Decembrī nav garlaicīgi!
Decembris ik gadu tāds darbīgs mēnesis – daudz aktivitāšu visās dzīves jomās. Un viss tik ap Ziemassvētkiem un gada noslēgumu vien grozās!
Vai, lielie ziemas svētki,
Gausi nāca, drīz aizgāja,
Gausi nāca, drīz aizgāja,
Ne nedeļas nestāveja.
Ziemassvētkus ieskandināja bērnu pasākumi skolā – koncerti, kur manējie dziedāja. Mazajiem bērniem izdevās jauks pasākums ārā, ar klases audzinātājas un vecāku sarūpētām darbnīcām. Lai arī pasākums bija vien padsmit kilometrus no Rīgas, un pilsētā todien laika apstākļi bija briesmīgi – ar vēju un slapju sniegu, tur laiks bija super – laikam mazie bija pelnījuši.
Lai īsinātu ziemīgos vakarus devāmies meklēt egles Rīgas egļu ceļā – pastaiga izdevās un egles arī smuku smukās. Mana favorīte egle ar lietussargu – tā teikt atbilstoši decembra laika apstākļiem.
Citu vakaru baudījām Vecrīgā Ziemassvētku tirdziņa noskaņu un apskatījām trušus.
Vienu vakaru izdomājām doties uz Mežaparku sameklēt egļu labirintu – kas gan bija maza vilšanās, jo tas bija dikti mazs, bet tāpat pastaigai nebija ne vainas!
Šo pasākumu apvienojām ar ziemas naktīm Rīgas Zoodārzā – pastaiga super, ļaužu nav daudz un cena ar priecēja – 2 eiro no cilvēka.
Skolēnu brīvdienās pabijām Tartu – Ahaa muzejā – puikam patika, nodzīvojāmies stundas četras. Nelielu vilšanos sagādāja Ahaa muzejā esošā kafejnīca – 12 eiro par otrā porciju šķita mazliet par daudz.
Izmantojām iespēju izstaigāties pa vecpilsētu un izbaudīt Ziemassvētku noskaņu.
Pateicoties sieviešu kluba dāvaniņai sāku lasīt Sāras Larkas triloģiju (pirmo grāmatu paņēmu no bibliotēkas, jo nelikās forši sākt ar trešo) Maoru zelts un jāsaka, ka man patīk. Tāds smeldzīgs stāsts ar netradicionāliem pavērsieniem. Nu grasos sākt lasīt otro grāmatu.
Izlasīju Alīnas Bronskas grāmatu Tatāru ķēkis. Stāsts par padomju laika beigām un juku laikiem, par dzīvi padomijā un demokrātiskajā vācijā. Par visuvarošo un pareizo sievieti padomijā ar izsišanas spējām un apkārtējiem cilvēkiem un viņu likteņiem. Daudzsološs sākums, ierauj sevī, tomēr beigas šķita par daudz izstieptas.
Lielais pārsteigums - foršo Sieviešu kluba iemītnieču daudzie apsveikumi -paldies, paldies, paldies! Mīļi!
Jāatzīst, ka tropu mājas iemītnieki bija krietni aktīvāki kā ierasts, varbūt tiešām vēlās stundas dēļ!
Pirms diviem gadiem vīru vedu ziemā uz Zoo dārzu, tas bija tik foršs pasākums! Jo sanāca redzēt daudzus dzīniekus, kuri vasarā nav manāmi. Vispār bija forši
Bērnu pasākumiem pilns mēnesis. Forši
Ļoti sirsnīgi un aktivitētēm pilns!
Paldies par grāmatas ieteikumu... Jāatzīmē, ka būs tas Tatāru ķēķis jāizlasa

Un es, kaut solījos pati sev, tā arī neizstaigāju egļu ceļu....nu nekas, varbūt šogad