Izvēle bez izvēles... patiesībā.

Kerstyna
Kerstyna 16. marts 2017 09:55
1145

Ne nu tīri stundu... bet labu brīdi stāvēju domādama pie sava kurpju plaukta.... kur, patiesībā, nav  neviena zempapēžu kurpju pāra.

Nu tā es vēroju savas kurpes , un mans mīļotais Slinkums vēro mani un gaida....

Tikko manā prātā sāk nobriest lēmuma aprises tā:

-          Tu traka esi?  Pat nesāc domāt par to, iebrēcas mans Slinkums un nokrīt no ledusskapja....

-          Par ko domāt??

-          Pat nedomā pirkt kaut kādas neestētiskas botas un pat nedomā pat ātrāk paiet, kur nu skriet vēl!

-          Ne, ne... tik ķecerīgas domas man prātā pat nenāk un man riebjās botas...

Mans Slinkums atkal pārvietojas manā acu augstumā un ir pašas viskoncentrētākās uzmanības iemiesojums, viņš ir gatavs klausīties.

-          Redzi, mans mīļais, man ļoti patīk augstpapēžu kurpes un man ļoti nepatīk sev tās atteikt, tāpēc, mīļais, man tomēr būs kaut kas jādara lietas labā, jo es nudien , negribu atlikušo dzīves daļu slāt baletenēs....

-          Ou.... nu man šķiet, ka tu tagad gribi kādu kompromisu panākt?

-          Jā. Tu pilnīgi pareizi saproti. Es gribu kompromisu.

-          Un kādu?  Mans Slinkums, ne bez iemesla sāk palikt ļoti aizdomīgs....

-          Ir tā, ka manis ir palicis mazliet par daudz un augstpapēžu kurpes vairs nav tik ērtas staigāšanai, bet zempapēžu kurpes man nepatīk. Man ir jādara kaut kas personiskā komforta  uzlabošanai.

-          Hmmmmm..... tas ir viss , ko es dzirdu no sava mīļotā.

-          Un tā, es esmu nolēmusi kaut ko mainīt savos paradumos, bet tā, lai neapdalītu sevi un arī tevi, mans mīļais.

-          Esmu pati uzmanība... dīvainā kārtā, mana Slinkuma balss tonī nav ne ēnas no sarkasma.

-          Mans mīļais, tu par mani zini tik daudz.... Nu lūk, ko es domāju paveikt – es domāju mēģināt iztikt ar 1000kcl diennaktī, kas mana vecuma dāmai ir pilnīgi pietiekami. Bet tā kā es pazīstu sevi, es tomēr mēģināšu iztikt ar 1500kcl :D  Bet es noteikti, katru dienu nekontrolēšu  zaudētos miligramus, jo svaru man nav un nebūs, es noteikti neatteikšu sev mazos priekus, es noteikti neaizmirsīšu par tevi  un par sava darba īpatnībām,  un  katru dienu atcerēšos, ka man PATĪK staigāt augstpapēžu kurpēs .

Mans Slinkums mirkli klusē, viegli ņirbēdams maina krāsu un visbeidzot atbild –dari tā, mīļā, tikai, neapgrūtini sevi lieki un par mani neaizmirsti, saulīt ....

P.s. Saruna notika februārī, tagad ir marta vidus.  Kā mums veicās? Teikšu, ka tīri tā neko, jo es esmu nopirkusi vēl dažus pārus „augšpakurpju” un izmēru mazākas džīnas.  Jaunie dzīves paradumi mani neapgrūtina, mana sejas neizskatās nogurusi, un es sev patīku... Un pats labākais, man tas nav "piegriezies" :D

 “Pavasara pārvērtības”


20170221084145-63968.jpg

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
hiperkeri 16. marts 2017 15:17

uhuuuu,malacis!!!! Es tik nosmējos par sākumu:D:D:D
Lai izdodas!! Un apsveicu ar jau sasniegto,riktīgi forši:):)

Ciao 16. marts 2017 13:10

Turu par Tevi īkšķus, la izdodas iecerētās lietas!! Man patīk, patīk šādi raksti un apņēmība!! Lūk tas ir pareizi (Y) bravo