Atvadas no vasaras

Linduchy
Linduchy 5. septembris 2017 09:29
339

Ilgi viņa klīda riņķī un apkārt, aizmirstot par mūsu zemīti. Tad viņa tomēr atcerējās par Latviju, atnāca un izkarsēja, ļāva izbaudīt vasaras priekus. Taču prieki nebija gari, jo pēkšņi viņa izdomāja, ka jāturpina savi klejojumi citur. Vēl vakarā varējām vērot burvīgu saulrietu un baudīt siltumu, bet jau no rīta mūs gaidīja pārsteigums. Viņa bija prom, vēl nesagaidot augusta beigas, bet klāt bija viņš - rudentiņš.

20170905084802-19187.jpg

Augusts bija tāds kā klejošanas mēnesis arī man pašai. Visspilgtāk tas izpaudās domu klejošanā. Staigājot pa mežiem un pļavām, baudot klusumu un dabas mieru, kārtoju savas domas pa plauktiņiem. Neslēpšu - augustā sajutu sevī milzīgu tukšumu un apnikumu. To var saukt par izdegšanas sindromu vai vieglu depresiju, bet varbūt tas bija tas pagrieziena mirklis dzīvē, kad tu skaties no malas un beidzot saproti, ka esi nonākusi strupceļā. Tālākajam ceļam ir divi virzieni - doties atpakaļ vai izsist caurumu ķieģeļu mūrī, lai tiktu uz priekšu. Vieglāk un ērtāk ir doties atpakaļ, bet ... es dzīvē nemeklēju vieglākos un ērtākos ceļus, mans iekšējais spīts to neļauj.

20170905085857-75846.jpg

Vasaras dadzīši. Pie svārku malas pieķērušies. Durstīgi dadzīši. Ziedoši dadzīši ar smalku zirnekļu tīkla plīvuru. Es pati jutos kā dadzītis...

20170905090954-10587.jpg

Atvadoties no vasaras, nolēmu aicināt draudzenes uz tikšanos foto-orientēšanās spēlē pa Jelgavu. Esmu dzimusi Jelgavā, nodzīvojusi tur daudzus gadus. Taču pilsēta ir stipri mainījusies pēdējos gados. Ar lielu interesi izstaigāju pilsētas galvenos tūrisma objektus, paskatoties uz vecajām vietām ar jaunu skatienu, meklējot interesantas detaļas, kuras ikdienā nemaz nepamani. Tu vari 100 reizes noiet vienu un to pašu maršrutu, katru dienu redzēt vienu un to pašu objektu, bet reti kad tu ieskaties objekta detaļās. Tieši tāds arī bija mans mērķis - nevis vienkārši pastaigāties pa pilsētu, parādot tūrisma objektus, bet likt palūkoties uz tiem ar īpašu vērību, lai pamanītu.

20170905090914-77188.jpg

Kā jau bieži vien dzīvē gadās, sakrīt uz galvas dažnedažādas problēmas, kuras neļauj satikties. Tomēr man bija patiess prieks satikties un kopā aktīvi pavadīt laiku.

Lai arī augustā biju apņēmusies doties atpūtas braucienā uz Kuldīgu, tomēr augstākie spēki pasmējās par maniem plāniem un novirzīja mani uz Bausku. Bet šis brauciens mani it nemaz nesarūgtināja. Man bija fantastiska iespēja palūkoties uz šo seno pilsētu bez steigas. Izstaigāt Bauskas dabas taku, jūsmojot par skaistajiem skatiem. Krustu šķērsu izstaigāt Bauskas ieliņas, pievēršot uzmanību detaļām. Nolēmu apvienot patīkamo ar lietderīgo, sagatavojot foto-orientēšanās spēli arī Bauskā.

20170905102339-39917.jpg

Augustā turpināju lasīt, lasīt un vēl vairāk lasīt. Agro rītu miera burvība piederēja tikai man. Lai arī 21. gadsimts ar visām mūsdienu tehnoloģijām ir apņēmis visu, tomēr digitālais formāts nespēj man aizvietot īstu grāmatu. Man patīk sajust grāmatu rokās, patīk pāršķirt lapaspuses, patīk sajust jaunas grāmatas svaigās drukas aromātu, patīk atrast kādu izkaltētu augu starp vecas grāmatas lapaspusēm. Agrs rīts ar siltu pledu, interesantu grāmatu un aromātisku pīlādžu kafiju (paldies, Ilzy, pīlādžu kafija man ļoti, ļoti garšo) - tas ir viens no laimes mirklīšiem manā ikdienā.

