Gaidot jauno koncertpilno un svētkiem bagāto novembra mēnesi un pat nedomājot par tik tuvo visu svēto nakti vai hellowīnu, kā to mīl masu kultūrā saukt, man radās iedvesma pastāstīt par vēl vienu grupu, kuras mūziku mīlu jau trīs gadus!

Piedod ivetta, bet vēl joprojām nerakstu par trance mūziku.. Tā kā rudens ir vēss un dažkārt drūms gada laiks.. Šī ir mūzika, kas man palīdzēja nezaudēt enerģiju vasarā, ko pavadīju strādājot ogu fermā Skotijā, kur būtībā biju viena pati.. un laiciņš vasarā gandrīz tāds pats kā šie pēdējie rudeņi Latvijā..

„Florence and The Machine” – tā ir angļu, indī popa, ārtroka, soula  pārstāve, grupa kuras vārdu derētu zināt arī šeit, pilnīgi mežonīga, emocijām bagāta mūzika, kas runā gan ar vārdiem, gan istrumentāli par visu kas svarīgs un notiek sievietes dzīvē.. vai vismaz par to, kas svarīgs grupas solistei Florencei Velšai! Grupas debijas albūms tika izdots 2009.gada 6.jūlijā, taču šī mūzika bija dzirdama jau no 2007.gada..

„Es vēlos lai mana mūzika skanētu kā sevis izmešana no koka, vai lekšana no augstas ēkas, vai tā it kā tu esi iesūkts okeānā un nespēj elpot,” saka Florence Velša, „Tas ir kautkas visaptverošs un nospiedošs, kas tevi piepilda pilnu un tu vainu esi gatavs eksplodēt, vai arī vienkārši pazust”

Florence un viņas mūzika ir pilna pretrunu: viņa ir spēcīga, viņa ir nobijusies, viņa ir nervu un kaisles pilns kamols, viņā ir neizprotama tumsa un tīrs prieks.. Taču pateicoties viņas emocionālajiem amerikāņu kalniņiem, ir iespējams izjust tik pat spilgtu katarsi..

Drīz, 31. oktobrī,  grupai iznāks tās otrais albums – „Ceremonials”(Rituāli), taču es vēlos pastāstīt vairāk par viņas pirmo albumu – „Lungs”(Plaušas), kas ir kalpojis iedvesmai un kā spēka avots nevienā vien manas dzīves notikumā.. 

Albumu ierakstīja Lielbritānijā, tā radīšanā piedalījās četri atsevišķi producenti – Pauls Epvorts(Paul Epworth), Džeims Fords(James Ford), Stefans Makkejs(Stephen Mackey) un Čārlijs Hugals(Charlie Hugall). Šis albūms ir ieguvis ļoti daudz pozitīvu recenziju no vispasaules mūzikas ekspertiem, piemēram Džeims Kristofers Mongers no „Allmusic” (www.allmusic.com) mūzikas ceļveža atzinīgi vērtē šo albūmu kā: „vienu no mūzikā nobriedušākajiem un emocionāli hipnotizējošākajiem albūmiem 2009. gadā. Ar arsenālu pilnu ieroču, kā Kaitas Bušas drosmīgo muzikalitāti, bezbailīgu sniegumu kā Šeinadai O’Konorai un Fionas Applas tumšo, satriecošo ievainojamību, Londonā dzimusī debija ne tikai sasniedza ložmetēja baumu virpulī radušās cerības, bet bez problēmām pārsniedza tās!” Un tas pat nav košākais šī albūma novērtējums!

