Vasaras vakara trilleris...

Autors: Kerstyna, 2014. gada 3. jūlijs, 17:00:20
  Vasaras vakara trilleris...

 Vasaras vakars.... jau krēsla, esmu mājās viena... dedzinu sveces, atpūšos....

Bet nē! Es  tomēr neesmu mājās viena... mājās ir vēl kāds. Dzirdu savādus trokšņus... Es aizturu elpu, ausos, neko nedzirdu, tikai savas sirds pukstus galvā. Varbūt man tikai šķita? Nē, mājā tomēr ir kāds vēl bez manis... mana mute izkalst, delnas nosvīst... dzīves jaukākie brīži kā kaleidoskopā noņirb acu priekšā... Ak, tas tikai mirklīgs vājums...   Man ir jau rīcības plāns... es klusītiņām aizvirzos līdz spogulim, kur skumst vientuļa, mazlietota matu laku, kuru man nav bijis spēka izmest.... Paņemu to un un klusībā ļoti ceru, ka nebūs aizkaltusi. Stāvu un gaidu - jā troksnis atkārtojas... mirgojošā sveces gaismā es pamanu  viņa ēnu... Un TAD!!!!  Nopūšu viņu ar matu laku, neskatos, kur trāpa, bet pūšu tik... Viņš ir dezorientēts, berž acis un groza galvu...  Negaidot, kamēr viņš atjēdzas,  es paķēru šķēres un ŠŅAK!!!!

 Un... tur jau viņš gulēja, raustoties agonijas konvulsijās....

Miers mājās bija atjaunots... līdz nākamajam sirsenim....