20170905112444-68957.jpg

Mēneša izskaņā izlasīju Arnolda Auziņa grāmatu "Bīstamā līdzība", kuras pamatā ir stāsts par laikmetu griežiem un dažādu šķiru cīņu no 19. gadsimta līdz pat trešās Atmodas gadiem, par bagātu muižnieku un parasto ļaužu dzimtām, to spēku, vājībām un noslēpumiem. Grāmatas stāstā cilvēku likteņi ir savīti vienā mezglā. Ciešanas, mīlestība, spīts, vājības, kaislības, pretošanās un cīņasspars. 19. gadsimta muižkunga nežēlība, baroneses vājības, zemnieku spīts, partizānu pretošanās un bīstamā līdzība, kura atklājas, kad Puravas ļaudis gaida ierodamies ciemos barona fon Rozenblata pēcteci no Vācijas. Šo grāmatu lasīju ar interesi, jo pati šobrīd pētu savas dzimtas koku un senču noslēpumus.

20170905095416-77137.jpg

Sākumā plānoju tikai atjaunot informāciju par zudušo dzimtas koku, kuru veidoju daudzus gadus atpakaļ. Bet tad atklājās jaunas lietas, kuras mudināja uzzināt vairāk. Nācās daudz lasīt, meklējot visu iespējamo informāciju. Ceļoju pa vēstures liecībām, lai atrastu atbildes. Žēl, ka nevar ceļot laikā, lai uzdotu senčiem jautājumus. Taču visā meklēšanas un izpētes procesā noskaidrotais ļāva savilkt paralēles un nonākt pie secinājuma, ka vēsture atkal un atkal atkārtojas. Interesanti papētīt, kā mūsu paaudzē ir savijušās senču rakstura īpašības. To var dēvēt par karmu vai kā citādi, bet paaudze pēc paaudzes saņem vienu un to pašu pārbaudījumu, lai izturētu to un gūtu mācību vai padotos un nodotu pārbaudījumu nākamai paaudzei.

Lauras Pergolizzi dziesmas šobrīd sakrīt ar manas dvēseles radio stacijas viļņiem. Viņas radītā mūzika, spēcīgā balss, specifiskais izpildīšanas veids un personība mani uzrunā un apbur. Klausījos LP dziesmas atkal un atkal. Pētīju mūzikas mākslinieces mājaslapā un Facebook vietnē informāciju par koncertiem Lielbritānijā. Lai arī man it nemaz nekārojas braukt uz turieni, domāju, ka viņas koncerts būtu tā vērts. Bet klusībā pie sevis nodomāju, cik gan būtu jauki, ja viņa uzstātos Latvijā. Mēneša noslēgumā mani patīkami pārsteidza lieliska ziņa - decembrī gaidāms manas favorītdziedātājas LP uzstāšanās Rīgā. Guvu apstiprinājumu tam, ka, ja tu kaut ko patiesi no visas sirds vēlies, tas piepildīsies. Tikai reizēm gan Visumam savu vēlēšanos ir jāizsaka pietiekami skaidri, detalizēti un vairākkārt, jo tu nekad nevari zināt, kad Visuma dzirdīgā auss būs pavērsta pret tevi, lai uzklausītu.

 20170905101305-64525.jpg

Noslēdzot šo blogu, novēlu jums visām uzdrīkstēties sapņot! Un lai ceļā esošie šķēršļi un apkārtējo cilvēku viedokļi jūs nenovirza no sava lielā sapņa īstenošanas! 

Linda

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Linduchy 6. septembris 2017 16:22 thezeezee

Paldies :)

thezeezee 6. septembris 2017 16:13

No sirds...
Lai izdodas piepildīt tukšumu un rast spēku pieņemt lēmumu, ko iesākt tālāk :)!

Linduchy 6. septembris 2017 09:48 rasas

Bija sakrājies :)

rasas 6. septembris 2017 08:39

īsti. :)