Apstājies un ieelpo

thezeezee
thezeezee 28. augusts 2017 21:23
691

Vasara ir laika posms un periods, kas paskrien vēja spārniem. Tu pat nemaini, vai tā izgaisa starp liepziedu un jasmīna krūmu smaržām, vai palika Jāņuguns pelnos, bet varbūt aizlaidās līdz augusta zvaigžņu lietum...

20170828212333-96885.jpg

Kas gan lai zina ātri gaistošās vasaras formulu? Atliek tik baudīt katru dāvāto saules un siltuma mirkli, piepildot baterijas un skaisto atmiņu albumus, lai vieglāk pārdzīvot ziemu. Tieši tāds arī bija mans vienīgais mērķis augustā – izbaudīt mirkļus, stundas, vakarus un nedēļas nogales bez steigas.

Mūsdienu nemitīgais dzīves ritms dzen uz priekšu un neļauj izkāpt no mūžam griezošā vāveres riteņa vai mirkli iepauzēt. Tas liek kustēt un skriet, un mesties tālāk, ja mēs to ļaujam. Tamdēļ augustā es ļāvos tukšam kalendāram vakaros un arī kādai brīvai nedēļas nogalei. Izvēlējos atstāt brīvu vietu radošumam, brīvībai un nesteidzībai. Iespējams pie tā vainojams milzīgais darba apjoms, kad vienkārši nav ne vēlmes, ne spēka pasākt kaut ko ārpus darba vietas, bet varbūt tā ir tuvojošās dzimšanas dienas apātija, kas nemanāmi piezogas katru gadu. Lai vai kā, augusts iezīmējas nekā nedarīšanas un slinkošanas zīmē.

Latviešiem ir kolosāls teiciens „visu pasaules naudu tāpat nenopelnīsi”, tamdēļ ļāvos nelielai atelpai no nemitīgā skrējiena. Darbu ir daudz un mazāk nekļūst, taču es varu mainīt savu attieksmi un skatījumu uz lietām. Tā vietā, lai strādātu virsstundas līdz pilnīgam spēku izsīkumam, izvēlējos pamest darba galdu paredzētajā laikā. Piekopu staigāšanu un pastaigas kā foršāko pārvietošanās veidu no punkta A uz punktu B, turklāt tas lieliski palīdz izvēdināt galvu pēc saspringtas darba dienas. Skaļu ļaužu pulkus iemainīju pret mājas mieru ar kādu labu lasāmvielu un vīna glāzi.

20170828212315-22231.jpg

Varbūt, ka vecums? Varbūt nogurums? Bet varbūt vienkārši jāpiebremzē tas pārlieku straujais dzīves ritms, lai ieraudzītu tos košos, saules iekrāsotos mākoņus pirms saulrieta, un izbaudīt svaigi pļautas zāles smaržu, vai pamanīt taureni, kas nosēdies uz āboliņa zieda un kustina savus krāsainos spārnus Tev pretim.

Apstājies. Pavēro sevi un dabu sev apkārt. Iepauzē. Ieelpo. Nomierinies. Restartējies. Un tikai tad steidz atpakaļ darbos. Saudzē sevi.

Konkurss: Augustam pa pēdām

20170319094751-96374.jpg

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
thezeezee 30. augusts 2017 16:36 Linduchy

Njā, es arī secināju, ka tas ir attieksmes jautājums.. Dažreiz vienkārši jāapzinās, ka es neesmu ugunsdzēsējs, tāpēc varbūt tik ļoti iespringt par lietām nav nepieciešams :)

thezeezee 30. augusts 2017 16:35 Shalako

Paldies :)!(F)

Linduchy 30. augusts 2017 09:07

Paldies par blogu. Skrēju, skrēju, nebija laika izlasīt. Apstājos, izlasīju, domāju, ka tev taisnība - mēs pašas sevi iedzenam vāveres ritenī, pašas ļaujam izspiest no sevis pēdējās sulas...

Shalako 30. augusts 2017 01:57

Ļoti skaisti uzrakstīji, pat pati sajutu to nesteidzīgo un iepauzēto dzīves ritmu! (Y)(F)

rasas 29. augusts 2017 08:27 thezeezee

Ik pa laikam jau pavērtēt un pārvērtēt ir noderīgi. :) Bet piekrītu pa visiem 100%, ka māka steigties lēnāk ir jāmācās. :)

thezeezee 29. augusts 2017 08:07 rasas

Laikam pirmssvētku pārdomas :)

rasas 29. augusts 2017 07:37

Pārdomāti :)