Vēlos aicināt uz latviešiem svarīgu konferenci "Baltu sakrālais mantojums"

sandijasieviesuklubs
sandijasieviesuklubs 15. marts 2013 12:33
730

Martā pagadījos kādā ļoti interesantā pasākumā, kas runāja par latvisko identitāti - "Baltu sakrālais mantojums". Kas mēs esam, latvieši? Kāda ir mūsu izcelsme, vēsture, kultūras mantojums? Šajā konferencē, kas nu jau notiks trešo reizi, uzstājas Latvijā atzīti lektori, gan akadēmiskie, gan no mākslas un mūsu tradicionālās kultūras pasaules. Pavadīju ārkārtīgi interesantas divas dienas fantastiskā atmosfērā. Un jā, fonā dziedāja Vītolu ģimene! Tik latviska sen nebiju sajutusies.

Aicinu arī jūs, kas audzināt nākamo latviešu paaudzi, apmeklēt šo konferenciwww.baltumantojums.lv

 Uzsākam reģistrēšanos jau trešajai konferencei ''Baltu sakrālais mantojums'', kas notiks 13. un 14.aprīlī, Islande Hotel Rīgā. 

 Trešās konferences saturs.

 Janīna Kursīte ''Dzintars un baltu sakrālais mantojums''

 Anglijas latviete Sarmīte Ērenpreisa-Janovska stāstīja, ka reiz ar meitu abas devušās  uz kādu latviešu sarīkojumu Londonā, bet vienā vietā apjukušas, kurā mājā jāiet iekšā. Meita devusi padomu:''Mamm, seko tām, kas apkrāvušās dzintariem, ka klinkšķ vien..." Taisnība - sievietes dzintarā novedušas pareizajā mājā un pareizajā sarīkojumā.   

 Pateicoties Baltijas jūras dzintaram, pasaulē uzzināja par baltu tautām, kas to vāc, un ievēroja tās. Sengrieķu filozofs Taless apgalvoja, ka dzintaram esot dvēsele. Varbūt dzintarā, ko esam piemirsuši, slēpjas mūsu tautas dvēseles spēks, un viens no garīgās atdzimšanas ceļiem iet no dzintara un uz dzintaru?!  

 Lekcijā būs saruna par dzintaru senatnē, par to, kā baltu tautas lietojušas dzintaru, ko dzintars nozīmēja trimdā un mums Latvijā - okupācijas gados, ko dzintars nozīmē šodien. Par dzintara muzejiem Eiropā, par seno dzintara ceļu un tā iespējamo atjaunošanu mūsdienās. Par dzintara maģisko dabu  un vēl citām ar Baltijas jūras dzintaru saistītām lietām.

 

 Juris Urtāns- ‘’Latvijas pilskalni’’ 

 Pilskalni ir unikāli Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma objekti – gan kā vēstures liecinieki, gan kā skaistas un īpašas vietas ainavā. Pilskalns – tā ir materiāla liecība kādreizējās koka pils pastāvēšanai. Latvijas pilskalniem raksturīgas vairākas pazīmes. Parasti pilskalnam ir īpaši nostāvinātas vai terasētas nogāzes un mākslīgi izlīdzināta virsma jeb plakums, kur celt dzīvojamās, saimniecības un aizsardzības būves. Lielāko Latvijas pilskalnu plakums ir līdz 2 ha liels. Pilskalnu nogāžu augstums ir dažāds. Svarīgi bija, lai kalna dabiskās nogāzes būtu pēc iespējas stāvākas. Lielākie nocietinājumu vaļņi var būt līdz desmit metru augsti. Pie daudziem pilskalniem konstatētās apmetnes. Par pilskalnu liecina arī kalna atrašanās pilskalnam izdevīgā vietā, aku vai ūdens uzkrāšanas vietu paliekas, raksturīgi nosaukumi un teikas. Mūsdienās liktos, ka Latvijas pilskalni būtu tikai fons ikdienas dzīvei, pārpalikums no pagātnes, tomēr, dziļāk paskatoties, redzam, ka pilskalni arī mūsdienās ieņem savu vietu ļaužu ikdienas dzīvē.

