Dzīvē viss notiek cikliski

pece
pece 29. augusts 2013 08:55
903

Dabai ir savs cikls un šķiet arī dzīvei ir savs cikls. Vakar vārīju savu nu jau ikgadējo ievārījumu – uz pusēm āboli ar nektarīniem ar ievārījuma cukuru. Savu tāpēc, ka līdz pat vakardienai, šo ievārījumu mūsmājās faktiski lietoju tikai es! Izvārīju savas četras puslitra burķeles zaptes un mielojos visu ziemas sezonu – tas bija mans našķis.

Bērnībā man dikti garšoja tikko vārīts ievārījums, man pat šķita, ka tam piemīt kāda īpaša garša, bet nez kāpēc to izsniedza mazās devās un burkas pazuda pagrabā ziemai. Esot tak vasarā jāēd svaigās ogas! Sava taisnība jau tur ir, bet man kā bērnam tas šķita netaisni.

Vakardien, nezinu, kas bija uznācis maniem bērniem, bet šie kā mazas aptrakušas lapsenes, bruņojušies ar karotītēm uzklupa manam ievārījumam, neļaujot tam atdzist. Skatījos uz bērniem ar smaidu, lai jau ēd, kamēr garšo!

Tikai tāds sīkums – būs vien jāvāra vēl viena porcija, jo no četrām burķelēm, palika pāri tikai divas un arī par tām nav garantija, ka jau šodien pat, vēl kāda neiztukšojas!

Kāpēc tikko vārītam ievārījumam ir tik liels pievilkšanas spēks?

 

Papildini mūsu draudzīgos Sieviešu Kluba pulkus! Iesūti arī SAVU blogu!

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Noelle 29. augusts 2013 13:40 cerite

Man nav bērnu, man sanāca stāsts par ievārījumiem :)

Cerīte 29. augusts 2013 13:22

Man liekas-šis jau nav stāsts par zaptēm-bet stāsts par turpinājumu-cik trausls un svarīgs ir brīdis kad tu ieraugi sevi citā-savā bernā.

pece 29. augusts 2013 12:27 Noelle

Lācenes - laikam manī ir kaut kas nolāča, bet šitās ogas ievārījumā, ebzgala saldā un ķepīgā, man ļoti, ļoti garšo. Starp citu arī lāceņu liķieris man garšo, lai gan pa leilam liķieri nav manējie!

mazaa raganina 29. augusts 2013 11:48

Bērnības atmiņas-viennozīmīgi!!!
Es arī vāru, bet no Latvijā audzētām ogām, man negaršo visi tie maisījumi,kur klāt ,,svešas" ogas utt.Un man garšo tīra manta, atskaitot brūklenes+;aboli...:)

Noelle 29. augusts 2013 10:45

Šis ir pirmais gads, kad mēģinu pati vārīt ievārījumus. Mazlietiņ - pa dažām mazām burciņām, jo ne man daudz ogu, ne kur to mantu visu glabāt. Viss sākās ar lācenēm... :)
Šķiet, ka nākamvasar jau mēgināšu eksperimentēt ar interesantākām garšām, jo pagaidam man ir tikai birciņas ar "tīru mantu" - lācenes, avenes, zemenes, nupat izvārīju kazenes. :)

Rebeka 29. augusts 2013 10:08

Dīvaini, bet man ir otrādi, bērnībā ievārījums šķita pretīgākais izgudrojums kas vispār var būt... tikai tagad palēnām esmu tos sākusi ēst, bet arī nesaku, ka esmu stāvā sajūsmā... Kompotus vēl joprojām nespēju iedabūt, a citi bērni bija sajūsmā...

Pagaidām izskatās, ka mans bērns būs "atsities"manī šajā ziņā!!! :)

lotte 29. augusts 2013 10:01

Patiešām, es pati arī šovasar kārtīgi saēdos vīramātes tikko vārīto aveņu zapti! Un nevarētu teikt, ka ziemā man tā garšo :)
Feini, ka ļāvi saviem bērniem kārumoties (Y)

VIT@ 29. augusts 2013 09:57

Tas ir tiesa, kaut kas tajā ir maģisks smarža, bērnības atmiņas - tas viss kopā :)