Darbā ārzemēs esi cilvēku tirdzniecības upuris?

juriste
juriste 24. janvāris 2012 10:22
355

Daudz cilvēku dodas peļņā uz ārvalstīm, un no turienes Latviju nereti sasniedz arī sliktas ziņas. Nolīgtā darba nav bijis, starpniekfirma izrādījusies krāpniece, un naudas trūkuma dēļ cilvēks nevar atgriezties dzimtenē.

 

 

 

 

Darba un sadzīves apstākļi ir ļoti slikti, bet no saimnieka tikt prom nav iespējams, jo viņš neatdod dokumentus, iekams strādnieks nebūs samaksājis par saņemto pārtiku un piešķirto pajumti. Aprēķina dēļ apprecētais vīrs nu pieprasa gluži citus pakalpojumus, un dzīve pārvērtusies ieslodzījuma murgā. Pa laikam bez vēsts pazūd jaunas sievietes, un par dažas likteni nav nekādu ziņu.

 

Tā varētu vēl turpināt un arī secināt – kāds no piemēriem iederas darba ekspluatācijas jeb piespiedu darba kategorijā, kas ir viena no cilvēku tirdzniecības formām, kurā persona tiek piespiesta veikt darbu vai sniegt pakalpojumus pret viņas gribu, lietojot vardarbību, draudus, viltu, kā arī izmantojot personas atkarību no vainīgā vai bezpalīdzības stāvokli.

 

Cilvēku tirdzniecība darba ekspluatācijai nav konstatēta


 Pašlaik Latvijā nav konstatēts neviens cilvēku tirdzniecības darba ekspluatācijas nolūkā gadījums, kas atbilstu Krimināllikuma 1541.pantam „Cilvēku tirdzniecība”. Varētu šķist dīvaini, vai ne? Taču šeit jāsaprot, ka minētajā tiesību normā skaidri ir izklāstīts, kādi ir cilvēka tirdzniecības nosacījumi – ar varu, viltu un draudiem. Pievērs uzmanību, ka lietots „un”, nevis „vai”. Tas nozīmē, ka šiem cilvēka tirdzniecības nosacījumiem ir jāizpildās vienlaikus.

 

Cilvēki parasti mēģina „izvilkt” laukā tikai vienu kritēriju – ar viltu. Ja viņam jautā – vai jūs varējāt jebkurā brīdī pamest šo darbavietu, kurā esošie apstākļi jūs neapmierināja, viņš atbild – jā, varēju, bet gaidīju, kad man samaksās apsolīto algu, bet nesamaksāja! Tātad mani piekrāpa! Ja arī cilvēks tika piekrāpts, tas veido gluži citu nozieguma sastāvu. Tā ir krāpniecība, kas jau skar civiltiesiskās darba attiecības, un ir Valsts darba inspekcijas, nevis tiesībsargājošo institūciju kompetencē.

 

Lai mazinātu risku kļūt par piespiedu darba upuri


 Informācija par piespiedu darba riskiem atrodama Nodarbinātības valsts aģentūras, Iekšlietu ministrijas interneta vietnēs, kā arī Valsts policijas mājaslapā jauniešiem Sargi - sevi.

 

Preventīvie pasākumi, kurus ņemot vērā persona var samazināt risku kļūt par piespiedu darba upuri, ir šādi:

 

1) piezvanīt izvēlētās valsts vēstniecībai Latvijā un noskaidrot, kas ir nepieciešams, lai varētu strādāt attiecīgajā valstī – ieceļošanas, uzturēšanās un nodarbinātības nosacījumus, kā arī paražas un galvenos likumus. Par vairākām valstīm informāciju var atrast arī Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā;

 

2) aizpildīt anketu Valsts izglītības attīstības aģentūras izveidotajā interneta vietnē http://brauktvainebraukt.lv, lai pārliecinātos par gatavību doties uz ārzemēm;

 

3) Ārlietu ministrijas mājaslapā noskaidrot Latvijas vēstniecības adresi un tālruņu numurus valstī, uz kuru plānots doties;

 

