Ideālais scenārijs- paļauties uz brīnumu

nosiguldas
nosiguldas 21. februāris 2014 12:34
960

Satrūkstos no visai neomulīgas sajūtas kāds uz mani skatās. Cik ļoti negribas atvērt acis, paveru acu stūrīti, kaķis sēž uz gultas un skatās man acīs. ŠAUSMAS, ESMU AIZGULĒJUSIES.

Lecu no gultas, viena čība kājā otra kaut kur pazudusi, skrienot vēl iešļūcu otrā un nu jau esmu lejā. Ak dievs un tas piecpadsmit minūtēs ir jāsaved kārtībā. Spogulis, šodien izskatās ir sazvērējies pret mani.

Paskatos pulkstenī un ir skaidrs, šorīt visi ir pret mani sazvērējušies. Vēl jāpaspēj saģērbt mazulīte un septiņos, jābūt "formā olimpiskā", savādāk, kāds, kam rīts nav labākā dienas daļa, būs sabozies un mana diena būs neatgriezeniski sabojāta.

VĒLREIZ uzmetu aci visam apkārt un neviļus apstājos ar skatu pie kalendāra 14. februāris. Nu protams, kas tad manā mājā pievērsīs uzmanību tādiem sīkumiem. Jau paspēja uzrūkt, ka nekad nevaram laikā izbraukt no mājas.

Beidzot esmu darbā, kafijas smarža piepilda kabinetu, zinu somā bija vēl kāda " konča", šodien kā reiz prasās dienu pasaldināt. Bet, kas tas, pārsteigumā apmulstu, spīdīga folija paciņa. Lēnām to atritinu un neviļus pieķeru sevi pie domas, ka smaidu.

Tur ir pankūkas ar manu mīļāko ievārījumu, kuras , cik var saprast tika sagatavotas man brokastīm, jau tad, kad es gulēju.

20140214170123-65099.jpg

Baudot gardās brokastis, prātoju, ko es šajos svētkos vēlētos vairāk, kādu ziedu, vai garšīgas brokastis. Jāpiekrīt, ka mīlestība tomēr iet caur vēderu, jo man brokastīm laika nav, bet ēst gribās gan.

DIENA BIJA PATIESI IZDEVUSIES.

Bet kā pārsteigt viņu?  Ideja nāca pati no sevis, jo emocijas vēl pēc brokastīm sita augstu vilni.

Tas būs mans vēstījums viņam, jo mēs ikdienā tik reti pasakām, to ko  īstenībā  jūtam . Un ne tikai sievietēm arī vīriešiem patīk, ka laiku pa laikam viņiem " pabrauc pa ausīm".

20140214171024-84155.jpg

Atgriežoties mājās, aploksni, mēģinu ielikt pastkastītē, tā lai neviens neredz, bet soma tik liela, ka čammāšanās var manus nodomus izjaukt. Beidzot tomēr tieku pie vēstules un ieejot istabā pavisam nopietni nosaku, ka pastkastītē viņam bija vēstule. Ar izbrīnu vīrs paskatās manī, paņem vēstuli un dodas uz izeju, vēl līdz darbam esot jāaizbrauc. Caur logu redzu kā tiek atvērta vēstule, nu tad  tagad skriešus, noslēpt pārsteigumu istabā zem spilvena, jo izlasot vēstuli, tieši tur viņš to meklēs.

Vakarā visi esam kopā. Maziņā klusiņām kaut ko zīmē, bet mēs abi dzeram tēju. Vīrs apsēžas blakus, apņem mani un klusiņām iečukst ausī, paldies, es tevi ļoti mīlu. 

Pēkšņi mūsu romantisko sačukstēšanos pārtrauc, kāds maziņš, kas uzrāpies uz gultas un no muguras mūs abus cieši apņēmis, es Jūs abus ļoti mīlu un pasniedz mums zīmējumu ar lielu sirsniņu.

Reizēm ir labāk neko neplānot, bet paļauties uz brīnumu un TAD TAS NOTIKS

 

 

Blogu konkurss sadarbībā ar L’Oréal Paris: Ideālais Valentīndienas scenārijs!

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
hiperkeri 21. februāris 2014 20:43

vai:) NU TIIIIIK aizkustinoši:) Tāds ir pats labākais scenārijs:)