Zakopanes vilinājums: makvins

mazaa raganina
mazaa raganina 6. maijs 2011 00:30
1483

 

Kad aiz loga ir drēgns un auksts prāts tā vien grib kavēties patīkamās ceļojumu atmiņās. Šoreiz man gribas atcerēties patiešām saulainu ceļojumu...un es domās pārceļos uz kalnaino Zakopani Polijas Dienvidos.


Bet sākās viss tradicionāli ar ceļojumu aprakstu lasīšanu draugiem.lv. Viens ceļojuma apraksts bija tik dzīvs, ar tādu klātesamības efektu, ka es iedegos - Zakopane- man tas jāredz savām acīm.

 

Un tad tas notiek.Ir silta septembra nakts un mēs divi nepieredzējuši ceļotāji dodamies ceļā. Man patīk šī neaprakstāmā brīvības sajūta, kad vari braukt un būt pats sev noteicējs. Gaisā virmo adrenalīns un mēs braucam. Tā kā iepriekš caur Varšavu neesam braukuši, tad tikai šajā reizē saprotam savu kļūdu, jo esam pilsētas centrā pašā karstākajā sastrēgumu laikā, pie kam notiek arī daudzi ceļu remonti. Tur zaudējam daudzas stundas, toties mācību esam guvuši-Varšava jāizbrauc naktī!

 

Kad tiekam ārā no pilsētas mūsu oma pamazām uzlabojas un tad tas notiek, ceļi kļūst kalnaināki un tālumā var jau manīt kalnu aprises.Es atkal varu spiegt no sajūsmas:,, Cik skaisti, cik skaisti”!Arī saule un silts laiks ir mūsu sabiedrotie, ko gan vairāk var vēlēties.

 

Iebraucot Zakopanē pirmais iespaids man varbūt pat liek vilties, jo savā prātā biju izdomājusi ko citu, ka būs nedaudzas mājiņas kalnu pakājē (jo tā bija bildēs –netā), vīrs par mani labdabīgi pasmejas un saka:,,Fotošops, mīļā”. Bet te, mājiņa pie mājiņas un gandrīz katrā tiek piedāvātas naktsmājas. Kad pirmais pārsteigums ir pārvarēts es saku pati sev-baudi!!! Un es baudu! Mājas ir patiešām skaistas, pazaļumotas, krāšņām puķu kastēm, viss sakopts un tīrs, fonā ir kalni un pļavās patiešām ganās aitiņas un mana sirds gavilē!

 

Tie ir vienīgie kalni, kas pieder Polijai, tad cilvēku te ir ļoti daudz, te brauc gan paši poļi, gan citu zemju tūristu, tai skaitā latvieši šo vietu ir ļoti iecienījuši. Mani šie cilvēku pūļi netraucē. Novērojam, ka poļi savus invalīdus netur četrās sienās, jo invalīdu te ir ļoti daudz, un tie ir grupās, ar viņiem dodas gan kalnos, gan pastaigās un tas ir ļoti pozitīvi.

Secinām, ka poļi ir apsviedīgi un ātri vien sapratuši kādā ienesīgā vietā dzīvo. Pat uz maza zemes pleķīša ir uzcelts namiņš, pie kam nevis šāds tāds, bet ar vismaz trijiem stāviem, namiņā saimnieko ģimene un piedāvā tūristiem naktsmājas, tādējādi nodrošinot sev iztiku.

 

Šeit es izbaudīju to kāda ir sajūta dzīvojot kalna pakājē un ziniet, man patīk, ļoti patīk. Izbaudījām pastaigu pa galveno gājēju ielu, kur tirgo visu iespējamo: vilnas izstrādājumus, suvenīrus, magnētiņus un daudzas gardas ēdamlietas. Nogaršojam saldējumu un kartupeļu pankūkas. Mmmmm....gardi. Uzzinām arī ko jaunu, izrādās arī no aitu piena gatavo sieru. Mums tas patiešām ir jaunums, sieru gan nepērkam, varbūt nākamreiz!

 

 

Krodziņi ceļa mālās, spēlē muzikanti, uz iesmiem cepas cepeši, un kas par smaržu. Iesaku pagaršot kebabus, es Latvijā tādus neēdu, bet tur nenoturējāmies un nopirkām. Kebabs milzīgs, acu priekšā to piepilda ar gaļu un vairāku veidu salātiem. Ēdam gardu muti!!! Tikai paspējam vēl iesaukties-Percu nenada!!! Pārdevēja nosmaida un neliek ar mums tos percus. (Sanāca pabūt Vīnē, kur kebabam  pielika tādu porciju piparu, ka īsti nesapratām ko ēdam, mutē bija ugunīgu piparu garša.)

