Atskaite jeb, kas jauns jūlijā

bepsis
bepsis 26. jūlijs 2015 19:34
1242

20150726193337-11260.jpg

22. jūlijs

Nirstu neta dzīlēs. Lasu dažādus forumus, niekoju savu laiku. O..uzdūros  sieviesuklubs.lv rakstam par garavasara.com un iespēju tur nokļūt, tikai jāuzraksta viens komentārs, - kāpēc es tur gribu nokļūt. Izpētu piedāvājumu un nodomāju, kāpēc gan ne? Atceros vecmammas teikto, lai vasarāēdu vitamīnus, un, kāpēc lai tie ar nebūtu garīgie vitamīni? Tā nu uzrakstu.

23. jūlijs

Atnāk man e-pasts, ka nu esmu vinnējusi. Super! Esmu priecīga. Pētu programmu, ko gribu redzēt, dzirdēt, izjust.

25. jūlijs

Mana pirmā festivāla diena. Kāpju savā mašīnā un dodos ceļā. Programma man ir skaidra. Ceļš ved uz Līgatnes pusi. Remonti netraucē, visi kaut kur dodas, es klausos Frank Yamma un pārlieku savas domas un emocijas. Cenšos saprast, kad man sāka interesēt tās lietas, kas nav mana ikdiena, kad sāku pievērst uzmanību savām čakrām, kas ar mani tajā mirklī notika, kad sāku meklēt atbildes uz dažādiem man neatbildamiem jautājumiem. Bet, vai uz visiem jautājumiem var atbildēt?

Esmu klāt, super vieta – Līgatnes pagasta „Ratnieki”. Kāpju ārā no mašīnas. Apkārt klusums, cilvēku daudz, visi kaut kur dodas. Iejūku pūlī. Pētu programmu vēlreiz, un saprotu, ka bez jogas gribu arī dzirdēt Bharganath un Bhavani stāstījumu par Seksualitātes un Mīlestības nezināmām dimensijām. Izvēlēto lekciju nenožēloju, jo daudzām lietām guvu apstiprinājumu, ka ir tā, kā biju domājusi, kā biju nojautusi, jo uzdodot sev dažādus jautājumus, cenšos rast atbildes arī dažādās grāmatās. Pēdējā, kas man tiešām aizrāva bija I. Blūmas ,,Latvietes karma''. Mēs, latvieši, tomēr esam ar citu mentalitāti, citu domāšanu un citu acs dzirksti, un vīriešu un sieviešu attiecības vienmēr sākas ar mīklas uzdošanu sev, vai spēsi tu šo vīrieti iemīlēt, padarīt laimīgu, vai spēsi viņam dot to, ko vēlies pati saņemt, vēlies viņam dot, ko viņš vēlas.

Vakaru ievada mierīga jogas nodarbība, sevis sakārtošana, dienā gūtās pieredzes salikšana pa plauktiņiem.

Vakarā dodos mājup, lai nākamajā dienā atkal dotos tur.

Protams, ka ir iespēja palikt teltī, bet vienai to nevēlos, un mana draudzene ar mani brauks tikai rīt.

26. jūnijs

Nakts pagāja nemierīga, visu nakti mani smadzeņu faili filtrēja, kārtoja, pārkārtoja, analizēja iegūto informāciju.

Bet nu mostos, staipos un eju uz virtuvi pēc kafijas. Uzvāru sev putru. Ar brokastīm ierāpjos gultā un pētu dienas programmu. Un atkal man ir skaidrs, ko gribu redzēt.

Kāpju mašīnā. Pa ceļam paņemu draudzeni, tā nu abas runājot par ikdienu, nokļūstam galamērķī.

Aina tā pati...Man deja vu...

Esam pie stenda, kas mūs informē, kur, ko var redzēt.

Izvēlamies meistarklasi ,,Spoguļotāji (Trans formative mirroring) nodarbība: Ceļš pie sevis ES ESMU VIENS VESELS

Viss, kas mums vajadzīgs - uz mirkli mazliet piestāt, lai ieklausoties sevī, savāķermenī, ieraudzītu savu potenciālu un rastu drosmi realizēt to. Ceļš pie sevis ir lēmums iepazīt pasauli sevī,  iemīlēt sevi un noticēt sev. Tas ir - dzīvot šeit un tagad - būt brīvam savā izvēlē un nodzīvot dzīvi ar lielu prieku un svinēšanu - kā Esības dāvanu.

Ar praktiskām un teorētiskām zināšanām dalās Laila Zariņa. Apkārt šalko vējš, dzirdam gongu skaņas, putni čivina, kas īsti neļauj sevi koncentrēt savām personības 3 subdaļām. Kaut kur mans bērns ķiķina ar pusaudzi, bet pieaugušais pašā nopietnībā sēž un klausās blakus skaņās. Ir rīts. Gribas gulēt zālē, ko arī ar draudzeni izdarām, relaksējamies abas no ikdienas darbiem...guļam un klausāmies.

Laiks paiet ātri.

Dodamies tālāk. Mūsu plānā ir Aļonas Zaporožčenko lekcija. Viņa stāsta par Aroma terapijas būtību, kas var mani nomierināt, kas uzbudināt, un ko labāk turēt pa gabalu. Bieži izjūtu spiedienu starp krūtīm, piefiksēju, ka tad es sēžu ierāvusies sevī, ka nelaižu nevienu savā sirdī, čakra ir aizvērusies, un saņemu atbildi uz jautājumu, kuru es tik domās uzdevu, kā atvērt sevi, kā palīdzēt sev. Uzreiz gribējās iztaisnoties.

Saruna lēnām pārtop jau citā semināra tēmā par Ģimenes izvietojumu, par mātes un bērnu attiecībām. Klausos un analizēju sevi, domāju, eh, kāpēc tikai ar gadiem tu sāc saprast daudzas lietas, kāpēc tomēr cilvēks neieklausās citos, kāpēc citu pamācības mums liekas aplamas? Bet šos jautājumus es nevēršu pret sevi, bet apkārtējiem, kuri kāpj un kāpj uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem. Cilvēces problēmas taču ir vecas, kāpēc nemitīgi gribam atklāt divriteni no jauna....?

Jau vēla pēcpusdiena. Dodamies uz mašīnas pusi, jo pēc dvēseles miera un līdzsvara, gribam arī savus vēderus palutināt.

Bet pārdomas vēl joprojām ir. Pa ceļam garu garās sarunās lietām meklēti izskaidrojumi, attaisnojumi sev. Guvām jaunu pieredzi. Pieredzi, kas noderēs un kuru mēs ģenētiski lēnām arī pieņemam, jo šobrīd pasaulē notiek aktīva integrēšanās.

Esmu mājās. Draudzene atsūta vēstuli ar dažām bildēm. Viņas bildes, mans stāsts par to, kas notika jūlijā, par to, kas notika garavasara.com festivālā.

Droši var teikt - līdz citai reizei.



Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Nikte 26. jūlijs 2015 21:14

(hi)(Y)

Linduchy 26. jūlijs 2015 21:10 bepsis

Priecāsimies lasīt arī turpinājumu (angel) (Y)

bepsis 26. jūlijs 2015 20:47 Catwoman

Pārlasot pārdzīvojumus savus, izrādās, ka tik daudz vēl palicis manī un nepateikts, bet viss jau nav jāatklāj..lai paliek intriga..

Kerstyna 26. jūlijs 2015 20:47

(Y)

Linduchy 26. jūlijs 2015 20:31

Forši! Paldies, ka dalījies savos iespaidos :) (Y)