē? Kādā krāsā viņa ir? Kā izskatās? Vai tai mugurā ir kādas drēbes? Pēc kā tā smaržo? Kāda ir šīs dvēseles viskvēlākā vēlēšanās?

 

Zinot to cik nepamanāma un maza ir dvēsele būtu grūti to uzzīmēt, bet es dvēseli attēlotu kā visu Visumu, itin visu kas pastāv tikai mazākā izmērā, jo mēs esam atspoguļojums, tam, kas jau eksistē. Es savu dvēseli krāsotu pasteļtoņos. Domāju ka tādu vienu konkrētu krāsu nevaru izvēlēties. Dvēsele smaržo pēc tīras mīlestības,pēc svaiga gaisa un nektāra.Dvēseles kvēlākā vēlēšanās ir atrast savas mājas un atgriezties pie sava Radītāja un sajust tā mīlestību. Un ja dvēselei būs nolemts, tad kļūt par cilvēku sargātāju, izgaismotāju, iedvesmotāju.

 

8. Kāds ir Tavs talants?  Varbūt tie ir vairāki? Kas Tev pašai padodas vislabāk un ko Tu gribētu attīstīt?

 

Man ir daudz ārešķīgi dažādi talanti kā sevi izpaust,taču esmu īstā dvēseles talanta meklējumos. Talants jau neaprobežojas ar to vai es skaisti dziedu vai labi zīmēju. Talants var arī būt uzklausīt citus. Varbūt arī šis ir viens no dvēseles talantiem - uzklausīt citus un sniegt tiem mierinājumu. Kad iespējams, tad sildīt citu sirdis un iedvesmot uz skaistāku dzīvošanu.Es vēlētos iemācīties vairāk saklausīt savu sirdsbalsi, attīstīt intuīciju, sajust enerģijas, redzēt, dzirdēt skaidrāk, lūkoties uz pasauli caur patiesību nevis ilūzijām.

 

***Pāris dienas atpakaļ es atbildēju uz visiem saviem dzīves jautājumiem ar prejautājumu. KAS GAN IR SVARĪGĀKS PAR TO KĀ NEST SAVĀ SIRDĪ DIEVU? Un tas nenozīmē fanātisku ticību, tas nenozīmē, ka jāaizmirst par pienākumiem, ģimeni un jādodas uz klosteri vai jākļust par vienas ticības pārstāvi, sakot, ka cita ir galīgi garām. Dievs jau ir viens un visur, neatkarīgi no tam caur kādu reliģijas plīvuru skaties, vai varbūt pat neskaties ne uz vienu. Nav svarīgi kā tu to sauc - Dievs, Radītājs, Pirmavots, Augstākais spēks. Svarīgi ir tas,kāpēc tu esi šajā dzīvē, ko ar to gribi panākt un uz ko tiecies. Es esmu jauna un vēl tikai mācos, bet zinu, ka bez svētības, bez Dievišķā klātbūtnes katrā dzīves situācijā manai dzīvībai nebūtu jēga. Ir jāatrod tas kādēļ dzīvo, kā vārdā tu vēlies kļūt labāks un kā padarīt labestīgu šo Zemi.

 

Aizpildi arī tu Sieviešu Kluba jautājumus par Jauno laikmetu. Anketas jautājumus meklē šeit>>

 

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
DADZABITE 7. novembris 2011 19:58

(F)

kintijasieviesuklubslv 7. novembris 2011 16:04

paldies, ka dalījies savās emocijās!