Vilnas izstrādājumu cenas apbur, tās ir trīs reizes zemākas kā pie mums, bet, ja grib nopirkt tiešām pa lēto, tad aitu ādas jāpērk nevis pašā Zakopanē, bet gan ārpus pilsētas, ceļa malās ir tirgotāji.

 

Kalni, bet kā gan ar kalniem? Tie ir visapkārt un sajūtas ir sasodīti labas. Uzbraucam augšā Gubalovkas virsotnītē, nav pārlieku augsta, bet tāpat patīkami noraudzīties no augšas uz leju. Saulīte silda, sirds gavilē, ir tik labi.

 

Aktīviem ceļotājiem ir iespēja doties pārgājienos kalnos, var izvēlēties sev pa spēkam atbilstošu trasi un uz priekšu! Mēs šoreiz to iespēju neizmantojām, veselības apstākļu dēļ, bet tāpēc tas nemazina ceļojuma burvību. Es tāpat pamanījos uzrāpties viena pakalna pļavā, iekārtojos zālītē un teicu vīram, ka nekur prom nebraukšu, jo man bija TĀ sajūta, es to beidzot biju noķērusi aiz astes un prom laist vairs negribējās.

Pēc ceļojuma es vēl ilgi jutos kā sapnī, no rīta vedot mazo uz dārziņu es skatījos debesīs mākoņu gubās un iedomājos, ka tie ir Tatri...sapņoju acīm vaļā, un kas par to?

 

 

 

 

 

 

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
mazaa raganina 7. maijs 2011 11:57

Nu ko lai saka, visai pasaulei labi nekad nebūs, bet man Tev nekas nav jāpierāda.Stāsts jau bija par to,ka ir tāda skaista vieta uz zemes un nemaz ne tik tālu no Latvijas un,ka katrs var izvēlēties sev tīkamo atpūtas veidu.
P.S.Varu Tevi nomierināt-man kājās bija ērti apavi! (hi)

serdce 7. maijs 2011 11:46

"iedomājies, mēs jau 2 reizes bijām Zakopanē un vienkārši tāpat!!!" - piedod, neticu, - kaut kā neiet kopā ar visu ceļojuma aprakstu..

"pilnīgi piekrītu musi rakstītajam.. kā var braukt uz kalniem un tajos neuzkāp.. " - šeit izteicu tikai savu viedokli, kur neredzu neko tādu - par, ko man tagad būtu savi vārdi jāatsauc..

ok, varbūt nekorekti izteicos šajā - "un ar skepsi skatijāmies uz tiem, kas kāpa laukā no vagoniņa un jūsmoja - jeaah esam kalnos.. " bet tiešām, bija dīvaini noskatīties uz tām dāmītēm, kas tikko izkapušas no tūristu busa, uzbraukušas kalnā, un nu jūsmo, un jūsmo augstpapežu kurpēs.. bet nu cik cilvēki, tik viedokļi, tik skatījumi uz vārdiem, lietām, notiekošo utt..

mazaa raganina 7. maijs 2011 11:26

,, man vienkārši Zakapone saistās ar kalniem, kalniem, kalniem.. cita iemesla dēļ es uz turieni tāpat vien nebrauktu..---iedomājies, mēs jau 2 reizes bijām Zakopanē un vienkārši tāpat!!!

7. maijs 2011 11:17

"pilnīgi piekrītu musi rakstītajam.. kā var braukt uz kalniem un tajos neuzkāp.. "
"un ar skepsi skatijāmies uz tiem, kas kāpa laukā no vagoniņa un jūsmoja - jeaah esam kalnos.. "
jā, katrs var izteikt viedokli, taču vēl jaukāk ir sekot līdzi vārdiem, ar kādiem izsakām viedokli .... tikai un vienīgi

serdce 7. maijs 2011 10:53

:) nu ja, tas jau arī mūs padara tik atšķirīgas.. tik nesaprotu, kamdēļ uzreiz man lec virsū, kā tādai darvas jaucējai.. ja reiz ko rakstam, komentējam sociālajos tīklos taču ir jārēķinās, ka būs kritika, būs diskusijas, būs saprašanās un nesaprašanās.. bet tamdēļ jau nevar tā saiet ragos uzreiz ar pirmo, kas izsaka atšķirīgāku viedokli.. jā, mēs mīlam aktīvu atpūtu, jā, ir tas mazliet ekstrēmi, bet mēs taču katrs zinām robežu līdz kurai.. un Tatri jau nu nemaz nav tie sarežgītākie kalni, tur pastaigu takās redzēsi, ne tikai aktīvos soļotājus, kā mēs, bet arī pensionārus, invalīdus ar palīgiem, pat mūķenes visos garajos svārkos, ķēdēs ieķērušās, kāpa lejā vienā no kalnu pārejām.. man vienkārši Zakapone saistās ar kalniem, kalniem, kalniem.. cita iemesla dēļ es uz turieni tāpat vien nebrauktu..

7. maijs 2011 10:34

kalnos kāpšanas trases ir atsevišķs sporta veids, kas ir teju līdzīgs, bet nedaudz vieglāks, kā sniega alpīnistiem, es tajā neesmu saskatījusi burvību, bet katram savs, un šajā reizē tiešām gribas teikt skaļus vārdus, TAS NAV VISIEM DOMĀTS... man tai skaitā :) Man ceļojumi vairāk nozīmē, iepazīt vietējo kultūru, ēdienu, un iepsējams apmeklēt muzeju, un tā manuprāt ir vairākumam, tas, kad ir daži starp mums, kas ir savādāki ekstrēmu mīļi, nenozīmē, ka visiem tādiem jābūt ;) Neņem galvā un nelaid sirdī ;)

mazaa raganina 7. maijs 2011 10:29

Paldies, ceļojums bija patiešām ļoti jauks, tas ko tas mums nozīmē zinām tikai mēs.
Žēl,ka kādam obligāti jāiemet darvas karote, jo mēs neesam tik labi,kā tie,kas kāpj kalnos. Starp citu, domu par kāpšanu kalnos neesam atmetuši, visam savs laiks. (party)

7. maijs 2011 10:22

Bildes kolosālas un ceļojums ļoti jauks. Malacis, Makvin (hug)

serdce - P.S. Par kāpšanu kalnos - katrs dara kā vēlas, es , piemēram, neesmu lielā sajūsmā par kalnu kāpšanu, ir cilvēki, kam tas ir iekšā (kā Tev) un bauda tādā veidā atpūtu, es noteikti neesmu starp tiem. Un var skatīties dažādi uz šo skatpunktu, man tas ir vienaldzīgi, es labprāt izkāpjot no tā vagoniņa, piemetīšos tuvējā kafejnīcā un vērošu ainavu, nevis nogurdināšu sevi ar pastaigām, jo sportot var arī mājās, ceļojums ir jābauda! Un katras bauda kā vēlas, pēc saviem ieskatiem!

serdce 7. maijs 2011 10:14

nevienu es te nemācu.. izteicu tik savas domas, un izjūtas.. dzīvojam brīvā valstī sakam, to, kas uz mēles, un daram to, ko gribam,vai ne???

mazaa raganina 7. maijs 2011 10:07

,,un ar skepsi skatijāmies uz tiem, kas kāpa laukā no vagoniņa un jūsmoja - jeaah esam kalnos.. "ko gan te vēl piebilst...Cilvēki ir dažādi un ne jau Jums noteikt ko un kā darīt.Dzīvojiet savu dzīvi un nemāciet citus dzīvot. (Y)

serdce 7. maijs 2011 09:50

pilnīgi piekrītu musi rakstītajam.. kā var braukt uz kalniem un tajos neuzkāp.. mēs ar vīru nodzīvojām Zakaponē gandrīz divas nedēļas.. katru dienu gājām kalnos, katru dienu devāmies citā maršrutā, katru dienu pārvarējām kādu no kalnu pārejam, raudzijāmies kalnu aizās, un no virsotnēm, pat nakšņojām kalnu namiņā.. un ar skepsi skatijāmies uz tiem, kas kāpa laukā no vagoniņa un jūsmoja - jeaah esam kalnos.. nu bet labi, situācijas katram savas.. katru dienu atgriežoties no kalniem savā gimenes mājiņā, mūs sagaidīja saimnieki izprašņādami, kā mums gāja, ko redzējām, pasniedza siltas vakariņas un pie alus glāzes ļāva mums iepazīt šos ļoti viesmīlīgos ļautiņus, tradīcijas.. piekritīšu makvinam, ka ir vērts braukt uz Zakaponi dēļ tā dabas skaistuma, bet vēl skaistāk ir no kalniem raudzīties... ok, šajā gadījumā veselība liedza autorei to prieku, bet ja es nonaktu tāda situācijā, brauktu uz SPA, piemēram, tepat leišos vai uz igauņiem..

