Atmaksa ir salda, bet kāda ir tās cena..

nosiguldas
nosiguldas 20. janvāris 2011 00:00
567

Jau atkal jauna diena sākusies, tagad protu novērtēt to sajūtu, kad izejot no mājas vari brīvi ievilkt elpu un baudīt katru minūti, kas tev dota........... Nu, lūk, arī turpinājums.

 

1. daļa Kā viss sākās...

Soli pa solim -ceļš ved uz augšu!

 

 

Gribi vai negribi dzīve iet uz priekšu, vai tu slīdi pa straumi, vai spurinies pretī. Tā nu es viena ar klibu kāju uzsāku savu pastāvīgo dzīvi. Sāku strādāt skolā par skolotāju, turpināju trenēties, jo ar visām ķibelēm, celim plīsusi saite, pēdas locītava locās tikai daļēji un kāja ir pāris centimetrus īsāka. Dodoties uz apmeklējumu pie tajā laikā ļoti slavena ārsta Zatlera biju par sevi lepna, jo nu es varēju staigāt neklibojot, kad ierados kabinetā bija skaidri redzams, ka nebiju tur gaidīta.

 

Dakteris Zatlers spoguļojās praktikantu priekšā. Jā, kāja ir īsāka, nu īsti nelokās, paskatīsimies, cik daudz, viņš no galda paņēma grāmatu un palika zem papēža, es klusi noteicu- vēl trīs, kā Jūs zināt. Es ieteiktu ortopēdiskos apavus, dodieties uz Pērnavas ielu ,atšķirība būs kādi pieci centimetri, bet tas nekas.

 

Man ir 22 gadi un vienas minūtes laikā ārsts mani pataisīja par kropli, izklausās nekas, bet ja saliek kopā- viens papēdis 3 cm otrs 8cm, skats ir mazākā mērā drausmīgs. Asaras lija straumēm, galvā viena doma mainīja otru domu. Iekāpu vilcienā, kad ieklausījos pieturās, sapratu, ka Siguldas vietā braucu uz Ērgļiem.

 

Paskaties, paskaties, pavisam jauna, bet jau kliba, ejot pa ielu dzirdēju čukstamies divus puišus. Nu pietiek, es visiem pierādīšu, ka varu. Turpināju vingrinājumus, mācījos staigāt, lai nevarētu redzēt, ka kliboju un beigu beigās to izdarīju, arī tagad, tie, kas nezin saka, ka es savādi staigāju.

 

Vīrs laiku pa laikam brauca pie mums un ar laiku mēs kļuvām labi draugi, smējāmies apspriedām savus piedzīvojumus un pienāca brīdis, kad viņš palika arī pa nakti. Es tam ļoti nopietni gatavojos, jo aizskartais pašlepnums mieru nedeva, vakaros lasīju anatomiju, materiālus par intīmo dzīvi un īpatnībām. Tajā laikā nebija interneta, kapēc anatomiju- lai noskaidrotu,kur atrodas visjūtīgākās cilvēka vietas, reakciju uz dažādiem kairinājumiem.

 

Savu revanšu es paņēmu tikai par kādu cenu, viņš brauca arvien biežāk un piedāvāja dzīvot kopā, katrā tādā reizē, kaut kas manī teica, tev to nevajag.

 

Dēliņš pamodās un sauca, es esmu tepat ar tēti, to nakti neaizmirsīšu nekad, es gulēju gultā, dega naktslampiņa, vīrs tikko bija aizbraucis un es zināju, es esmu stāvoklī un man būs meitiņa. Sākumā par manu grūtniecību viņš bija priecīgs, vēlāk saviem draugiem paskaidroja, ka nevarot būt pārliecināts, ka tas ir viņa bērns. Rudenī kartupeļu talkā pie vīra mātes stipri sastrīdējāmies, es visu klātbūtnē pateicu, ka man no viņa neko nevajag, es pati izaudzināšu savu bērniņu.

 

Pienāca 13. marts, piektdiena, palātā ienāca vecmāte- Zvanīja mamma,kas esot piedzimis, bet tu pat netaisies neko darīt, ejam paskatīsimies. Man pārdūra placentu, jo bija pienācis laiks, aizgāju uz palātu pēc grāmatas, kad atgriezos, sapratu, ka nav labi, tikko paspējām uz galdu un te nu viņa bija, maziņa silta bēbīte. Visu dienu sniga sniegs , puteņoja, brīdī, kad Kika piedzima, visa zāle pielija ar saules stariem un kļuva sarkana no rietošās saules. Var es rakstīšu, ka dzemdības noritēja divas stundas, savādāk piecpadsmit minūtes nav īsti labi, nosmējās vecmāte.

 

Dienu no dienas, vakarā liekot gulēt manu mazo saulīti, vēl ilgi nevarēju aizmigt gaidīju viņa soļus koridorā, varbūt atbrauks paskatīties uz meitiņu. Tā viņš neatbrauca ne pēc mēneša, ne gada.

 

Vainot varu tikai pati sevi, es zināju, uz ko eju, katrai rīcībai ir savas sekas. Vienu gan noteikti varu teikt, nevienu mirkli neesmu nožēlojusi, kad izšķīros par labu meitiņai.  Abas mazās sirsniņas bija tās, kas man deva spēku iet uz priekšu un cīnīties par savu vietu uz šīs pasaules........

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
lauvene15 21. janvāris 2011 22:00

Esi vienmēr Laimīga ar Saviem brīnum bērniem!Lai Jūs sargā visi enģeļi!!:)

nosiguldas 21. janvāris 2011 08:47

paldies par jauku novēlējumu

21. janvāris 2011 05:19

Vēlu Tev visu to labāko! Tu esi malacis! Esi stipra un mīļa, ja varēji izdarīt to, par ko rakstīts! Tevi ir par ko apbrīnot! Lai aug tavi bērniņi veseli, skaisti un laimīgi un Tu pati - stipra un pārliecināta par sevi! A.Hovecka no Liepājas.