Ceļojam uz Mainavas salu-Insel Mainau

mazaa raganina
mazaa raganina 10. maijs 2011 10:13
1939

 

Esam Friedrischafenā, mūsu hotelis atrodas pašā Bodenes ezera krastā.

Ir pasakaini skaists rīts un mēs dodamies pa promenādi uz prāmju piestātni. Rīta agrumā promenādē nav ne vēsts no cilvēkiem, tikai apzaļumotas un appuķotas ietvju malas. Ak, kas par skaistumu!

 

 

Aizsteidzoties notikumiem priekša, pēc atgriešanās no Mainavas salas promenāde pārvērtusies līdz nepazīšanai. Neticas, ka tā ir tā pati vieta, pa kuru gājām no rīta.

Te čum un mudž no cilvēkiem. Ļaudis ēd, dzer, atpūšas un vienkārši bauda dzīvi!

 

 

Pāris vārdos par Friedrischafenu. Pilsēta atrodas jau pieminētā Bodenes ezera krastā(Bodensee). Tas ir trešais lielākais ezers Centrāleiropā. Prāmju līnijas savieno pilsētas ezera krastā. Ezers pieder Austrijai, Vācijai un Šveicei. Nepastāv vienošanās par valstu robežām ezerā. Šveice uzskata, ka robeža ir ezera vidū, Austrija - ka ezers ir visām trim valstīm kopējs. Vācijai nav definēts viedoklis. Atsevišķi līgumi regulē zveju un kuģošanu starp valstīm. Klimats šeit ir maigs, tādējādi ir iespējams audzēt vīnogas. Braucot ar prāmi visā krāšņumā var baudīt skaistos dabas skatus ezera krastā, vīnogulāju stādījumus un skaisto arhitektūru. Vēl kāds patīkams moments – kuģa kapteinis mūs sveicina latviešu valodā! Tā tik ir sagaidīšana!

 

Uz Bodenes ezera ir uzbūvēta skatuve, uz kuras notiek dažādi mūzikas festivāli. Tas noteikti būtu neparasti skaists baudījums – opera uz ezera....

Pati Friedrischafena ir slavena ar savu Cepelīnu muzeju. Šoreiz runa nav par tiem cepelīniem, kas man tik ļoti garšo, bet par tiem, kas lido pa gaisu. Mani personīgi šis muzejs neuzrunāja, domāju, ka vainīgs bija nogurums pēc salas apmeklējuma.

Mani vairāk uzrunāja tieši vēsturiskie fakti par grāfu fon Cepelīnu. Tie ir gana interesanti. Vai Jūs zinājāt, ka grāfa sieva dzīvoja Gulbenē?

Ferdinands Cepelīns vēsturē iegājis ar to, ka izgudrojis īpašu gaisa kuģa, cietā dirižabļa paveidu, ko nosauca izgudrotāja vārdā par cepelīnu. Pirmā pasaules kara laikā vācu armija plaši izmantoja cepelīnus, galvenokārt bumbu nomešanai, bet pēc kara Kurzemē palikušie cepelīnu angāri tika izmantoti Rīgas Centrāltirgus labiekārtošanā, kur mēs visi tos varam atpazīt tirgus lielajos paviljonos. Ferdinands Cepelīns ar kundzi vairākkārt ciemojās Vecgulbenes muižā. Saglabājies nostāsts, ka arī lidojošs cepelīns redzēts Gulbenes debesīs. Cik tajā taisnības, cik folkloras, lai nu paliek vēstures noslēpums. Taču virs Bodenes ezera diezgan bieži var redzēt lidojošu cepelīnu, tas gan ir tiesa.

 

Mūsu ceļš ved uz Mainavas salu. Uz salu dodamies ar pasažieru prāmīšiem un, lai nokļūtu turp mēs divas reizes pārsēžamies. Laiks mūs lutina un arī dabasskati ko vērot brauciena laikā ir ļoti patīkami. Kāri tveru katru mirkli, kas man ir atvēlēts šajā ceļojuma laikā.

„Puķu sala” Mainava (Mainau) ir 2004. gadā mirušā Lennarda Grāfa Bernadota mūža darbs. Bet sākās viss ar to, ka 19. gs. Bādenes lielhercogs no saviem ceļojumiem atveda eksotiskus augus, kurus iestādīja uz salas. Šajā salā biežs viesis bija Neushvansteinas saimnieks karalis Ludwigs II.

 

 

Viena no skaistākajām apskates vietām Bodenes ezera apkārtnē. Vieta ar aristokrātiskām tradīcijām un neatkārtojamu atmosfēru, kura ik gadu uz salu atved miljoniem dārza draugu un dabas cienītāju. Sala ir Bernadottu ģimenes īpašums un jāsaka, ka viņi zina kā izmantot tik fantastisku vietu savam ģimenes biznesam. Šeit ir iespēja svinēt svētkus, pasūtīt galdu, ir kafejnīcas, suvenīru bizness zeļ un plaukst un lielākā peļņas daļa ir no ieejas biļetēm. Uz salas ir uzcelta gan palmu māja, gan tauriņu māja, ir pils un pat baznīca. Lai bērniem būtu kur atpūsties šeit ir arī rotaļu laukums un pat mini zoodārzs. Un protams, ziedi, ziedi un vēlreiz ziedi!

 

Un kādi dabas skati paveras no salas....ezers ar burulaivām fonā. Gribās sev iekniebt...vai tiešām tas notiek ar mani...

 

 

Man patika tauriņu mājā, viens taurenis bija tik laipns, ka uzlaidās man uz rokas.

 

 

Šeit dzīvojas arī bruņurupuči. Gaiss  ir mitrs un kaut nedaudz, bet sajūtos kā džungļos, ar to atšķirību,ka te neložņā čūskas un citi mošķi.

No Mainavas salas šķērsojot gājēju tiltu ir iespēja nokļūt jau citā valstī Šveicē. 

Pirms braukšanas uz šo mazo paradīzi iesaku pasekot līdzi mājas lapā, kuri ziedi šobrīd zied. Mums sanāca būt laikā, kad diemžēl rozes bija pārziedējušas un dālijas vēl bija pumpuros. Varbūt ir vērts pasapņot par atgriešanos šajā paradīzes nostūrī....

 

 

 

http://www.mainau.de/

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
mazaa raganina 10. maijs 2011 15:55

(F)

minniite 10. maijs 2011 15:14

ļoti skaisti (F)

lauritta123 10. maijs 2011 13:43

Wow. Drīkst jautāt, kas ir Tava sapņu zeme kur Tu esi bijusi, vai vēlies dzīvē aizceļot? Un kur, līdz šim pabūtajās zemēs Tev ir paticis visvairāk? vēl dzīvē ne reizi neesmu lidojusi ar lidmašīnu, ceru, ka varbūt kādreiz notiks brīnums un sanāks izbaudīt tādu piedzīvojumu.(kad varēšu atļauties)

sproga 10. maijs 2011 13:38

Paldies par burvīgo stāstījumu! Esmu arī tur bijusi, tā ir paradīze zemes virsū... Burvīga vieta!