minniite 7. maijs 2011 09:12

Jauks ceļojums. (F)

rozhuks 6. maijs 2011 20:47

Katrs cilvēks izbauda ceļojumu no sava acu punkta un skatiena.Ja citi sajūsminās no kalniem,citus toties pietuvina cilvēki,pilsētiņas un ciemi!Katrs mēs esam savādāks!!!

musi 6. maijs 2011 20:26

nu piedodiet, ja kādu aizvainoju, vai ka citādi sāpināju, vai pateicu to, ko negribējāt dzirdēt.. rakstā jau tikai tika minēts, ka veselības dēļ negājāt pārgājienā pa kalniem.. un pēc tam, komentāros - kaut kur ka mugura sāp, depresija un vel nezin kādas problēmas pavīdeja.. bet raksts tak ir par Zakaponi -kalnu pilsētiņu.. un mums kā aktīviem ceļotājiem un sportiskai gimenei ne reizi vien ir nācies pabūt tur.. un visas emocijas, atmiņas un piedzīvojumi saistās ar kalniem un tad tikai pilsetiņas, ciemi, cilvēki utt.. līdz ar to baudīt pilsētiņas dzīvi bez kalniem, mēs tā nevarētu.. tas arī viss, ko gribeju pateikt..

mazaa raganina 6. maijs 2011 20:03

Paldies Tev!!!Ar šo ceļojumu es izrāvu vīru no depresijas, tāpēc arī liels prieks to atcerēties.Bet kādam jau vajag izteikt savu pārākumu no sērijas ,,kā būtu, ja būtu". :)

Noelle 6. maijs 2011 19:57

Musi, es atvainojos, bet kur ir loģika iepriekšējā komentārā rakstītajam? Katrs ceļotājs izvēlas sev atbilstošāko un tīkamāko ceļošanas veidu un, ja Makvins ar ģimeni izvēlējas ceļojumu ar auto, tas acīmredzot viņiem BIJA piemērots.
Absolūti nekorekti, manuprāt, pārmest cilvēkam, ka viņš atļaujas preicāties par kalnu skaistumu, analizējot to, kā cilvēks šajos kalnos nokļuvis.

musi 6. maijs 2011 19:53

Bet tās jau ir Jūsu problēmas, ne manas.. ši to nesapratu.. jo nu neredzu es te mums problēmas.. tik logiski domājot, mēs nedzītos ar sāpošu muguru mašīnā 24stundas un vairāk līdz kalniem tajos neuzkāpjot.. ja nonāktu tādā situācijā kā jums gadījās, izvēlētos ceļošanai tuvāku maršrutu, un tik pat skatāmu un baudāmu..

mazaa raganina 6. maijs 2011 19:46

Bet tās jau ir Jūsu problēmas, ne manas.Ceru,ka nekad nenonāksiet mūsu situācijā.

musi 6. maijs 2011 19:42

ok katram sva situācija.. mēs tādā gadījumā izvēlētos citu galamērķi ne kalnus..

mazaa raganina 6. maijs 2011 19:29

Īsti nesapratu ko ar to domāji?Mans vīrs bija pēc nopietnas muguras slimības, tāpēc arī nekāpām kalnos.Viņam staigāšana pati par sevi sagādāja sāpēs, tā kā nevajag salīdzināt.

musi 6. maijs 2011 19:21

nu jā, mēs neesam no tiem tūristiem, kas var tā uzbraukt kalna virsotnītē, izkāpt no vagoniņa un jūsmot.. mēs braucam kalnus baudīt - kāpjot tajos - izvēlamies maršrutu un uz priekšu.. un tad ir tas kaifs kāpt, kāpt, pārvarot gan nedrošību, gan šķēršļus, gan sevi pašu.. un vēl tā sajūta, kad paveras skats no virsotnes tālumā.. neaprakstāmi.. pēdējo reiz, kad Tatriem sanāca garām braukt pusstundas laikā uzskrēju kalnā līdz pirmajai kalnu mājiņai paskatīties kā saulīte aiziet aiz kalna.. fantastiski un tad tipu tapu pa tumsiņu lkejā.. tā ir bauda kalnos... bet tamdēļ jau mēs esam tik atšķirīgi..

lauritta123 6. maijs 2011 15:50

Izskatās omulīga vietiņa (Y)