Viņš...ak Viņš... Viņš mani pameta, atstājot karākulīgu vēstījumu, ka aizejot pie Niktes, uz viņas atvaļinājumu laiku!!!! Ak, nu kāpēc es ļāvu viņam skatīties pār plecu, ko SK raksta...

Mana dzīve vairs nav agrākā...

Nav silta apskāviena no rīta un brrrriesmīgi  mīļi smagās segas, kas neļauj piecelties no gultas... Nav neviena  salda pamudinājuma gulēt, gulēt un nekur nesteigties...

Neviens man nesit pa rokām... neviens vairs nelasa manas domas, nemierina mani... Ak!

 Visšausmīgākais, ka es pēkšņi atradu sevi pilnīgi kaut kādā pilnīgi nedabiskā vidē - .Grāmatas stāv sasliktas plauktos, rātni, kā ierindnieki, nevis slienās divos „bīstamos dvīņu torņos” pie manas gultas...

Esmu pabeigusi divus iesāktus rokdarbus. Manā arhīvā ( datorā) ir ieviesusies kārtība un saradušās kaut kādas mistiskas mapes – Rokdarbi, Receptes, Raksti  SK utt....

 Mana mazā  bērna zeķes ir nevis  visur, bet rātni pa pāriem atvilknē ....

Bērni klusā bijībā ēd trīs ēdienu vakariņu,  un droši vien prāto, vai mammai tas uz ilgu laiku... vai kā...

Kad nu mamma pati zinātu...

Mirklī, kad man vajadzētu ar vēsu „longdrinku”  rokā laiski vērot TV, es nez kāpēc pūlos iznīdēt pieneni pie savām mājas durvju kāpnītēm...

Ak, mīļai, mans mīļais Slinkum... nāc atpakaļ... Nav diena pagājusi un vakars vēl tāls, kad mana sirds jau lūzt...

 Mīļais... ak mīļais...  Es Tevis ilgojos...