Ātrums aizrauj.

Emmy
Emmy 9. jūlijs 2017 21:12
705

Vēl pirms pāris dienām kāds cilvēks mani nosauca par "Turbo zaķi", pieņēmu to kā komplimentu, jo mani noteikti var raksturot kā nerimstošu kustību... Iet, skriet, lēkt, rāpot...galvenais, virzīties uz priekšu, izmēģināt ko jaunu, neteikt "Nē".

Mana adrenalīna deva noteikti ir melnā krāsā. Mans melnais "kumeļš" - mocis. Kāds pārsteigums. :)

Ar to var gūt visas emocijas, gan sajūsmu, gan bailes, gan dusmas, gan prieku....Ātrums, paātrinājums...līkumi, bedres... Izjūtas ko nevar vārdos ietērpt, to var tikai sajust... Tas mirklis, kad sāc braukt, kad prātā rimstas ikdienas problēmas, domas, pārdomas... Adrenalīns kas nekad nezūd, ikreiz tas ir citāds...

20170709205033-64046.jpg

Ātrums ir tas kas mani aizrauj, reizēm pat pārāk, nav svarīgi vai pārvietojos ar diviem vai četriem riteņiem. Reizēm kļūstu pārgalvīga, kura brīdī visvairāk adrenalīns kūsā manās vēnās. Pēdējā laikā arvien vairāk spiežu sevi pārvarēt iedomu barjeru, braucot ar moci, nebaidīties to guldīt pēc iespējas zemāk, lai celītis skar ceļu... kārtējais neaprakstāmais adrenalīns, kārtējās emocijas...

Zinu, kāds teiks, trakā, stulbā, kāpēc to vajag... bet citam vajag adīt zeķi un tādejādi justies labi, man vaja ar celīti uz 100km/h slīpēt asfaltu...Gribu justies dzīva, pat ja tā dēļ mirstu, negribu ikdienu vadīt rutīnā un nedēļas beigās teikt, jā, tā bija viena vienmuļa nedēļa, darbs, veikals, mājas... Tas ir mans trakais adrenalīns un ar katru reizi tas aug, ar katru reizi vajag vairāk un vairāk...

<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<,

Tas kur vēlos vēl gūt nebijušas emocijas ir sevis un augstuma pārvarēšana... gumijlēkšana, tā man liekas daudz biedējošāka, nekā traukties ar motociklu uz 200 km/h. Tas noteikti ietilpst manā izdarāmo lietu sarakstā, ne pirmo gadu, diemžēl... Visbiežāk lomu nospēlē skopums. :) Bet neesmu tam ar roku atmetusi. Un zinot sevi, izdarīšu.

 Konkurss: Ar adrenalīna devu

20170629143128-33199.jpg

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies