Ērkšķainais ceļš uz balli.

Autors: Kerstyna, 2017. gada 16. janvāris, 09:53:01
Ērkšķainais ceļš uz balli.

Nolēmu padalīties ar savu „bēdu”stāstu ... Nu varbūt ne bēdu, bet tomēr stāstu.

 Un tā decembra sākumā izlēmu – Viss, es  došos uz vismaz vienu dienesta balli... Vai nu republikas mēroga vai reģionālo, bet došos. Jo gadiem  neesmu šo s pasākumus apmeklējusi.

Jebkura procesa sākums, ir lēmumu pieņemšana. Ar to nu es būtu tikusi galā.

Izvēle krita uz Dienesta lielo balli.  Ielūgumā rakstīts – Svinīgs tērps.

Tā kā man februārī ir paredzēts arī izgājiens uz ōperu, tad nolēmu nošaut vairākus zaķus uzreiz :D

Man nebija jārokas pa savu garderobi, lai zinātu, ka man NAV nekā tāda ko uzvilkt mugurā uz vienu vai otru pasākumu, jo ļoti sen nebiju tādus pasākumus apmeklējusi.

Tātad, vajag jaunu tērpu.... Izklausās jau diezgan vienkārši, bet man ir ļoti grūti sev kaut ko atrast.  Esmu diezgan nopietnas konstrukcijas sieviete, pie tam uz mani nevar attiecināt tikai vienu izmēru.

Protams, vispirms novērtēju piedāvājumu  veikalos un @veikalos.  Un redzēju to, ko jau tāpat zināju  -ja ir audums labs, tad ir slikts piegriezums, ja ir labs piegriezums, tad ir nejēdzīgs audums, ja ir labs audums un piegriezums, tad krāsa ir ne tāda vai arī kaut kādi „apstādījumi”, kas man lāgā nepatīk.... Tātad –saprotu, ka veikalu piedāvājums  nav man.

 Nu neko, devos pie „Savas vislabākās šuvējas”, manas mammas, kura lieliski šuj un ne tikai šuj, bet arī modelē. Man vajadzēja uzreiz iet pie viņas, bet man negribējās viņu apgrūtināt.

 Mamma piekrita manam plāniņam, pasūtīju no Abakhan audumu, tas atnāca diezgan laicīgi, mamma varēja ķerties pie piegrieztnes zīmēšanas un piegriešanas.

20170116094941-91249.jpg

Tiktāl nu viss bija labi, tērps man patika jau no sākta gala..., bet dienu pirms balles, nobruka mammas šujmašīna...  Svārki gatavi, augšdaļā nē....

Paņēmu svārkus un nolēmu, ka tērpa augšdaļu piemeklēšu Rīgā, lai arī tā bija diezgan neprātīga doma –pēcsvētku Rīgā atrast kaut ko man  derīgu :D, bet par to vēlāk.

Likstas ar to nebeidzās – friziere bija sarunāta, bija apmēram stunda frizūrai. Man ir pagari mati , pāri plecam, un diezgan biezi un nepaklausīgi. Frizierīte izmazgāja manas krēpes un tās ņēma un nežuva, bet beigu galā es tiku pie diezgan pieklājīgas frizūras – uzspraustām lokām, kuras noturējās... diezgan ilgi...

Zināmu nemieru manī radīja manas kurpes, kuras nācās pirkt jaunas, jo mans „mūžīgās” tupeles kaut kā neiederējās ne zem maniem svārkiem, ne uz balles zāles parketa.  Ar apaviem man ir tikpat „viegli” kā ar apģērbu. Nopirku demokrātiskās laiviņas un tās mani  nepievīla.

Rīgā man bija dažas stundas meklējumiem. Jāsaka, ka jau pirmajā pusstundā izbesījos, beidzot nopirku "pretīgi" dārgu blūzi, ko citos apstākļos nekad nepirktu. Labums bija tas, ka šis apģērbs neprasīja nekādu bižutēriju, kas man arī lāgā nepatīk.

20170116095039-93871.jpg

Un tad  -pēdējais  elements tajā visā – piedienīgs grims. Arī sāpīgs jautājums, jo krāsojos ļoti, ļoti reti, bet es tomēr aprakstīšu, ko darīju un, kas man sanāca...

„Meikapa guru” varēs mani apstrīdēt, bet es darīju tā :

Vienkārši nomazgāju seju, uzklāju mitrinošos dienas krēmu. Pēc tam Anew vitale BB krēmu, kas mani līdz šim nebija pievīlis, tad mazliet iekrāsoju uzacis, tad ieēnoju acis ar Avon True colour, labi, ka tur ir pamācība, kur  un kā, apakšējo plakstiņu nedaudz iezīmēju ar RdeL Kajal Pen 02 brown, skropstas ar melnu RdeL Volume Wonder Waterproof tušu un lūpas ar Avon Red supreme lūpukrāsu. Visu pārpūderēju ar RdeL 2in1 01 kompakto pūderi. Viss.

20170116095132-25477.jpg

Un tad devos uz balli – tērps kopumā bija skaists, kurpes nenoberza, grims nenotecēja un frizūra neizjuka. 

Ar klusu apbrīnu raugos uz tām sievietēm, kuras katru dienu  uz ielas iziet sataisījušās  kā uz balli... Mans Slinkums to nekad nepieļautu, viņam jau pietika ar šo trauksmaino procesu. Bet  galvenais –es biju apmierināta ar sevi . :)

 

Beztēmas blogu konkurss!

20151008140647-14371.jpg

Zvaigzne ABC moto ir: “Labas grāmatas – gudrāki lasītāji!”.