Vējš, nāc, izpūt

Šodien vējš pa Rīgas ielām skrien.
Tas matus jauc un pērnās lapas svaida.
Izpūš domas no galvas, kas sevi sien
Vienu pie otras un mani baida.

Ļaujos vējam atvērtām rokām -
Vajag mazliet tukšuma un miera.
Domas sapinušās un sirds mokās -
Nemiers, bailes, trauksme - nav prieka

Nāc, vējš un izpūt mani tukšu,
Lai varu jaunu dienu sākt un jaunu dzīvi.
Cik ilgi gan no sevis pati mukšu?
Laiks soļus spert un elpot brīvi!