 

 Rūta Muktupāvela ''Priekšstati par ļauno aci latviešu un lietuviešu tradicionālajā un mūsdienu kultūrā''

 

1. Fenomena raksturojums starpkultūru kontekstā;

2. 19. gs. latviešu etnologu datu un folkloras tekstu analīze;

3. Psihoanalīzes teorijas un fenomena ģenēzes interpretācijas;

4. Priekšstati par ļauno aci mūsdienu kultūrā.

  Saskaņā ar 19. gs. etnoloģijas datiem, latviešu un lietuviešu tradicionālajā zemnieku kultūrā bija plaši sastopami dažādi ticējumi un nostāsti par to, kā cilvēki iegūst spēju noskaust jeb tā saukto ļauno aci, kā pret to aizsargāties, kā atpazīt tos, kam tāda piemīt un kā izturēties pret viņiem. Mūsdienās – zināšanu un informācijas tehnoloģiju laikmetā – ir mainījusies pasaules uztvere, par to nav šaubu. Mainījušās arī interpretācijas un viedokļi par to, var vai nevar acs būt ļauna, ir vai nav iespējams kaitēt ar izteiktu vārdu vai vārdu formulu, vērīgu skatienu, vai tieši otrādi – izvairoties no tieša acu kontakta. Taču, kā liecina lauka pētījumu materiāls un statistikas dati, priekšstati par ļauno aci Latvijā joprojam ir ļoti dzīvotspējīgi, tie sastopami ne tikai Latgales lauku sētā, bet arī pilsētvidē – ofisos, lielveikalos, sabiedriskajā transportā un arī, lai cik tas nebūtu pārsteidzoši, virtuālajā telpā. 

 Ivars Strautnieks ''Latvijas reljefs un tā uzbūve''

 Latvijas reljefa veidošanās īpatnības, formu dažādība un veidošanās apstākļu atšķirības. 

 Reljefs kā Latvijas pilskalnu un svētvietu pamats.

 Pokaiņu kompleksa un citu sakrālo vietu saistība ar reljefu.

 

Inese Krūmiņa ''Rituāla garīgie aspekti''

 Mēs esam pieraduši ikdienā lietot vārdu "rituāls", pat īpaši neaizdomājoties par šī vārda nozīmi. Taču, ja vēlamies kādu rituālu vadīt, ir svarīgi noskaidrot, kas ir rituāls, kā tas saistīts ar tradīciju, un, kas to atšķir no ieraduma. Kāpēc rituāli pastāv? Ar ko īpaši ir latviešu riti - gadskārta un mūža godi, kas tos saista un šķir no mūsdienu rituāliem? Kas atšķir vienkāršu mazgāšanos pirtī no pirts rituāla? Tikpat nozīmīgi ir izprast, kādas ir rituāla sastāvdaļas un uzbūve, un, kā to vadīt. Ar šīm pārdomām, kas izveidojušās vairāk kā 20 gadu praksē, esmu gatava iepazīstināt klausītājus.

 

 Solvita Lodiņa  "Senlatviešu sadzīves sakralizācija."

 Dabas tēli, kas simbolizē sakrālās parādības cilvēkā un Visumā.

Dārzeņu, augu, dzīvnieku un priekšmetu sakrālās nozīmes dainās.

Ieskats moderno garīgo prakšu sērijā: "Vingro ar dainām" - dzīvnieku un augu tūres.

''Kāpostā mammas atrod savus bērnus....

Burkāns+2sīpoli = steberes tēma....

Pupas un zirņi = darbs ar iekšējo enerģiju (zelta zirnis un garā pupa)

Magones (Dieva dēli lūkojās caur magoņu lapiņām)...

Odziņas(Aiz upītes kalniņā, tur sarkanas ogas auga..)

5Zelta ābolīši - (divus devu brālīšam, trīs es pati paturēju-par to vienu zemi pirku, par to otru kumeliņu, par trešo ābolīti - sev diženu arājiņu...) + Saules Zelta ābolītis..utt.''

 

Dainis Ozoliņš ''Latvijas svētvietas''

 Tradicionālā dzīves veida latvietim dabas pasaule deva garīgo atklāsmi. Tie bija putni, dzīvnieki, augi, debess ķermeņi un dabas ainavu objekti. Daudzi apkārtējās vides dabas objekti tika iekļauti rituālos un gara dzīves norisēs. Tomēr senās svētvietas bieži ir atstātas novērtā un pat apgānītas un iznīcinātas. Svētkalni  norakti ceļa būvēm, svētbirzis izcirstas, akmeņi saskaldīti.  Tomēr zīmīgas dabas vietas  vēl ir saglabājušās. Tās ir piemērotas dabas enerģijas uzņemšanai un dabas procesu  nozīmīguma apjaušanai. Tradicionālajā kultūrā dabas objekti  un cilvēks veidoja vienotu pasauli – zvaigznes, planētas, Saule un Mēness, kalni un upes, akmeņi un alas, avoti  un dižkoki veidoja saskaņotu kosmoloģisko pasauli.  Zīmīgajās dabas vietās varēja uzturēt saikni starp dzimtu un dievišķo gara pasauli.

  Alas, klintis un petroglifiem klātās smilšakmens kraujas  iemieso Zemes spēku un pazemes enerģiju. Avoti, strauti, ezeri, upes un jūra izstaro ūdens plūstošo dzīvinošo enerģiju. Pakalni ietver gaisa simbolismu. Diženie koki savieno zemes, ūdens un gaisa pirmelementu radīto dzīvības enerģiju. Svētvietās iededzot svētos ugunskurus piemelementu enerģijas tiek transformētas un nodotas apkārtējās vides auglībai.

 Es piedzimu blakus svētvietai un agro bērnību pavadīju aizmirstā svētvietā. Pusaudža gadus pavadīju Mazajos Kangaru kalnos. Mans tēvs bija mežsargs un iemācīja mani mīlēt dabas harmoniju. Es sapratu,  ka dabā nekas nav lieks, bet viss ir harmoniski saistīts. Kopā ar tēvu mežā un pļavās izjutu dabas nozīmīgumu. No agras bērnības, vērojot apkārtnes ainavas un dabas objektus, mēģināju saprast sakarības, kuras parādās dabā.

 Ceļojot ar laivu, velosipēdu vai staigājot mēģināju nojaust  sakarības starp skaistām vietām. Mani novērojumi pamazām izveidoja zināmu sistēmu. Esmu iespaidojies no citiem meklētājiem, bet esmu centies palikt Es Pats. Es pastāstīšu Jums savu meklējumu un pārdomu stāstu no savas dzīves par dabas objektiem un to savstarpējo saistību. 

 Es lietošu vārdu savienojumu -  skaists dabas objekts, jo tas nes sevī visu pirmelementu enerģiju. Varbūt  dažreiz manis pieminētie skaistie dabas objekti būs saistīti ar biolokācijas anomālijām, „enerģētiskām spēka” vietām, Indras tīkla mezglu punktiem, „kulta” vietām vai senām „observatorijām”.   Mana atklāsme ir skaisto dabas objektu savstarpējā saistība.

 Sarmīte Krišmane  ''Dainu praktiskais pielietojums ikdienā'' 

 Tautasdziesmu lasīšanas metodes, to šifrēšana.

 Dainās esošo kodu atpazīšana.

 Tautasdziesmu praktiskā izmantošana dažādās dzīves situācijās.

 Psiholoģijas konsultante, pašattīstības grupu un latvisko ritu vadītāja, dabas dziedniecības un latviskās dzīves ziņas zinātāja. Stāstīs par Dainu praktisko pielietojumu, šifrēs dainās esošos kodus un senās zināšanas.

 

 Valdis Celms   ''Baltu zīme telpā un laikā''

 Dažiem ir priekšstats, ka zīmes ir tikai tādas kā redzamas, uzzīmētas, ieadītas, tātad plakanas, bet tās patiesībā ir gan kustīgas, gan telpiskas. Vēl dziļāk par baltu simboliem šajā lekcijā.

 ***

 Pirmās dienas noslēguma diskusiju vadīs rakstnieks un publicists Otto Ozols.

 Par muzikālo noskaņu, kā allaž rūpēsies Vītolu ģimene.

 Latvisko lietu tirdziņā, pārtraukumos- amatnieku izstrādājumi, rotas, grāmatas, mūzikas ieraksti un šoreiz arī mūzikas instrumenti.

 

Vairāk informācijas www.baltumantojums.lv

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
intasanta 17. marts 2013 15:47

Tiešām rekomendēju!
Lieliska iespēju sajusties lepnai par latvietību!