Bērnības garša

Ardlem
Ardlem 23. augusts 2015 23:53
847

Mazliet paturpināšu tēmu par savas ģimenes tradīcijām. 

Bērnība nu ir tas laiks, kurā viss ir maģisks un brīnumais, līdz ar to te viegli iedzīvojas vairāki mītiski personāži. Daži no tiem dzīvo arī mūsmājās. 

Kad bērniem izkrīt kāds zobs, tas tiek palikts zem spilvena gaidīt zobu feju. Un tā parasti atnāk un atstāj kādu naudiņu. Tomēr reizēm zobu fejai mēdz sajukt visi rēķini, un tad nu ir jāatgādina, kā nu tur ar tām lietām sastāv? Parasti bērni tad pastāsta mammai, lai viņa pasaka zobu fejai, ka.... bet kādu rītu zobu feju zem spilvena gaidīja ne tikai zobiņš, kurš bija izrauts pie zobārsta, bet arī vēstulīte no Jančuka /8.g./ - mīļā zobu feja. man bija divi zobi bet otru zobu es actāju pi zobu ārsta.  Zobu feja par bērna atjautību atstāja viņam vairākas naudiņas nekā parasti :)

Apmēram ap novembra vidu gar mūsmājas logiem sāk parādīties zīlītes, kas vēro, kā bērni uzvedas, lai varētu aiznest ziņu Ziemassvētku vecītim, vai šais mājās dzīvo paklausīgi bērni? Pirmajā Adventē top arī vēstules Ziemassvētku vecītim ar vēlmēm par dāvanām. 

Ziemassvētkos neiztrūkstoša ir mandarīnu kaste un pašu gādāta eglīte. 

Vasarās bieži vien uzrodas Lielais Piedzīvojumu Gars un tad ir jāiet kādā Ekspotīcijā  /ekspedīcijā/ vai jādodas Lielajā piedzīvojumā - braucienā /uz kaut kurieni/. Tā mēs esam gājuši pārgājienos apkārt mūsciema ezeriem, ciemos pie draugiem attālākās sētās, ceļojumos uz laukiem pie vecmāmiņas /vilku gan šais gājienos neesam satikuši :D /. Vasarās parasti cenšamies visi kopā kaut kur tālāk ar aizdoties - uz jūru, uz Rīgu, ciemos pie pavisam tāliem draugiem. 

Tā kā mūsmājās dzīvo pieci bērni un mamma viņiem ir tikai viena, tad mēdz būt pagrūti sadalīt laiku tikai konkrēti kādam bērnam, līdz ar to ir kāda diena gadā, kurā visa mammas uzmanība pieder konkrētajam bērnam, un tā ir - dzimšanas diena! Šai dienā jubilārs ar mammu dodas divatā uz pilsētu pēc tortes, iegriežoties arī kādās izklaides vietās. 

Ziemas periodā, kad vakari kļūst gari, bieži lasām kopā grāmatas. Tomēr tas nav lāga rosinājis lasītprieku pašiem bērniem, viņiem labāk patīk klausīties (giggle). 

Ir tik mīļi, kad kāds no bērniem pienāk un pieglaužas, sakot - mamm, vai Tu atceries, kad mēs...... /darījām to un to? bijām tur un tur?/? Vai mēs vēl pasāksim ko līdzīgu?  Tad atbilde var būt tikai - jā, mīļais, noteikti! 

 

 

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Linduchy 24. augusts 2015 08:24

Sirsnības piepildīts blogs (inlove) Paldies! :) (Y)