Ajūrvēda, Vidusjūra, Dienvidpludmale un pazudusī Latviešu virtuve

Autors: pece, 2014. gada 8. marts, 11:56:01

Skaties uz kuru pusi gribas, visur tik cildinājumi visādiem ne- vietējiem ēšanas paradumiem un dzīvestilam.

Sieviešu žurnāli slavina Vidusjūras, Dienvidpludmales diētas un stāsta cik tas ir mega veselīgi.

Veselības žurnāli dzied slavas dziesmas Ajūrvēdai un tā vien šķiet, ka tā ir kļuvusi par vienīgo pareizo dzīvesveidu.

Interneta mēdiji ne par soli neatpaliek no svešzemju slavinājumiem. Svešzemju paradumi, augļi, dārzeņi, garšvielas tiek reklamēti uz urrā!

Nē, nē, man nav nekas pret diētām un svešzemju augļiem, dārzeņiem un garšvielām. Tieši otrādi, ar prieku iepazīstu jaunas garšas un produktu salikumus. Tomēr reizi pa reizei aizdomājos, vai tiešām mūsu pašu nacionālā virtuve ir pilnīgi norakstāma? Vai tiešām ziemas sezonā kālis, burkāns, rutks, selerijas saknes un pārējie latviešu vietējie dārzeņi ir sliktāki par ievestajiem, nez kur un kā audzētajiem cukini, svaigajiem gurķiem un tomātiem, ķīnā audzētiem lielajiem baltajiem redīsiem? Vai cūku pupas, zaļie zirnīši un pelēkie zirņi, šabeļpupiņas un sviestu pupiņas tiešām ir par kārtu sliktākas par lēcām, turku zirņiem, kīnas pupiņām?

Zinu, zinu - nepatīk - nelasi! Tomēr man būtu gribējies, lai mūsu pašu vietējie drukātie un intereneta mēdiji, tomēr vairāk sniegtu izglītojošas informācijas par mūsu pašu zemē augošām lietām un kā tradicionālas ēdamlietas padarīt mūsdienu laikam un dzīvesstilam atbilsotšākas.

Kā tev šķiet?

Bilde no šī saita.