Kapitālisms tā pašreizējā veidolā ir piedzīvojis krahu un pasaule nonākusi sen nepieredzētā nedrošībā, šādu viedokli laikrakstam "Diena" paudusi eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

"Šodien finanšu pasaulē es neesmu droša, kam tā brīvība vispār vairs pieder. Ja jau pat tādas lielas finanšu institūcijas kā "Lehman Brothers", ja milzīgas bankas, kā Skotijas banka un citas, nav spējušas noturēties uz kājām, ja Francijai pazemināts kredītreitings, kas ir kaut kas nedzirdēts, - kas tad vispār pasaulē par jebko var justies drošs. Mēs esam nonākuši tādā sen nepieredzētā nedrošībā," sacījusi eksprezidente.

Bijusī politiķe ar "samērā lielām bažām un reizē cerībām" gaida šīs nedēļas Eiropas Savienības (ES) samitu - vai tas būs solis uz priekšu un kaut kā nomierinās prātus, vai arī pasauli sagaida vilšanās par Eiropas nespēju savākties, lai radikāli risinātu ekonomiskās un finansiālās problēmas.

"Jo, ja no politiska pundura, bet liela ekonomiska spēlētāja pasaulē tā kļūst arī par ekonomisku punduri, tas draud ar nopietnām sekām. Tā sauktās jaunās attīstības valstis - Ķīna, Indija, Brazīlija, Krievija - to progress arī zināmā mērā ir pietiekami nosacīts. Un viņi arī ir noraizējušies, jo Eiropa ir tik nozīmīgs partneris, lielākais starptautiskais donors visādām grūtībās nonākušām valstīm, humānās palīdzības sniedzējs. Tā ka visas šīs Eiropas problēmas rada uztraukumu pasaules mērogā," teikusi Vīķe-Freiberga.

Vīķes-Freibergas vērtējumā, Latvijai kā mazai valstiņai, "kas pretī globālajiem cunami nevar uz daudz ko cerēt ar kaut kādu pašu izgudrotu unikālu kursu", ir jādomā par sevi Eiropas kontekstā. "Vēl jo vairāk tamdēļ, ka mūsu tirdzniecība līdz 80% ir ar ES valstīm. Ja tām klājas slikti, tas neko spožu mums nesola. Izņemot, ja nu mēs atkal pārorientētos, kā savulaik pārorientējāmies no Krievijas uz ES, un censtos tagad izmantot tās valstis, kas ļoti stingri pašreiz attīstās. Tas jau ekonomikā ir jādara, jautājums, cik fleksibli un operatīvi varam būt."

Vīķe-Freiberga domā, ka problēmas radījis fakts, ka eiro koncepcijā no pašiem pamatiem pieļauta kļūda. "Tie pamati tika slikti būvēti. Izveidot kopējo monetāro politiku bez kopējas fiskālās politikas, ar bezzobainu ieteikumu mehānismiem par tiem pašiem deficītiem - tā bija tā fatālā kļūda. Tagad to ir ļoti grūti labot, bet bez tā izlabošanas neredzu nekādas cerības.Te ir jāiet atpakaļ un jārok uz augšu tie pamati, jāsalabo tie."

"Eirozonas nestabilitāte nāk no nepareiziem tās būvēšanas principiem, taču šī ielās iešanas parādība ir pilnīgi kaut kas cits, principiālāks. Tā ir saistīta ar kapitālisma krīzi. Ir vairāk nekā skaidrs, ka kapitālisms, kas, protams, nav vienota sistēma, bet attīstās laikā un telpā, šajā gadu tūkstotī savā pašreizējā manifestācijā, manuprāt, ir piedzīvojis krahu," uzskata bijusī politiķe.

"Es neesmu ekonomiste, bet mēģinu painteresēties, kas tur notiek, un, jo vairāk es interesējos, jo skumjāk man kļūst. Kur šis kapitālisms ir nonācis ar to, ka tam finanšu aspektā nav iebūvēti tie līdzsvarošanas mehānismi, kādi valda parasto preču tirgū, kur pieprasījuma un piedāvājuma attiecības darbojas kā dabisks regulētājs. Bet kas ir noticis finanšu pasaulē - līdz šim brīdim tas nav noregulēts.

Lielās finanšu institūcijas ir savārījušas briesmīgas ziepes, tās tiešām ir izgāzušās, to reputācija ir pilnīgi sagrauta, bankām neviens vairs neuzticas. Čikāgas skola ekonomikā un ekonomisti kā profesija pilnībā ir zaudējusi savu prestižu. Jo tie matemātiskie modeļi bez empīriskiem datiem, kādi vienu brīdi bija modē, - tie var pasaules ekonomiku novest pie kraha.

Man ir nācies ar stohastiskiem modeļiem strādāt psiholoģijā, un es to pārtraucu, jo sapratu, ka uz tādas matemātiskās nejaušības bāzēts modelis ir jēdzieniski tukšs. Arī ekonomiski tukšs. Tajos, piemēram, tiek pieņemta konstanta pircēja - patērētāja - uzvedība. Bet tas neatbilst realitātei. Tie ir modeļi, kas nav bijuši spējīgi reaģēt atbilstoši reālajai pasaulei," teikusi eksprezidente.

"Otrs ir finansistu aizraušanās ar risku uzņemšanos. Situācija bija uzbūvēta tā, ka, jo vairāk risku tie ņēma un īstermiņā savai firmai varēja parādīt peļņu - gan bieži tikai uz papīra -, jo negausīgākus bonusus miljonu apmēros varēja paši sev dot. Kā psiholoģe uzskatu, ka tie cilvēki vienkārši sajuka prātā. Cilvēkam diemžēl smadzenēs nav iebūvētas vajadzīgās bremzes. Ja dzīvnieks ir paēdis, viņš guļ. Žņaudzējčūska norij kazu un guļ trīs mēnešus, viņa neturpinās neprātīgi rīt. Bet cilvēkam tādu bremžu uz negausību nav," piebildusi Vīķe-Freiberga.

"1991.gadā mēs teicām, ka komunisms ir sabrucis, kapitālisms ir uzvarējis, kā Lehs Valensa teica Gorbačovam - jūs mēģinājāt salāpīt komunismu, bet es to sagrāvu, taču tagad atliek cerēt, ka to kapitālismu kāds varēs salāpīt un ka tas galīgi nesabruks. Jo tā nelaime ir, ka alternatīva vēl nav izgudrota," noslēgusi Vīķe-Freiberga.

LETA30.01.2012