April, april!

thezeezee
thezeezee 5. maijs 2016 15:03
1489

Pāršķirstot kalendāru, meklēju ierakstus un piezīmes, ko esmu sadarījusi šogad aprīlī. Ja sākontēji šķita, ka nekas tāds sevišķs, tad pēcāk secinu, ka tomēr bez darba un mājas ir bijis vēl šis tas.

Vienmēr esmu bijusi par jaunu apvāršņu atklāšanu un jaunu zināšanu uzņemšanu, tāpēc devos uz Ugunsskolas rīkoto lekciju – kā atrast savu sapni? Vai Tev ir kādreiz bijusi sajūta, ka it kā viss ir OK, bet tomēr kaut kas pietrūkst. Tu nezini, kas tas ir, bet šķiet, ka dzīvē ir jābūt vēl kaut kam. Nu lūk! Mani dažreiz šī sajūta pārņem, tāpēc izdomāju skatīties savām bailēm acīs un saprast, kas īsti ir tas, ko vēlos. Ir dažas idejas, ko gribētu/ varētu / vajadzētu attīstīt, bet tas prasa daudz laika / izdomas / resursu / organizācijas / mērķtiecības, tāpēc tālāk par BET neesmu tikusi. Turklāt visam klāt šaubas un bailes – vai vērts darīt, censties, ja tas var arī neizdoties? Klasiskas atrunas.

20160505150321-37654.jpg

Kamēr aizdomājos par savu eksistences būtību un jēgu, tikmēr ierastais vāveres ritenis turpināja griezties. Darbs, mājas, sports, darbs, mājas... Tomēr arī šajā sfērā notika būtisks uzlabojums, jo mana darba vieta tika pārcelta uz vietu daudz tuvāk manām mājām. Ierastās stundas vietā, tagad ik dienas pavadu divdesmit vai divdesmit piecas minūtes ceļā, kas dikti priecē. Pēkšni mani rīti un vakari kļuva garāki.

Ilgi nebija jādomā, kā aizpildīt garākus vakarus, jo maratonu un skriešanas sezona aprīlī uzņēma apgriezienus, līdz ar plusiem virs nulles un pavasari. Nu jau daudz intensīvāk un nopientāk trenējos jau maijā gaidāmajiem sportiskajiem piedzīvojumiem – Stipro skrējienam un Rīgas maratonam. Ja redzi dāmu rozā jakā un koši zilās kedās pa rajonu jožam – zini, tā esmu es, kas gatavojas kādam no gaidāmajiem skrējieniem.

20160505150244-18133.jpg

Kamēr jaunā paaudze skrien, tikmēr vecākā paaudze svin = respektīvi mēneša sākumā ar narcišu pušķi rokā devos uz Vidzemes augstieni, lai apraudzītu manu vecmāmiņu. Viņai šogad pavisam skaists cipars, deviņdesmit seši. Mana vecmāmiņa ir labsirdīgākais un nesavtīgākais cilvēks, ko pazīstu. Un ne jau tikai pret mums, mazbērniem, bet pret visiem apkārtējiem = kaimiņiem, radiem, draugiem maigums, mīlestība un rūpes – tās ir īpašības, ko augsti vērtēju savā vecmāmiņā. Brīžiem šķiet, ka es vispār neesmu rados ar viņu, ņemot vērā manu raksturu, bet iespējams, tas ir jaunības maksimālisms, kas izpaužas kategoriskā, egocentriskā veidā.