4) nodrošināties ar Ārlietu ministrijas ārkārtas gadījumu un konsultāciju tālruņa numuriem +371 29287398* (ārkārtas situācijās 24 h diennaktī zvaniem no jebkuras valsts), +371 67016364* (tikai darba laikā zvaniem no jebkuras valsts), 80005905 (tikai darba laikā bezmaksas informatīvais tālrunis zvaniem no Latvijas), +371 67 015 905* (tikai darba laikā zvaniem no jebkuras valsts) *maksa par zvanu atkarīga no mobilā telefona operatora noteiktā tarifa;

 

5) reģistrēties Ārlietu ministrijas Konsulārajā reģistrā https://kr.am.gov.lv;

 

6) ņemt vērā, ka iekārtot darbā Latvijā un ārzemēs var tikai licencētas darbā iekārtošanas firmas, uzzināt, vai attiecīgai firmai ir licence uz konkrēto darbības jomu un valsti, var Nodarbinātības valsts aģentūras un Latvijas Jūras administrācijas mājaslapās;

 

7) meklēt darbu, izmantojot samērā drošu un ticamu informāciju Eiropas Darba mobilitātes portālā http://ec.europa.eu/eures/home.jsp?lang=lv;

 

8) slēgt darba līgumu rakstveidā, pieprasīt iespējami detalizētāku darba līgumu. Īpašu uzmanību līgumā vajadzētu pievērst darba devēja nosaukumam, juridiskai un darbības vietas adresei, darba devēja tālrunim, darbinieka profesijai (amatam, arodam), darba raksturojumam, darba laikam, samaksai, citu darba devēja sniegto pakalpojumu uzskaitījumam, par kuriem var tikt prasīta samaksa (dzīvesvieta, pārvadāšana), darba attiecību pārtraukšanas nosacījumiem. Līgumu būtu vēlams noformēt tajā valodā, kuru darba ņēmējs labi pārzina;

 

9) apgūt angļu vai izvēlētās valsts valodu elementārā līmenī vai vismaz palūgt kādam uz lapiņas uzrakstīt attiecīgās valsts valodā, no kuras valsts esat un ka jums ir nepieciešama palīdzība;

 

10) informēt tuviniekus par sameklēto darbu ārzemēs, atstāt mājās precīzu savas uzturēšanās vietas adresi un visu informāciju par savu darba devēju;

 

11) atstāt mājās pases kopiju un savu nesen uzņemtu fotogrāfiju un vismaz vienu pases kopiju paņemt līdzi gadījumam, ja pazūd pase vai kāds to atņem/nozog;

 

12) apmeklēt ārstu un noskaidrot, vai veselības stāvoklis ir pietiekami labs, lai dotos ceļā;

 

13) nokārtot visu iespējamo apdrošināšanu, tostarp veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu nelaimes gadījumiem. Latvijā Veselības norēķinu centrā ir iespējams noformēt bezmaksas Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK);

 

14) paņemt līdzi vismaz tik daudz naudas, lai pietiktu atpakaļceļam.

 

Ja persona atrodas ārvalstīs, palīdzību var meklēt arī attiecīgās valsts policijā, Latvijas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā ārzemēs (http://www.mfa.gov.lv/lv/vestniecibas-parstavniecibas) (vai jebkuras citas Eiropas Savienības dalībvalsts pārstāvniecībā, ja atrodaties trešajā valstī (kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts), ārvalsts nodarbinātības noteikumus kontrolējošajā un uzraugošajā iestādē, attiecīgās valsts robežsardzē, pie sociālās palīdzības sniedzējiem ārvalstīs, kā arī attiecīgās valsts baznīcās vai citās reliģiskās organizācijās.

 

Avots: VSIA „Latvijas Vēstnesis”

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
smukaa 24. janvāris 2012 11:25

Skaisti jau uzrakstīts,bet..daļai labi,ja pietiek naudas aizbraukšanai..valodas zināšanas arī nav nekādas (no kompjūtera vai seriāliem)..un cilvēki ir naivi,domā,ka ar mani tas nenotiks!:S
Protams,nerunāju par visiem;)