Viss līdzsvarā, viss samērā....

Kerstyna
Kerstyna 14. aprīlis 2016 15:59
1380

Sēžu... nē -  zvilnu savā mīļākajā krēslā un lasu žurnālu... jā, es šajā tehnoloģiju laikmetā joprojām dodu priekšroku drukātam vārdam.

Žurnāls kā vienmēr – bla – bla  - pavasaris nāk – tu tam neesi gatava jo tu izskaties šitā!!! Tev ir tāāda riepa, no kuras jātiek vaļā, tad vēl nebūsi skaista un stilīga , ja neiegādāsi to un to... Nu super, kalendārā nav jāskatās, lai zinātu, ka pavasaris nāk un vasara arī.

Kā vienmēr palaižu to visu gar acīm un taisos palaist žurnālu pa vējam, bet tad sāku ielasīties... Un izrādās, ka es neesmu viena šajā procesā... uz mana pleca uzradies ir mans Slinkums, kurš tikko bija laiski snaudis dziju grozā ( lai man neienāktu prātā ķecerība – kaut ko paadīt ). Es lasu... uzmanīgi lasu, viņš arī... un tad  -Hop!! Viņš jau ir tekstam priekšā un ļoti autoritatīvā tonī paziņo –

-          Tālāk tu vairs nelasīsi!

-          Tas ir  - kā tālāk nelasīšu?

-          Tālāk ir pupumizas, svarīgāko jau mēs izlasījām, saka viņš, sākot ņirbēt manā acu priekšā, un paliek tik  nežēlīgi smags, ka nevaru vairs noturēt.

-          Nu nolasi, nocitē – kas ir tas svarīgākais, kas zin, varbūt tiešām var tālāk nelasīt, to es protams , pie sevis padomāju.

-          Pārāk kārtīga māja  - bardaks dvēselē, bardaks mājās – ir svarīgākas lietas dzīvē par bardaku mājās, vidēja kārtība – līdzsvars dvēselē... tāda tā kvintesence.... viņš to pasaka tiiik pārliecinoši, ka nevaru viņam nepiekrist.

Jo – tā jau ir – ja man kaut kas dzīvē neiet – es ņemos pa māju, ieviešot zināmu kārtību dzīves telpā... nu ideālā kārtībā mana māja nekad nav, es uz to arī netiecos, jo man patīk māja, kurā jūtams, ka dzīvo cilvēki, mēbeļu muzeji mani neiedvesmo :D. Līdz ar to pat visčābīgākajos dzīves brīžos sterilitāte te nevalda.

Kad ir daudz darāmā ārpus mājas, tad māja tiešām aiziet otrajā un trešajā plānā. Un vislabāk man mana māja patīk tad, kad tajā ir viegls, pavisam viegls mājīguma bardaks,  tad manās domās un dvēselē valda līdzsvarotība. Visgalvenākais it visā ir līdzsvars un samērība.  Es vēl kaut ko gudru padomātu, bet...

-Beidz filozofēt, viņš man saka, un noveļas ar visu žurnālu uz grīdas un turpina -  man labāk patīk, kad tu domās lidinies uz slotas, nevis tad, kad tu ar putekļsūcēju ārdies pa māju... tas ir tik prozaiski, mīļā...tik prozaiski. Un dzīvē tāpat ir tik daudz prozas.... Izteicis šo domu, viņš apvijas man ap kaklu un liek saprast, ka nekāda kaitīgās literatūras lasīšana vairs nenotiks, un mājas „šrubīšana”vēl jo mazāk..

 Nez, kur tā mana lidojamā slota palikusi? 

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Kerstyna 14. aprīlis 2016 17:15 Catwoman

jau lidinos...Atā dāmas :D

Linduchy 14. aprīlis 2016 17:05

Nu, un kur tad ir tā slota palikusi? :D

VesmaSk 14. aprīlis 2016 16:14

:D(Y)