Ziemassvētku rīts

Ardlem
Ardlem 4. janvāris 2016 17:55
1121

Pienāca Ziemassvētku rīts. Lācēns Mikijs klusi izlavījās no savas gultiņas un devās pie eglītes. Ziemassvētku vecītim jau vajadzēja būt bijušam, un zem egles noteikti būs dāvanas! Tomēr, kad lācēns Mikijs nonāca lielajā istabā, kurā stāvēja egle, viņš ieraudzīja, ka zem egles nekā nav. Egles zaros ik pa laikam ievizējās kāds bumbulis, kāds lietutiņš iespīdējās, tomēr zem egles nekā nebija. Lācēns Mikijs neticēja savām acīm. Viņš izložņāja visu zem egles, izpētīja visus egles zarus, ieraudzīja, ka egles galotnē blakus eņģelim ir apmeties arī zirneklītis, tomēr – dāvanu nekur nebija!

- Ai, Ziemassvētku vecītis noteikti būs atnesis tik daudz dāvanu, ka tās nelīda istabā, un būs tās atstājis pagalmā! – lācēns iedomājās un pieskrēja pie loga. Pa logu viņš redzēja baltu tīru sniegu un to, kā pār mežu galiem aust saule. Tomēr arī laukā dāvanu nebija. Nevienas pašas! Nekas neliecināja, ka būtu ciemojies Ziemassvētku vecītis. Viss bija kluss un mierīgs un sniegā nebija nevienas pēdas.

Mikijs mazliet saskumis ielīda atpakaļ savā gultiņā, ieritinājās zem segas un cerēja, ka viņam izdosies aizmigt, un, kad viņš vēlreiz pamodīsies, viss izrādīsies bijis tikai sapnis.

Pēc kāda brīža lācēnu Mikiju uzmodināja zaķenīte Podziņa.

-                Mikij, Mikij! Mosties, celies! – zaķenīte satraukusies modināja lācēnu. - Celies! Zem eglītes šorīt nav nevienas dāvanas!

-          Es to jau zinu, - lācēns norūca un grasījās pagriezties uz otriem sāniem, lai gulētu tālāk, tomēr Podziņa nelikās mierā un lācēnam nācās vien celties.

-          Aiziesim pie Martas un pajautāsim viņai, kas noticis ar Ziemassvētku vecīti, viņa noteikti zinās! – ierosināja zaķenīte un abi draugi devās uz Martas guļamistabu.

Martas guļamistabas durvis bija ciet un neviens no sākuma iekšā zaķenīti un lācēnu nelaida. Aiz durvīm kaut kas čabēja, tomēr, kad Marta durvis atvēra, istabā bija viņa viena pati un viss šķita kā parasti. Tomēr Martas sejas izteiksme bija visai jokaina. Ne īsti izbrīnīta, ne īsti šķelmīga.

-          Kas pie Tevis bija? – lācēns Mikijs gribēja zināt.

-          Neviens. – Marta atteica.

-          Mēs dzirdējām, ka kāds pie Tevis bija! – lācēns nerimās un sāka apstaigāt istabu, meklējot pārmaiņas. It kā nekas nebija mainījies. Lācēns domīgi apstājās istabas vidū, apskatījās uz visām pusēm, tad pēkšņi pieskrēja pie skapja un atrāva vaļā tā durvis. No skapja laukā izbira vesels lērums dažādu spožu papīru un dažas dāvanu kastītes.

-          Tu esi paņēmusi mūsu visu dāvanas! – iesaucās Mikijs un pārmetoši skatījās uz Martu.

-          Nē! – Marta iesaucās. - Es tikai iesaiņoju pēdējās dāvanas, jo vakar vakarā to nepaguvu izdarīt. Tās ir manas dāvanas jums!

-          Tad Tu mums slēpj dāvanas zem eglītes? – zaķenīte Podziņa izklausījās pavisam vīlusies un bēdīga.

-          Dažas, - Marta atzinās. - Tomēr visas nē! Ejam skatīties, ko mums Ziemassvētku vecītis būs atnesis! – un Marta steidzās uz durvju pusi.

-          Ziemassvētku vecītis neko šodien mums nav atnesis, - lācēns Mikijs apturēja Martu. - Jo visas dāvanas ir Tavā skapī un Tu esi mūsu Ziemassvētku vecītis!

Marta neteica neko, tikai paņēma savas dāvanas un devās pie eglītes. Tiešām – zem egles joprojām nebija nevienas dāvanas! Marta palika zem egles savējās un teica

-                Jums abiem droši vien ar ir sagatavotas kādas dāvaniņas, vai ne? Nesiet arī tās šurp un paliksim arī tās zem egles. Ja Ziemassvētku vecītis ir kaut kur aizkavējies, tad mēs paši varam sagādāt sev dāvanas.

Lācēns Mikijs un zaķenīte Podziņa aizsteidzās pēc savām dāvanām un arī tās atnesa un palika zem eglītes. Nu jau izskatījās mazliet labāk. Tomēr joprojām kaut kā pietrūka. Tad Marta atcerējās

-                Mēs esam aizmirsuši šogad Ziemassvētku vecītim nolikt cienastu zem egles! Tāpēc arī viņš nav pie mums atnācis.

-                Tiešām! – arī Podziņa pamanīja, ka viņiem bija aizmirsies iepriekšējā vakarā zem eglītes nolikt piparkūkas un glāzi ar pienu. – Vai to mēs varam izdarīt tagad?

Lācēns jau bija aizsteidzies uz virtuvi un ..... arī virtuvē nekas nebija tā, kā ierasti! Pie galda sēdēja kāds sīks vīrelis sarkanā kreklā, zaļās bikšelēs ar zaļu rūķu cepuri galvā un mielojās ar mandarīniem!

-          Kas Tu tāds esi? Un kāpēc Tu ēd mūsu mandarīnus? – brīnījās Mikijs.

-                Ā, - vīrelis ieraudzīja lācēnu, - sveiks! Es esmu rūķis un esmu ļoti piekusis un izsalcis šonakt izvadājot dāvanas. Tāpēc no sākuma gribēju iestiprināties un tad nolikt dāvanas zem egles. Jums ir ļoti garšīgi mandarīni, tā nu es mazliet aizrāvos....

-                Tu izvadā dāvanas? – lācēns samulsa vēl vairāk, - kur tad Ziemassvētku vecītis?

-                Viņš ir saslimis, - rūķis noskuma, - un tāpēc šogad palika mājās. Tā nu viņa vietā dāvanas izvadāju es. Jūsu māja man ir pēdējā.

-                Kas Ziemassvētku vecītim kaiš? – virtuvē bija ienākusi arī Marta.

-                Viņš ir ļoti saaukstējies, gādājot dāvanas, un šobrīd viņam ir augsta temperatūra un klepus. - rūķis pastāstīja.

-                Tad Ziemassvētku vecītim vajag sagatavot liepziedu un aveņu tēju! – iesaucās zaķenīte Podziņa un virtuves plauktiņos sāk meklēt tējas. Uz galda parādījās turziņas ar dažādām tējām un burciņas ar aveņu ievārījumu.

-                Tu taču aizvedīsi Ziemassvētku vecītim mūsu sūtījumu? - Podziņa jautājoši paskatījās uz rūķi un turpināja likt maisiņā tējas, ievārījumus un dažādus svētku gardumus.

-                Labi, aizvedīšu, - rūķis nopūtās. – Te jums arī no vecīša ir sūtījums. – un rūķis no maisa sāka vilkt laukā dāvanas – lācēnam Mikijam ilgi kāroto namdara instrumentu komplektu, zaķenītei Podziņai rotu darināšanas komplektu un Martai mazās stelles.

-                Mīļš, mīļš paldies! – Marta rūķim pat buču iedeva par ilgi kāroto dāvanu. Rūķis mazliet samulsa. Tad pagrozījās, paskatījās pa logu un teica

-                Man ir laiks doties prom. Paldies arī jums par sūtījumu Ziemassvētku vecītim!

-                Lai vecītis veseļojas! – teica Marta gandrīz vienbalsīgi ar lācēnu un zaķenīti. – Un nākamgad, lai neslimo, kad jāved bērniem dāvanas.

Kad rūķis bija prom, visi trīs draugi sarunāja, ka turpmākajos Ziemassvētkos zem egles vienmēr atstās dāvanu arī Ziemassvētku vecītim un viņa rūķim. 

Foto: www.thissortaoldlife.com

Konkurss: Svētku jampadracis

20151008140647-14371.jpg


Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies