Dārzkopja piezīmes- vēl nedaudz par sparģeli

nosiguldas
nosiguldas 31. maijs 2011 00:20
625

Ļoti jauka recepte, kuru noteikti saglabāšu un tam ir iemesls. Jau martā atsevišķi noliku paciņu ar sparģeļu sēklām. Tagad esmu uzsākusi garo audzēšanas procesu, saka, ka Latvijā arī varot izaudzēt...........

Sparģeļu vēsture sākās jau 2000 gadu pirms Kristus, to latīniskais nosaukums ir „asparagus”. Tolaik ēģiptieši, grieķi un romieši tos jau audzēja un kultivēja. Viduslaikos sparģeļi bija pieprasīts ārstniecības augs pret dažādām kaitēm. Tikai Francijas Saules karalis Ludvigs XIV sparģeļus no jauna atklāja jaunajiem laikiem. (avots)

Sparģeļi jeb Asparagus officinalis L. ir daudzgadīgi liliju dzimtas augi. Košā zaļuma dēļ tos audzē arī kā dekoratīvus augus, tomēr sparģeļu galvenā īpašība ir augstā diētiskā uzturvērtība.

Simt gramos sparģeļu asnu ir apmēram 40 mg C vitamīna, 1,3 mg karotīna, 0,18 mg tiamīna (B1 vitamīns), arī citi vitamīni. Vitamīnu daudzveidības ziņā sparģeļi ir vērtīgāki par kāpostiem, tomātiem, redīsiem un gurķiem. Asnos bagātīgi atrodas kālija (207 mg), fosfora (62 mg), kalcija, magnija un dzelzs minerālvielas, arī aminoskābes. Sparģeļus tautas medicīnā lieto kā spēcīgu diurētisku līdzekli; arī tad, ja cilvēks cieš no nieru slimībām, nierakmeņiem, urīnpūšļa iekaisuma, sirdsklauvēm, epilepsijas vai plaušu slimībām.

Sparģeļu asnos ir asparagīns – tas pazemina arteriālo asinsspiedienu, palielina sirds muskuļu kontrakcijas un paplašina perifēros asinsvadus. Homeopātijā izmanto svaigus, jaunus sakņu dzinumus – asnus. Sparģeļi labi tīra asinis. Šos dārzeņus ēd vārītus ar sviestu vai mērci, pievieno zupām, gatavo salātus un sautējumus. (avots)

Cilvēkiem ar sirds mazspējas pazīmēm uzturā pēc iespējas vairāk ir jālieto sparģeļi.

Šis uztura produkts vienlaicīgi ir arī oficiāls medicīnas līdzeklis, kas izvada no organisma lieko ūdeni, paplašina sīkos asinsvadus, palēnina sirdsdarbības ritmu, samazina asinsspiedienu. Bez tam sparģeli samazina žultspūšļa un urīnpūšļa iekaisumu.

(liki burtnīca -eksperiments ar sparģeļiem)

Sēklas ir mazas, melnas un ļoti cietas. Četras dienas turēju tās ūdenī un ļāvu izmirkt, tagad sasēju dobē, gaidīsim pirmos asnus. Ceļš līdz gardumiem vēl tāls ejams.

Ir divu veidu sparģeļu audzēšanas tehnoloģijas. Atkarībā no izvēlētās tehnoloģijas, iegūst baltos vai zaļos sparģeļus. Izvēloties atbilstošas šķirnes, sparģeļus audzē, speciāli apraušot tos ar zemi. Šajā gadījumā jaunie sparģeļu dzinumi veidojas zemē un tad tiem ir balta krāsa. Ja novākšana mazliet aizkavējas, dzinumu pumpuri krāsojas violetā krāsā. Ir arī tādas sparģeļu šķirnes, kurām dzinumi jau zem zemes ir violeti. Virs zemes augošie dzinumi ir zaļā krāsā. Baltie dzinumi ir maigāki un dārgāki, zaļie dzinumi vairāk pārkoksnējas, toties tiem ir izteiktāka garša un augstāks bioloģiski aktīvo vielu saturs.

Pirmais sparģeļu audzēšanas gads

Pēc sparģeļu uzdīgšanas, pakāpeniski paaugstina dobju līmeni, lai apkarotu nezāles. Papildmēslošanu ar slāpekli (N) veic 3 reizes, rēķinot darbīgajā vielā: pēc uzdīgšanas maija vidū 20 kg/ha vagās; jūlija sākumā 35 kg/ha vagās un līdz augusta vidum 50 kg/ha, izkaisot to pa visu lauku. Jūlijā un augustā var būt nepieciešama laistīšana ar vienreizēju devu - 25 mm. Rudenī (oktobrī) stublājus var nopļaut un sadedzināt vai izlīdzināt uz lauka ar ecēšām.

Otrais sparģeļu audzēšanas gads

Otrajā gadā sparģeļiem pavasarī pirms rindstarpu rušināšanas izkliedē kompleksos minerālmēslus. Ieteicamā slāpekļa (N) deva ir ap 50 kg/ha (5g/m2), fosfora (P2O5) deva - 60-80 kg/ha (6-8g/m2), kālija (K2O) deva - 150-200 kg/ha (15-20g/m2). Papildmēslošanu ar slāpekli veic maija beigās, jūnija beigās un augusta beigās, katru reizi dodot pa 50 kg/ha (5g/m2). Lielražošanā kaitēkļu apkarošanai no asnu parādīšanās līdz septembra beigām ik pēc 7-10 dienām lauku apstrādā ar insekticīdiem. Sausā laikā sparģeļu lauku laista. Lakstus nopļauj un izkliedē vai, ja bijusi spēcīga slimību infekcija, sadedzina. Pirms ziemas sparģeļu laukā uzrauš vagu skaustus.

Trešais sparģeļu audzēšanas gads un ražas sākums  

Pavasarī sparģeļu vagu skaustu virspusi safrēzē, lai apkarotu nezāles. vagu rindstarpās iestrādā tikai kālija (K2O) 150-200 kg/ha (15-20 g/m2) un fosfora (P2O5) 60-80 kg/ha (6-8 g/m2) minerālmēslus. Slāpeklis (N) šajā brīdī var veicināt tukšo dzinumu veidošanos. Kad augsnes temperatūra sasniedz +12oC sparģeļu dzinumu pumpura līmenī, sākas dzinumu augšana. Lai veidotos baltie sparģeļi, augsni uzrauš virs skaustiem pirms virs zemes parādās dzinumi. Parasti izmanto vagu veidotājus, kas veido trapeces formas skaustu un izlīdzina tā virspusi. Ieteicamais vagu skaustu augstums ir ap 35 cm, platumu pirmajā ražas gadā ieteicams veidot ap 40 cm, vēlākos gados veido nedaudz platāku. Ja plāno zaļo sparģeļu novākšanu, zemi atstāj līdzenu. Svarīgi, lai pavasarī augiem netrūktu mitruma, citādi veidosies nekvalitatīva raža.

Ražas novākšana sākas maija beigās un pirmajā gadā beidzas ap 10. jūniju, nākamajos gados ap 20. jūniju. Ja pavasaris iestājas agri un ražas laikā ir ļoti silts, novākšanu beidz ātrāk, lai nepieļautu pārmērīgu augu novājināšanu, kas izraisīs ražas samazināšanos turpmākajos gados.

www.darzabagatiba.lv

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies