Žanna d'Arka Dailes teātrī

Linduchy
Linduchy 7. marts 2016 13:01
994

Ilgi nevarēju saņemties, lai uzrakstītu atsauksmi par šo mūziklu, jo nevarēju saprast, kā lai labāk noformulē savas domas par redzēto, dzirdēto un izjusto. Vakar, braucot pēc teātra mājās, nudien bija žēl pavadītā laika. Pamatīga vilšanās, kaut šo izrādi es ļoti, ļoti, ĻOTI gribēju noskatīties.

Bet nu par visu pēc kārtas...

Izrādes sākums nošokēja ne tikai mani, bet gan jau pusi zāles. Blīkš, blākš un pēkšņi viss notiek, apraujot mūsu sarunu pusvārdā. Izpalika pat slavenais aicinājums izslēgt savus mobilos tālruņus, lai netraucētu tehnikas darbībai. Sākumā iesmējām, ka varbūt tā ir savdabīga reklāma. Bet nu nekā - tā, redz, režisors bija ieplānojis izrādes sākumu.

Stāsts ir par Simtgadu karu (1337.-1453.) starp Franciju un Angliju. Anglijā valda Lankasteru dinastijas karalis Henrijs V. Franciju plosa savstarpējās cīņas starp burgundiešiem un armanjakiem. Formāli Francijā valda vājprātīgs karalis Šarls VI. Francija slīkst asinīs, ir apdraudēta tās neatkarība, tauta ir zaudējusi cerības. Šķiet, ka situāciju var glābt vien brīnums. Tautā klīst leģenda par jaunavu, kura nāks glābt Franciju un tās tautu no posta, atgriežot cerību, apvienojot vīrus kopīgai un varonīgai cīņai.

Dž.Dž. Džilindžera režija, Kārļa Lāča komponētā mūzika, Jāņa Elsberga dzeja, Evitas Mamajas un Dž.Dž. Džilindžera librets.

Skaidrs, ka Džilindžera režisētie darbi ir gaumes jautājums. Jāsaka godīgi, ka it kā jau zinu, ko sagaidīt no šī režisora, bet tajā pat laikā - katru reizi ir kaut kas, kas "sadod pa pieri". Šoreiz pārsteidza izrādes nebaudāmais garlaicīgums, kas brīžiem mēģināja mani iemidzināt teātra zāles ērtajā krēslā.

Mūzika. Kārlis Lācis ir lielisks komponists. Mūziklā mijās episka cīņas, nolemtības un cerības mūzika ar Francijas krāšņā galma dejām un izpriecām. Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" ieraksts bija fantastiski labs, ko gan nevarētu teikt par dziedošo aktieru muzikālo izpildījumu (protams, ne visu). Teikšu godīgi - diezgan vāji. Brīžiem izpildījums bija pārāk kluss vai nestiķējās kopā ar mūziku, brīžiem mēģinājumi trāpīt īstajās notīs īsti labi neveicās, problēmas ar dikciju. Atvainojiet, bet, ja es nezinātu, par ko ir stāsts, no dziedājuma diez vai es spētu uztvert izrādes saturu.

Tērpi. Ak vai... nu labi, jāsaka vien būs. Skaidrs, ka kara nomocītā valstī cilvēki īpaši nepucējas. Parastās tautas drānas bija vienkāršākas par vienkāršu - tas ir skaidrs un saprotams. Žanna d'Arka, protams, kā jau stāsta gaišā cerība, tiek tērpta jaunavai atbilstošās, gaišās drānās. Galmā gan tajā laikā pucējās un ālējās, greznību un ārišķību neviens nebija atcēlis. BET! Izrādei izveidotie tērpi mani nepārliecināja it nemaz. Žannas d'Arkas tērps līdzinājās naktskreklam, pie tam - ne pirmās tīrības un svaiguma. Dodoties cīņā, viņai vajadzēja būt tērptai īpaši viņai darinātās balta metāla bruņās. Viņa tak jāja karaspēkam pa priekšu kā balts eņģelis (pēc vēstures ziņām). Piedodiet, bet izrādē nekā no tā nebija - parasta zemniece naktsveļā. Un galma ļaudis - pārāk stilizēti, pārāk klauniski. Nebija tur nedz greznības, nedz bagātības - tik vien kā krāsu kokteilis klaunu stilā. Vilšanās...

Specefekti. Te domāti tie brīži, kad Žanna dzirdēja balsis - vienkārši šizofrēniski, pat nav ko vairāk piebilst.

Skatuves dekorācijas - smagnējas, drūmas un nomācošas, bet izrādei perfekti atbilstošas, tāpēc novērtējamas pozitīvi.

Horeogrāfija - uzjautrinoša. Tas bija kaut kas līdzīgs Gulbju ezera un Gangnam style apvienojumam ar Džilindžeram raksturīgajiem pikantajiem momentiem piedevās.

Aktierspēle - nepārliecināja. Žannas d'Arkas lomu šoreiz spēlēja Ieva Segliņa. Likās, ka aktieriem pašiem ne līdz galam ir skaidrs, kas, kā un kāpēc. Viss notika ķeksīša pēc, jo nauda jāpelna ir. Nu nejutu es, ka aktieri izliktu savu sirdi un dvēseli uz skatuves. Viss tāds stīvs un šablonisks. Kā izņēmumu varētu minēt vien Artūru Skrastiņu. Jo, lai arī karaļa Šarla tērps mani nepārliecināja, tēlojumam un dziedājumam nebija ne vainas. Un izrādes sākumā mazā Žannas atveidotāja ar dūju rokās izskatījās mīlīgi, tīri un cerīgi.

Visbeidzot - otrā cēliena beigas es knapi sagaidīju. Tiesas procesa un Žannas ieslodzījuma moments bija tik garlaicīgs, ka es gandrīz iemigu. Goda vārds, nespēju vien sagaidīt, kad būs fināls ar Žannas d'Arkas sadedzināšanu uz sārta. Skarbi, nežēlīgi, bet patiesi. Bet sārts bija lielisks!

Šķiet, pirmo reizi mūžā gaidīju izrādes beigas. Tāpēc, lai arī kā gribētos, bet nevaru ieteikt šo izrādi, ka tā būtu obligāti jāredz.

Foto: www.dailesteatris.lv

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
ilzy 7. marts 2016 15:29

Laikam ir ļoti subjektīvi tas patīk /nepatīk. Man nepatika. Jau no bērnu dienām esmu vesta uz teātri un diezgan daudz ko redzējusi un teikšu, labu mūziklu uztaisīt nav viegli. Šim nebija vajadzīgā dramatisma, pārāk daudz farsa, kas aizēnoja visu pārējo un izpildījums arī nebija tas kvalitatīvākais.
Ja jau reiz atlaides plānojas, tad jau tik labi biļetes par pilnu cenu nemaz netirgojas.

Linduchy 7. marts 2016 14:59

Nu var jau norakstīt uz manu piekasību detaļām :D Bet es teātri gribu izbaudīt, nevis cīnīties ar miegu :D Bez tam, tas nebija vēls vakars. Svētdiena, dienas izrāde. Un iepriekšējā naktī neballējos, nevar teikt, ka nebūtu labi izgulējusies :D

veesma 7. marts 2016 14:35 pece

Man tas pats. Kolēģe teica, ka ļoti laba izrādes, gribēju noskatīties un vēl kā reiz šodien ieraudzīju, ka būs nakts atlaides 40%. Bet tagad nezinu ko darīt, man vēl tāds gabals jābrauc uz Rīgu. esmu lielās pārdomās

pece 7. marts 2016 14:05

Man kā reiz šorīt kolēģe darbā ieradās ar labām atsauksmēm par šo izrādi, jau noskatīju ka būs iespēja bijļetes iepirkt ar 40% atlaidi..... tagad gan nezinu vai gribu

Linduchy 7. marts 2016 13:40 Kerstyna

Gaidīsim atsauksmes :) (Y)

Linduchy 7. marts 2016 13:40 LosOjosVerdes

Nu es no Džī-Džī gaidīju TO...nesagaidīju. Toties šīzīgumā gan viņš bija pārspējis pats sevi :D

Kerstyna 7. marts 2016 13:23

Ō... Nu paldies Tev. Man un manam draugam bija zināma interese , kādu "kapustņiku" no tā visa būs saveidojis Džilindžers&Co.
Iedošu arī viņam palasīt šamo recenziju.
Es arī taisos uz Daili, bet uz citu izrādi. Ar iepaidiem noteikti padalīšos.

LosOjosVerdes 7. marts 2016 13:18

Tu man piedod, bet ko Tu gaidīji no Džilindžera?:D Es vispār nesaprotu, kas to, atvainojiet, dīvaini tur tajā èkā? Kurš un kāpēc viņam ļauj izpausties? Paldies, ka ierakstīji, jo arī biju iecerējusi aizdoties (režisoru neapskatīju:D). Man jau vispār Daile gadiem, godīgi sakot, neuzrunā. Vājprāts, ne teātris.