Jūnijs ar lietus pilieniem uz degungala

Sieviešuklubs.lv
Sieviešuklubs.lv 6. jūlijs 2017 13:54
914

Jūnijs man bija periods, kuru varētu aprakstīt “gribu to, nezinu ko, gribu tur, nezinu kur”. Bieži vien man vienkārši gribējās būt tālāk prom no visa un visiem, no visas tās kņadas un ņemšanās, mūžīgās čīkstēšanas, vainīgo meklēšanas, kontroles…

Vasara Latvijā ir tik īsa…reizēm vispār aizmirst pie mums iegriezties. Neskatoties uz laikapstākļiem, es ar prieku tveru katru mirkli, kad varu pabūt vienatnē kaut kur pie dabas – padomāt, izvēdināt galvu no bēdīgām domām un uzņemt pozitīvo enerģiju. Atkal un atkal es sevi pieķeru pie domas, ka ilgojos pēc miera un klusuma – pilsētas trokšņi mani nogurdina un izsūc manus spēkus. Mans prāts spēj nomierināties vien dabas klēpī – starp smaržojošiem, zaļojošiem un ziedošiem augiem, putnu dziesmām, vēja rotaļām pļavas smilgās un kukainīšu vasaras dejām, baudot mieru, baudot mirkli, jo tas ir tik īss.

20170706133658-78871.jpg

Tieši tāpēc, lai šogad nepalaistu garām krāšņo rododendru ziedēšanu, pabīdīju-sabīdīju visus darbus un devos uz Babīti. Neskatoties uz vēja mātes plosīšanos un drausmīgo aukstumu (par kuru nekas neliecināja dienas sākumā), klabinot zobus, izstaigāju bezgala skaisti ziedošo un dievīgi smaržojošo rododendru audzētavu.

20170706133758-91218.jpg

Rododendru audzētavas skaistums, atrašanās vieta un enerģētika tika atzīta par labu esam arī Sieviešu Kluba randiņa rīkošanai. Man bija patiess prieks jūs visas satikt.

Jūnijā apzinīgi centos ievērot brunču valkāšanas apņemšanos. Skapja saturs tika pārcilāts, izrevidēts un neplānoti papildināts. Sievietēm gan ir grūta dzīve. Domāju, daudzas no jums ir saskārušās ar situāciju, kad jānopērk kleita. Stāvi tu pielaikošanas kabīnē un domā, ko darīt – kleitu ir jāpērk…vienu, bet ideāli der un perfekti izskatās visas pielaikotās. Cīņa ar sevi, budžeta pārcilāšana prātā, ķecerīgas domas…un beidzot, vienojoties starp veselo saprātu un gribuli, tiek nopirktas divas kleitas.

20170706133959-27731.jpg

Jūnijā atkal sanāca pabūt skolā – šoreiz gan krievu skolas 9. klases izlaidumā. Pozitīvi pārsteidza tas, ka izlaidums notika divās valodās. Arī priekšnesumus sniedza gan latviešu, gan krievu valodā. Skatījos uz savu stalto radubērnu un domāju, cik ātri paskrien laiks. Šķiet, vien nesen auklēju uz rokām, bet nu jau galvastiesu garāks par mani. Un tagad jauneklim ceļš vaļā uz plašo pasauli – pašam jāpieņem lēmums, kurā virzienā doties zinības un prasmes smelties.

Jūnijā sanāca gan pievērsties remontdarbiem (prasīja pamatīgu nervu devu), gan vēdināt galvu puķu dobēs (pārbaudīju nagu laku izturību), gan apmeklēt dažus pasākumus ar devīzi – “Ja tur būs kokteiļi, es arī tur būšu”.

20170706134042-18590.jpg

Mēneša vidiņā devos uz Spīķeriem, kur tika meklēts un atrasts labākas #WorldClass bārmenis Baltijā caur ķīmijas laboratoriju, ziedu kupenām un maģisku meža stūrīti ar sasaldētām laumiņām. Kokteiļa baudīšanai ir pavisam cita noskaņa, ja tas tiek gatavots ar šova elementiem.

