Vakar mūžībā aizgājis aktieris Romualds Ancāns. Dailes teātris saka viņam paldies par 26 gadu ilgo devumu teātrim. Arī Sieviešu Klubs izsaka līdzjūtību visiem aktiera tuviniekiem un viņa darbu mīļotājiem.

Romualds Ancāns (01.04.1944 – 14.09.2011)
„Viens no sava kursa interesantākajiem studentiem” - tā par viņu rakstīja radošajos raksturojumos. Vīrišķīgi pievilcīgais, ar skanīgu, silti tembrētu balsi apveltītais aktieris pirmās lomas uz Dailes teātra skatuves spēlēja, vēl mācīdamies DT V studijā, kura drīz vien pēc mācību uzsākšanas tika iesaistīta izrādēs; viena no pirmajām lomām – Ģeņģeru puisis, tad Kalējs pēc R.Blaumaņa darbiem veidotajā „Īsā pamācībā mīlēšanā” (1973), kurai drīz vien sekoja lomas studijas diplomdarbu izrādēs L.Žuhovicka „Orfejs” (asprātīgi veidota neliela raksturloma)
un R.Neša „Lietus pārdevējs” – vīrišķīgā, nedaudz komiskā vientuļā šerifa palīga Faila loma, tad nepilngadīgo kolonijas audzinātāja Ķirškalna loma A.Dripes „Pēdējā barjerā”, kuras pārliecināja, ka Dailes teātris ir ieguvis jaunu, talantīgu mākslinieku ar lielisku atveidojamā tēla un dramatiskā darba stila un žanra izjūtu.
Viņam uzticēto lielo un galveno lomu sarakstā ir Kaspars E.:Līva „Velnakaula dvīņos”, Tenu E.Vetemā „Rožu dārzā”, Dausprungs J.Marcinkeviča „Mindaugā”, Kārlis Paipala B.Saulīša „Ošu gatvē”, Mauntdžojs F.Bruknera „Elizabetē, Anglijas karalienē”, Bērtulsons P.Putniņa „Uzticības saldajā nastā”, Ārne Niskavuori H.Vuolijoki „Niskavuori maizē”, Jūda Raiņa „Jāzepā un viņa brāļos”, Roplainis R.Blaumaņa „Pazudušajā dēlā”, Ikars, vēlāk arī Bernhards Berlauks P.Putniņa „Mūsu dēlos”, Mintauts Raiņa „Mindaugā”, Hērakls F.Dirrenmata „Hērakls un Augeja lopu laidars”, Ifreims Kebots J.O’Nīla „Mīlā zem gobām” un daudzas citas. Pēdējās lomas Dailes teātrī – Boračio V.Šekspīra „Liela brēka, maza vilna”, Francs Lehāns G.Gravstrēma „Zāra Leandere”, Metrs Buiss R.Tomā „Fredijā” (1996).
Radīti atmiņā paliekoši spēcīgi, vīrišķīgi tēli arī kino, pēdējais no tiem - Rūdolfs Jāņa Streiča filmā „Rūdolfa mantojums”. Iedomājoties dzīvespriecīgo, labsirdīgo, atsaucīgo, jauneklīgo mākslinieku, grūti ticēt, ka viņa mūža ceļš jau aprāvies. Paldies par 26 gadus ilgo devumu Dailes teātrim!

Gan jau viņam pašam tagad ir labi. Viņš ir īpašs cilvēks. Viņa "tās pukainajās kleitiņās - ir manējās"vien jau bija, ko vērts. Un " viņš man saka -jāsaka "kakis" , bet es taču saku "kakis", bet viņš man..." ............ Dusi saldi!
Lai vieglas smiltis.