20160505150336-65637.jpg

Par dažādām rakstura iezīmēm aizdomājos arī, apmeklējot vairākas teātra izrādes. Šoreiz Dailes teātrī tika noskatītas izrādes M.Butterfly un Ar vīru nav viegli. Divas dažādas izrādes – traģiska drāma pret smieklīgu komēdiju. Aizdomājos par nesavtīgu mīlestību, kas vērsta uz ilūziju, nevis konkrētu cilvēku. Bet tas jau nenozīmē, ka nesāp, drīzāk pretēji – sāp līdz pašiem sirds dziļumiem. Tā, ka vairs negribas dzīvot. Stāsts no M.Butterfly – drāma par skaistā un ideālā meklējumiem. Ar vīru nav viegli – smieklīga komēdija, kur ikdienišķās situācijās ikkatrs var sevi atpazīt, pasmieties par sevi un teatrālo pārspīlējumu. Viegli. Un tiešām smieklīgi. Kārtīgu ķermeņa inventarizāciju un smieklu jūru piedzīvoju izrādē Tāda es esmu. Izrāde par mums – sievietēm. Mēs esam tik kritiskas pret sevi, turklāt mums jāatbilst visiem sabiedrības noteiktajiem standartiem. Dažreiz pat traks var palikt, cik smieklīgi tas viss ir no malas.

20160505150257-67798.jpg

Man ļoti patīk šī gada apņemšanās, izlasīt vismaz vienu grāmatu mēnesī, turklāt pat raitāk lasu kā plānoju gada sākumā. Gribēju sev atjaunot grāmatu lasīšanu, ko pēdējo divu gadu laikā tiešām savā grafikā nevarēju iekļaut, jo tur nebija to lieko stundu, ko pavadīt lasot. Šobrīd situācija ir mainījusies un varu veltīt laiku šai nodarbei, turklāt grāmatas tiešām ir foršas. Līdz ko viena beidzas, tā tiek sākta nākamā un joprojām pie gultas var atrast nelielu kaudzīti ar grāmatām, kas gaida savu rindu. Šomēness izlasīju Pītera Meila Viesnīca Pastis – aizraujošs, viegls romāns, īstena lasāmviela pirms došanās sapņu valstībā.

Tikmēr savos nomoda brīžos, ik dienas atradu kādu lietu, vietu, mirkli vai ko citu, kas mani dara laimīgu. Vai zināt tādu projektu – 100 laimīgas dienas? Nē? Tas ir projekts, kurā ik dienas atrodi vismaz vienu brīdi, kurā jūties laimīga, un to iemūžini bildē. Bildi vari likt soc.tīklos ar haštagu # vai arīdzan sūtīt uz epastu. Lai vai kā, no 100 laimīgām dienām, man vēl palikušas divas nedēļas, kad katru dienu iemūžinu savu laimes mirkli. Izaicinu arī Tevi = piedalies šajā projektā! Tas ir forši! :)

20160505150352-99055.jpg

Konkurss - Kas jauns aprīlī?

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Ciao 8. maijs 2016 13:36

krāsas, krāsas (inlove)(F)

thezeezee 6. maijs 2016 09:10 Kaķmeitene

Noteikti iesaku izmēģināt :)! Vasarā šis projekts noteikti raisās ātrāk un vieglāk, bet man sanāca arī ziemas tumšie mēneši, kad pārsvarā uzturas telpās - darbā vai mājās. Dažreiz bija jāpadomā, kas īsti šodien sagādāja prieku :)

Linduchy 5. maijs 2016 18:12

100 laimīgo dienu prodžekts būtu tieši noderīgs :) Paldies! (F)

thezeezee 5. maijs 2016 16:02 LosOjosVerdes

Krokusu bilde uzņemta tepat Rīgā - starp kanālu un Raiņa bulvāri. Nezinu, vai vēl zied, bet aprīļa sākumā bija pilnos ziedos :)
Paldies par jaukajiem vārdiem :)!

thezeezee 5. maijs 2016 16:01 °sarkangalvīte°

Paldies! :) Es arī turu īkšķus..

LosOjosVerdes 5. maijs 2016 15:57

Foto ar krokusiem ir vienkārši debešķīga! Kur vispār vienuviet tik daudz tos var skatīt? Un man vispār patīk Tavi blogi, Tavs pasaules skatījums. Tāds mūžīgais dzinulis jūtams(L)

Aggie 5. maijs 2016 15:55

Sveicieni tavai vecmāmuļai, tādi skaisti cipari... Lai Dievs dod veselību un spēku vēl daudz daudz lielisku ciparu sasniegt

Kerstyna 5. maijs 2016 15:41

(Y)Interesants Tev aprīlis sanācis :)