20170706134128-36504.jpg

Mani īpaši uzrunāja konkursa fināliste no Igaunijas - Karina Tamm. Pirmkārt, sieviešu solidaritātes vārdā, jo viņa bija vienīgā sieviete starp finālistiem. Otrkārt, viņas uzstāšanās bija patiesi izplānota līdz vissīkākajām detaļām. Bārs tika pārvērsts par miniatūru pasaku meža stūrīti – žūrijas locekļus ieskāva zaļi augi, īsi pirms žūrijas locekļu ierašanās tika kvēpināts ķērpju un kadiķu vīraks, kājas lutināja zāles mīkstums, bet garšas kārpiņas pārsteidza sārtais kokteilis, kura garša apvienoja sievišķīgi vieglu saldumu un spēcīgu meža augu garšu kombināciju. Kokteiļi tika pasniegti dažādos traukos – porcelāna tasītēs, māla un metāla krūzītēs. Karina skaidroja šo kokteiļa pasniegšanas ideju ar vēlmi cilvēkiem radīt pieejamības sajūtu. Lai varētu pagatavot gardu un interesantu kokteili mājās, nav jāpērk īpaši bāra piederumi – šeikeri, glāzes utt, viss, kas ir nepieciešams, noteikti atradīsies jebkurā mājsaimniecībā.

20170706134146-36347.jpg

Karina Tamm tika atzīta par Igaunijas labāko bārmeni, taču Baltijas līmenī piekāpās lietuvas pārstāvim. Bārmenis no Lietuvas Vainius Balcaitis tika atzīts par labāko bārmeni Baltijas valstu vidū. Tagad viņam savas spējas būs jāpierāda Meksikā, konkurējot ar pasaules labākajiem bārmeņiem.

20170706134244-13430.jpg

Jūnijs - trakā ņemšanās ap un par līgošanu. Daudziem šie tautiskie svētki jau sen ir kļuvuši par pārēšanās, pārdzeršanās un sava stulbuma rekorda pierādīšanas laiku. Man saulgriežu laiks ir kļuvis pavisam īpašs. Lai to saprastu, vajadzēja paiet ilgam laikam, vajadzēja notikt daudziem notikumiem manā dzīvē, lai es beidzot saskatītu saulgriežu laika, rituālu un simbolu patieso nozīmi, tāpēc apzināti izvairījos no 23. jūnija svinētāju kompāniju aicinājumiem piebiedroties, tā vietā devos skatīt "Skroderdienas Silmačos" Jelgavas pasta salā. Pēc svētkiem sapratu, ka mans lēmums bija pareizs. 

20170706134648-79409.jpg

Ieviešot pārmaiņas savā dzīvē, lielāku uzmanību pievēršu arī ēdienkartei – zaļākai, svaigākai, krāsainākai, interesantākai un veģetārākai. 100% atteikties no dzīvnieku valsts produktiem man pagaidām nesanāk, jo piena produkti, olas, jūras veltes man pārāk labi garšo. Taču iekšēji stiprinās sajūta, ka ir jādzīvo tā, lai pēc iespējas mazāk kaitētu apkārtējai videi un dzīvniekiem. 

20170706134755-42018.jpg

Jūnija brīvos brīžus pakavēju, lasot grāmatas. Īsti vasarīgā ceļojumā devos caur grāmatas “Balto mākoņu zemē” lapaspusēm. Savukārt mēneša izskaņā devos vēsturiskā ceļojumā ar fantastikas piejaukumu, lasot Džo Aberkrombija triloģijas “Sašķeltā jūra” otro grāmatu “Puspasaules”. Stāsts par sāpēm, spēku, atriebību, viedumu un viltību, draudzīgu plecu un uzticamiem ieroču biedriem, bet pa vidu tam visam meitene ar sapni, neatlaidību un dzeloņainu raksturu. Interesants un aizraujošs stāsts.

Lai arī vasara ir pilnā plaukumā (it kā), tomēr šad un tad TV ekrāns vilina. Tā nu jūnijā tika noskatītas dažas filmas un ievērtēti seriālu jaunumi.

Par mēneša izcilāko filmu visās kategorijās noteikti varu atzīt “The Zookeeper’s Wife”. Līdz asarām aizkustinošs stāsts par kara laika zvērībām ne tikai attiecībā pret cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem.

