Decembris – vilku mēnesis. Gada tumšākais mēnesis, kad dienas beidzas knapi iesākušās un naktis ir garas jo garas. Atgādinu sev leģendu par diviem vilkiem:

“Reiz kāds vecs indiāņu virsaitis, pasauca pie sevis mazdēlu, apsēdināja to uz ceļiem un sacīja: "Katrā cilvēkā mājo divi vilki! Tie katru dienu un nakti cīnās! Viens vilks ir ar tumšu dvēseli un nes sevī tumsu, bailes, skaudību, viltu, ļaunumu un naidu. Otram vilkam ir gaiša dvēsele - viņš nes sevī gaismu, drosmi, nesavtību, atklātību, labestību, līdzjūtību un mīlestību...” Zēns noklausījies viedā vīra vārdus, bērna tiešumā pavaicāja: "Un kurš no vilkiem būs stiprāks un beigās uzvarēs?"
Vecais virsaitis tikko manāmi pasmaidīja un sacīja: "Uzvarēs tas vilks, kuru TU barosi!"” – un gandrīz katru dienu sev vaicāju:

-                   Nu, kuru vilku šodien barosi Tu? – jo decembris nu ir tas mēnesis, kurā gribas ierakties savā midzenī un nelīst laukā. Mēnesis, kurā aizvien biežāk uzmācas mizantropiskas sajūtas, jo alkas pēc sniega kļūst gandrīz taustāmas, un tā neesamība sēj sirdī neapmierinātību....

Tāpēc  meklēju prieku ikdienā. Manā mājā parādījās sveces un lampiņas. Mēs devāmies piedzīvojumos.

Decembra sākumā mans mazais bērns bija izlēmis, ka jāpadzīvojas pa māju, jāpabauda mamma vienai pašai /mazliet bija saaukstējusies/, tad nu kopā devāmies uz manu skolu  ,

kur meitēns gan cītīgi klausījās lekcijas līdz ar mani, gan iejutās pasniedzējas lomā. 

Kādā pelēkā decembra dienā mēs devāmies uz Daugavpili lūkot kino un baudīt mākslu. Izvēlējāmies multfilmu “Mazais princis”.  

Veidota pēc Sent Ekziperī romāna ar tādu pašu nosaukumu. Tā kā man ar Mazo princi ir īpašas attiecības /ar stāstu gan, nevis pašu mazo princi (giggle) /, tad šī multene bija man ļoti emocijas uzjundoša, tās laikā es paspēju vismaz reizes četras paraudāt un divtik daudz pasmaidīt.  Mazliet samulsināja tā multfilmas daļa, kurā mazo princi tēloja pieaugušu, bet nu... kam negadās. Visumā – ir vērts noskatīties šo multeni. Tad devāmies uz Rotko centru lūkot mākslu. Tur bija – kā izteicās mana lielā meita – daži pat ļoti ok tapešu paraugi (giggle) .

Mazajai vispievilcīgākie izstādes eksponāti šķita gliemeži. 

 Es pati secināju, ka gleznu un mākslas izstādes tomēr vēl pagaidām jāapmeklē bez mazā bērna, ja es gribu gleznās pamatīgāk iedziļināties.

Un tad sākās eglīšu maratons.... Pilsētas egles iedegšanas svētki, kuros manējie tika pie bērnu žūrijas konfekšu paciņas un paciemojās pie Ziemassvētku vecīša. 

Eglīte mazā dēla skolā.  Eglīte lielo dēlu skolā un skolas jaunās ēkas 25 gadu jubilejas svinības. Bija fantastisks koncerts! 

Eglīte mazās meitas dārziņā.  

  Lielā meita gan uz savu skolas egli mani neaicināja. ...un divas garas skolēnu brīvlaika nedēļas, kuru laikā es brīnos, kā vēl neesmu sajukusi :D

Decembris – dāvanu laiks. Tā kā jau iepriekš biju izpētījusi, kas kuram no manējiem nepieciešams, ko kurš vēlētos, tad dāvanu iegāde notika mierīgi. Dāvanu iesaiņošana gan bija mazliet ekstrēma, jo puikas visādi centās izdibināt, kas nes dāvanas?, kur tās rodas?, kā tās tiek zem egles?.... Mazajam dēlam šie bija visai grinčīgi Ziemassvētki, viņu nekas pirmajā mirklī neapmierināja, lai gan dāvanās dabūja visu, pēc kā bija izteicis vēlmi. Toties mazās meitas sajūsma par dāvanām atsvēra šo dēla grinčīgo noskaņojumu.

Decembra filma – Vedekla.  

http://kino-v-online.tv/4756-nevestka-2008-online-film.html - stāsts bez verbālās valodas. Šamanisks stāsts. Simbolu stāsts. Stāsts par sievieti. Šo filmu skatījos reizes trīs un katru reizi tajā ieraudzīju ko jaunu. Šķiet, ka skatīšos arī vēl kādu reizi, jo daži radušies jautājumi pagaidām palika neatbildēti...

Skolā ir sākusies eksāmenu sesija, līdz ar to mana lasāmviela decembrī un vēl joprojām sastāv no skolai nepieciešamās literatūras.

 Šai sakarā pasmaidīšanai sms saruna ar meitu: - kur esi? – biblotēkā – ko tu tur dari? – meklēju sviestu – bibliotēkā? :D  Stāsts apakšā ir tāds, ka es meklēju literāro darbu fragmentus vārda pētījumam, un mans izvēlētais pētījamais vārds bija – sviests.  Arī pirmās ieskaites un pirmais eksāmens ir sekmīgi nokārtoti. Jāgatavojas nākamajiem. Mazliet biedē latīņu valoda, bet – gan jau būs labi, vai ne?

Un....un... un – mans mū/d/zis ir atgriezies! Tāpēc noslēgumā kāds pantiņš

uzdāvini man tādu mazu nieku

uzdāvini man dzirksti tīra prieka

uzdāvini man savu kautro smaidu

tu jau zini cik ļoti es to gaidu

pulkstens kad divpadsmit sitīs

visas maskas no sejām tad kritīs

tavs smaids paliks manās acīs

un mūžam tas neizdzisīs

un smiešos tad es bez skaņas

un smiesies man zvaigznes līdz

steidzīgās dienās bez vaļas

tavs smaids dvēselē stīgas dzīs 

kur iemesties smieklu putniem

tik aizraujoši dzirkstoši dzīviem

un kā pa pasaku  garo pupu

debesīs kāpt  tiem brīviem 

Konkurss: Kas jauns decembrī?