Draudzene mani nenovērtē..

Autors: malibu15, 2013. gada 13. marts, 13:12:55

Sveiki, esmu čalis, ja kas, aiz neko darīt nolēmu uzrakstīt šeit, lai varbūt saņemtu kādu labu padomu no Jums meitenēm, sievietēm. Tātad ar savu draudzeni jau esam kopā 9 mēnešus, dzīvojam kopā un esam tuvās attiecībās, es viņu mīlu, bet manuprāt, viņa mani nē un vispār man liekas, ka viņa nav spējīga nevienu mīlēt. Ir bijušas reizes, kad viņa man teikusi šos trīs maģiskos vārdus, bet tie bij teikti, gandrīz vai aiz žēluma, manuprāt. Esmu ļoti jauks pret viņu, pērku ziedus un dažreiz kādu dāvaniņu, pārsteidzu viņu bieži visādies, piem. pilna saldētava ar viņas mīļāko saldējumu un piestiprināta sirsniņa pie saldētavas durvīm, itkā nieki, bet zinu, ka viņai patīk. Tad vēl ziedi vāzē un skaisti teksti uz laptopa, tā, lai ieraugot uzreiz izlasītu... Bet es šo 9 mēnešu laikā nekad gandrīz neesmu izjutis mīlestību no viņas puses. Tikai attiecību sākumā man patika tas mīļums, kurš ātri pazuda. Piemēram, mēs neesam tikušies kādas 3 dienas (es strādāju garas stundas pa naktīm un atnākot mājās, viņa jau ir prom uz savu darbiņu), atnākot beidzot mājās, viņa mani nesamīļo, un nesabučo un nerunājās arī, kamēr es pats tā īpaši nesāku. Sākumā es pats protams, pirmais to visu darīju, bet tad man apnika un es gribu, just, ka arī viņai esmu svarīgs. Ir daudzas reizes bijušas, kad ir uz šķiršanās robežas , bet es vienmēr tās esmu izglābis, laigan es nekad nejutos vainīgs, es tikai negribēju zaudēt viņu. Es nemainu meitenes kā zeķes, jo zeķes nav cilvēki... Katru rītu es ceļos 5.15 un uztaisu viņai tēju, brokastis, viņa ceļas pēc 20 min, lai viņai vieglāk piecelties un viņai nav laika no rītiem nekam citam un es negribu , lai viņa needusi aiziet uz darbu. Tāpat arī mājas darbus visus praktiski daru es viens- trauku mazgāšana, grīdu slaucīšana, ēst taisīšana,veļas mazgāšana..Viens no pēdējiem strīdiem izcēlās par nieka fileju, ko biju apēdis, vienkārši nekā mājās cita nebij, un bij svētdienas vakars, tāpēc izcepu un apēdu viņas pirkto fileju...Man priekš viņas nekā nav žēl, bet viņa par šādiem niekiem eksplodē, kas mani sāpina ļoti.. Laikam jau esmu muļķis, ka vēl esmu ar viņu, jo pirms pāris mēnešiem, kad mums bij krīze, viņa izteica šāds vārdus- Tu man neesi vajadzīgs! :( Arī mūsu seksa dzīve ir ļoti mierīga, viņai tas gandrīz nav vajadzīgs, man gandrīz vai jālūdzas pēc tā, kas arī nav normāli.. Esmu izskatīgs puisis un man nebūtu problēmu atrast kādu citu, bet es vienkārši esmu savādāks un es ātri pieķeros cilvēkiem, man ir grūti no kāda aiziet, ja reiz esmu ienācis :( Kā Jums liekas viss šis? Varbūt variet ko ieteikt/ vai salīdzināt no personiskās pieredzes? Paldies!