Ja vēlies paskatīties uz reklāmas biznesu no nedaudz cita skatpunkta, iesaku noskatīties filmu “99 Francs”. Iespējams, ka pēc šīs filmas noskatīšanās, tu nemetīsies drudžaini pirkt katru produktu, kuru vien skaļāk un plašāk reklamē.

No seriālu jaunumiem varu ieteikt “Gypsy” (ar pikantu piegaršu) un “Riviera” (par miljardieru dzīves ēnas pusi).

Tāds nu jūnijs pagājis – svinot dzīvi ar kokteili, baudot mieru pie dabas, rodot iekšējo līdzsvaru caur mandalu meditāciju un jogu. 

20170706135436-14419.jpg

Lai saulains un silts jūlijs!

Lai pietiek spēka, gribas un laika

īstenot kādu no saviem sapņiem!

Linda

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Linduchy 7. jūlijs 2017 16:11 Kerstyna

tpfu, nevis pie darba, bet pie kāda kāruma - lai šis našķojas, kamēr tu raksti :D

Linduchy 7. jūlijs 2017 16:11 Kerstyna

Ķeries gan! Pieliec Slinkumu pie darba :D

Kerstyna 7. jūlijs 2017 15:36

:) (Y) Interesanti un iedvesmojoši :)
Laikam jāķeras pie drukāšanas :)

Linduchy 6. jūlijs 2017 19:02 Aggie

Jā, man arī vīrs prasa gaļu šad un tad. Labi, ka tas vairs nav katru dienu :D

Aggie 6. jūlijs 2017 18:38 Linduchy

...zini, es ar eju to ceļu uz veģetārismu, bet, kamēr gatavošu ēst savējiem, tikmēr līdz galam neaiziešu... es labi, nē, viegli jūtos, kad neēdu gaļu... bet, kad laiks spiež un nevaru pagatavot atsevišķi, tad sanāk apēst, to ko manējie ēd...

Linduchy 6. jūlijs 2017 15:33 rasas

Ļoti iespējams, ka tev radusies nepatika pret jūras iemītniekiem, jo nav sanācis baudīt pareizi un garšīgi pagatavotus :)
Man vēl aizvien ir fobija, ja tā var teikt, no mazām zivtiņām ar daudzām asakām :D Ja ir izvēle, metu līkumu :D

rasas 6. jūlijs 2017 15:20 Linduchy

ļoti, ļoti reti, vairāk garšo saldūdens zivis.
Bet jūras mošķus gan neesmu iemācījusies "cienīt" - varbūt nav sanācis baudīt garšīgi pagatavotus/pasniegtus.

Linduchy 6. jūlijs 2017 15:09 rasas

Tu vispār neēd zivis? 8-|

rasas 6. jūlijs 2017 15:06 Linduchy

Es laikam neesmu vēl "izaugusi" līdz zivīm/jūras produktiem.

Linduchy 6. jūlijs 2017 14:39 VIT@

Jā, gan vērtīgas vielas, gan garšo. Zivtiņas, astoņkājīši, mīdijas, garneles...aaaa, nevaru - no domas vien jau siekalas tek :D

-Scarlett- 6. jūlijs 2017 14:36 Linduchy

piekrītu vegānisms man arī neder.. gaļa pa retam ... nu steiks tīri labi patīk... bet no zivīm un jūras produktiem neredzu vajadzību atteikties... tur ir daudz labo vērtīgo vielu , kas vajadzīgas ir cilvēka organismam.

Linduchy 6. jūlijs 2017 14:19 rasas

Uz ceļa - jā, bet līdz finišam vēl tāls ceļš ejams :) Pavēroju gan savu uzvedību, gan izskatu, gan pašsajūtu - un sapratu, ka ir labāk, kad gaļas nav. Tomēr nejūtos īpaši labi, ja izslēdzu no ēdienkartes zivis/jūras veltes. Arī siers un citi piena produkti manā ikdienā ir bijuši, ir un būs, es bez tiem nevaru...hmmm, vai arī vienkārši negribu iztikt bez tiem :D Tāpēc 100% vegāns no manis nesanāks. Nu vismaz es šobrīd nespēju sevi iedomāties kā tādu :)

rasas 6. jūlijs 2017 14:15

Pārdomu pilns!
Esi uz veģetārimsa/vegānisma ceļa? :)