"Sapņu Zaglis atnesa sapni...."

Kerstyna
Kerstyna 24. septembris 2013 08:09
1070

... kamēr bērns spēlējās, viņai bija laiks paklejot pa netu. Tiesa, ne pārāk ilgi, jo laiks iet un intereses mainās, arī bijušais azarts   kaut kur jau pagaisis. Bet kādreiz....
Kad viņa dzīvoja Rīgā, un bija precējusies, viņa bieži bija vadījusi laiku netā, jo darbā vienmēr atradās brīvs brīdis , lai pačalotu. Īpaši, ja dzīvē ierastajā nekas jautrs nenotika. Vienīgā dažādība - izšķiršanās no vīra un pārcelšanās uz laukiem. Vai viņa bija šeit laimīga? Gan jā, gan nē....
Cilvēks nevar neko daudz vairs par dzīvi sūroties, ja viņam ir darbs, jumts virs galvas un vesels bērns. 
Tā nu viņa dzīvoja, vienkāršu rutīnas dzīvi, kurai krāsas piemeklēja tajos mirkļos, kad klejoja pa netu. Viņai bija nepieciešams spēcīgs emocionāls uzmundrinājums, viņa to apzinājās, bet kur tad to lai ņem? Viņa sapņoja par jaunu dzīvi, ar citu cilvēku, citā vietā un iespējams, laikā. 
... pirksti izklaidīgi ierakstīja paroli viņas mīļotajā saitā... un tur - pilnīgi jauns apmeklētājs, ar nesaprotamu niku - Sapņu Zaglis..
Viņa viņam uzrakstīja : "Kāpēc Tu nozagi manu sapni?".... Viņš atbildēja, vieglā, asprātīgā,  gramatiski pareizā valodā. Vārds pa vārdam un viņi jau sarunājās.
Tajā pašā mirklī, caur uzrakstītajiem vārdiem, atstātajām ziņām aizņirbēja pirmā, īsto, cilvēcisko jūtu dzirkstele.
Un tad viņa saprata, tas ir VIŅŠ. Tieši tāds cilvēks, ar kuru viņa gribētu dzīvot kopā, un ar kuru kopā radītu bērnus. 
Bet domāt par to ir viens, pavisam cits ir realitātes apziņa - viņš dzīvo citā pilsētā, ir 10 gadus par viņu vecāks un nav vientuļš....
Viņu virtuālais romāns ilga jau mēnesi, garajās sarunās viņi bija iepazinuši viens otru, cik nu neta iespējas to ļauj. Viņš uzdeva viņai savādus jautājumus - ne jau tādus - cik gara, cik sver, kādā krāsā acis...utt. Nē, viņš jautāja - Kāda krāsa Tev vislabāk piestāv? Kādas domas tev ir par kaķiem? Ko tu domā par ....? utt. Jautājumus uz kuriem nav iespējama vienvārdīga atbilde. 
Un tad, viņi nolēma satikties realitātē... 
Viņa bija uztraukusies, nepārliecināta par sevi, baidījās, ka nepatiks viņam, baidījās, ka viņš nepatiks viņai.... Satraukumā ļimstošiem ceļgaliem viņa tuvojās R. Blaumaņa piemineklim, kur bija viņu tikšanās vieta.
Jā , tur nu viņš stāvēja un skatījās uz viņu, kā viņa tuvojās. Viņas satraukums, ar katru soli tuvāk viņam, sāka noplakt..... "Ir!! Ir!!" Pulsēja galvā un sirdī... tieši tāds un ne savādāks, un it kā  gadiem jau pazīstams...
Pirmais pieskāriens, apskāviens... un sajūta, es esmu mājās.... Sapņu Zaglis bija atnesis sev līdzi sapni azotē.


Blogo Sieviešu klubā un laimē Sebamed dāvanu komplektu


Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Kerstyna 24. septembris 2013 09:53 hiperkeri

Nezinu, varianti jau ir - Ilgi un laimīgi.... Vienu dienu, bet brīnišķīgi. Vienkārši saietu kopā, vienkārši izšķirtos.....

Rebeka 24. septembris 2013 09:51

Man gan šis ļoti patika... Līdzīgus stāstus ir nācies redzēt dzīvē, jo mūsdienās jau daudzi satiekas internetā. :)

hiperkeri 24. septembris 2013 09:50

aaaaaaaaaaaaa,kas notika tālāk?????????

Kerstyna 24. septembris 2013 09:42

kritika vienmēr ir nepieciešama :)

lotte 24. septembris 2013 09:29

Piedod, bet šoreiz garām... |-)