Visockis. Paldies, ka dzīvs

sandijasieviesuklubs
sandijasieviesuklubs 6. februāris 2012 19:28
497

Neesmu Visocka daiļraides paaudzē, taču mākslinieks patiešām ir ar lielo M...esmu izlasījusi vairākas grāmatas par Visocki, un, protams, arī lasījusi un klausījusies viņu. Visinteresantākais man Visockī šķiet Laiks. Tas Laiks. Kas saista mūs, padomju režīma bērnus. Tā ir nostaļģija, kaut kāds spēks, kas toreiz gāja cauri kultūrai - tāds, ko mūsdienās ir ļoti grūti atkārtot. Jo nevienam vairs dziedonis nav vairs tas, kas kādreiz simtiem tūkstošu, varbūt pat miljoniem bija Visockis.


Tātad, krievi ir uztaisījuši visai zolīdu ķinīti par savu leģendu "Visockis. Paldies,ka dzīvs.". Filma ir ļoti intīms, biogrāfisks stāsts, kas vēsta par dažām dienām Visocka dzīvē, kad jau bija sākušās viņa veselības problēmas. Interesanti, ka scenārija autors ir Visocka dēls Ņikita. Filma ir ļoti netipiska. Darbība notiek Visocka viesturnejas Buhārā laikā. Tomēr tā nav tikai diža mākslinieka, disidenta un arī narkomāna privāta drāma - filmā parādīts Laikmets. Kāds tas bija, kad sadūrās cilvēciskais un varas aspekts, un kad tomēr uzvar pirmais. Cilvēki bija gatavi ziedoties. Filma patiesībā ir stāsts par cilvēku-varoni - par viņa ziedošanos un par to, ka citi , kas blakus, saprot, ka šī ziedošanās ir vajadzīga.Visiem!


Filmas intriga - netiek atklāts galvenās lomas atveidotāja aktiera vārds! Līdzība ar pašu Visocki filmā ir it kā tehnoloģiju radīta. Savā ziņā klons, bet ļoti prasmīgs, jo par šo faktu es uzzināju tikai pēc filmas noskatīšanās. Man Viscokis tiešām bija "dzīvs"!

{smallpic:1}

Filmas Visockis

{smallpic:2}

Īstais Visockis


Spriediet pašas, kāda līdzība! Bet filmu tiešām rekomendēju>>


Man ļoti uzrunāja filmas stāsts. Tik personisks un tajā pat laikā - ļoti globāls.

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
intasanta 6. februāris 2012 21:01

Aaaaaa, es raudāju to skatoties. Lieliska filma lai arī paši krievi to "noliek"!
Un jā...laiks bija reanimēts perfekti. Man reāli likās, ka es modīšos savā bērnības mājvietā siltā jūlija svētdienā un virtuvē uz galda žūžinās VEFiņš.

sandijasieviesuklubs 6. februāris 2012 19:48

ko es visvairāk apbrīnoju krievu kino ir scenogrāfija un tas, kā viņi tomēr savā kino spēj reanimēt Laiku