Albums „Lungs” sastāv no  arfām, koriem, bungām, liftu šahtām, metāla gabaliņiem, mīlestības, nāves, uguņošansa, stīgu kvartetiem, stampāšanas, nopūtām, dīvainām, elektroniskām vaimanā, jēriem un lauvas, plīsušiem stikliem, asinīm, mēness, zvaigznēm, zobiem, ūdens un klusuma brīžiem pa vidu tam visam.. Mūzika ir bagātīga, mežonīga un pirmatnēja ar mūzdienīgi elektronisku un griezīgu pieskaņu, kas neatstāj vienaldzīgu nevienu! Ir dziesmas, kuru laikā gribas raudāt, tādas, kas paceļ spārnos un liek lidot, tādas, kas piešķir drosmi un tādas iedvesmo cīņas sparu un sajūtu, ka tieši tu spēj sasniegt visu!

Liela daļa viņas dziesmu man asociējas tieši ar peldēšanu atklātā jūrā vētras laikā.. ir brīši, kad tu vari ļaut, lai straume tevi nes un tu jūties brīva un pacilāta, brīži, kad cīnies ar viļņiem vējiem un savām emocijām un mirklņu, kad tu vari izjust iekšēju līdzsvaru un nekam citam vairs nav nozīmes.. Viņa prot radīt maģisku, mistisku noskaņu, tieši tāpēc es mīlu šo mūziku.. Jo pat dzīvajā ēterā dziet radio vai festivālā pietiek ar viņas balsi, varbūt arfas skaņām un bungām, lai klausītājs tiktu aizrauts brīnišķīgā baudas ceļojumā..

Viņa raksta no sirds, viņa iedvesmo, viņadzīvo caur savai mūzikai.. tas atmodina bagātīgas izjūtas, tāpēc vēlējos padalīties un pastāstīt tieši par šo mākslinieci.. Zinu, ka ir cilvēki, kam nekad neizpatiksi, vai kuriem vienkārši nepatīk šī stila mūzika, bet es uzskatu, ka viss ir jāpamēģina vismaz vienreiz, lai varētu vērtēt.. Ar Florenci Velšu ir tā, ka es vienkārši nespēju beigt klausīties.. :)

Viņai šobrīd ir iznācis jauns video vienai no jaunākā albūma dziesmām „Shake it Out”, man šķiet, ka video der kā Visu Svēto Nakts, kā Ziemassvētku kā arī Jaunā Gada noskaņām, taču pati dziesma ir viegla, līriska un mazliet amerikāniskāka nekā dziesmas viņas pirmajā albūmā, taču, tas ir saprotams, jo vismaz pēdējo gadu Florence ir pavadījusi Amerikā, kur dzirdot viņas unikālos skaņu, viņa tika pārvilināta.. Lai gan video ir ļoti labs, viņa nav pārspējusi savu pagājušā gada versiju dziesmai „Dog Days Are Over”, kad man patikai daudz labāk!

Vairāk par „Florence and The Machine” :

• http://www.florenceandthemachine.net/index

• http://www.facebook.com/florenceandthemachine

• http://www.twitter.com/flo_tweet

• http://www.youtube.com/user/FlorenceMachineVEVO

• Dog Days Are over 2010. gada video: http://youtu.be/iWOyfLBYtuU

• Howl dzīvjā Lettermana vakara šovā: http://youtu.be/0SLoOzTMjC8

• http://www.mtv.com/music/artist/florence_and_the_machine/artist.jhtml

• www.discogs.com/artist/Florence And The Machine

• www.myspace.com/florenceandthemachine

• http://www.bbc.co.uk/music/artists/5fee3020-513b-48c2-b1f7-4681b01db0c6

Vai tu iepriekš esi dzirdējusi Floreces Velšas mūziku? Vai tev patika? Kādas izjūtas tevī rada šī mūzika? Vai tu atceries kādu dziesmu vai izpildītāju, kas tev ir palīdzējis izjust spēcīgas emocījas, vai rada nostaļģiskas izjūtas? Vai tu zināji, ka tieši „Florence and the Machine” dziesma „You’ve Got the Love” bija „Seksa un Lielpilsētas” noslēguma sērijas beigās?

rudenī, Katrīna

Shake It Out â. Klausies dziesmu!