Vai atpazīsti visas Lieldienu tradīcijas?

Sieviešuklubs.lv
Sieviešuklubs.lv 24. aprīlis 2011 00:00
1495

Sieviešu Klubs noskaidro, kur radies Lieldienu zaķis? Kādēļ Lieldienās jākrāso olas? Kādas olu krāsas izmantoja cilvēki senatnē? Kādēļ Lieldienu rītā jāsitas ar olām? Kādēļ tās jāripina? Un kādēļ obligāti jādodas šūpoties? Tu zini atbildes uz visiem jautājumiem? Lasi tālāk un visu noskaidrosi!

Lieldienu zaķis

Truša jeb, latviešu interpretācijā, Lieldienu zaķa simbols, ir cēlies no tā, ka truši šajā laikā ļoti strauji vairojas. Arī olas salīdzinājumā ar ziemas periodu pavasarī tika dētas īpaši bagātīgi, tāpēc tās kļuva par vēl vienu Lieldienu laika simbolu.

Lieldienu olas

Kristīgajā pasaulē ola simbolizē ne vairs zemes, bet gan cilvēka atdzimšanu. Kristieši aizguva olas simbolu, salīdzinot olu ar kapu, no kura augšāmcēlās Kristus. 

Ola ir dabas radīts unikāls ietvars jaunai dzīvībai un, laikiem ejot, tā ir simbolizējusi noslēpumu, burvestību, ārstniecisku līdzekli, barību un zīmi. Mūsdienās ola ir visā pasaulē izplatīts Lieldienu svinību simbols. 

Olu krāsošana: Arī senatnē cilvēki olas krāsoja sīpolu mizās dzeltenas. Vēl savārīja pirts slotas un olas dabūja zaļganas, alkšņa pumpuros – brūnas. Olas vārīja arī rudzu zelmenī, siena gružos, ar krāsainiem dzīpariem, raibām lupatiņām un prievītēm. Olas bieži krāso dažādās krāsās, tā simbolizējot pavasara saules staru un ziemeļblāzmas daudzkrāsainību. Izkrāsotās olas kļuvušas par tradicionālu Lieldienu dāvanu.

Lai olām būtu noturīga krāsa, tad ūdenim, kurā tika vārītas olas, piemeta nedaudz sāls. Lai olas būtu spīdīgas, pēc krāsošanas tās iezieda ar sviestu. Olu krāsošana joprojām ir iecienīta Lieldienu izdarība un tajā tiek pielietotas gan senās, labi zināmās krāsošanas metodes, gan jaunas krāsošanas iespējas. 

Olu kaujas: Joprojām plaši izplatīta tradīcija ir sišanās ar olām jeb olu kaujas. Lieldienās ar olām jāiet sisties, kam stiprāka ola, tas ilgāk dzīvos. Pirmajās Lieldienās sitas ar olas tievo galu, Otrajās Lieldienās – ar olas resno galu. Interesanti, ka agrāk cilvēki skaistākās olas nav ēduši, bet tās glabājuši ilgāku laiku.  

Olu ripināšana: Vēl viena populāra izdarība ar Lieldienolām ir to ripināšana. Slīpi noliek dēli vai renīti. Olu ripina lejup pa to, un, ja ola pieskaras jau lejā esošajai olai, tad ripinātājs iegūst abas olas. Ja nē, tad atstāj arī savējo, kuru centīsies iegūt nākošais ripinātājs.

Atceries!

  • Ēd olu ar sāli, tad nebūs jāmelo;
  • Ja apēdīsi nepāra olu skaitu, var piemeklēt kāda nelaime;
  • Ja nesargāsi un samīsi olu čaumalas, mājās valdīs nemiers un nesaticība;
  • Ja Lieldienās zagsi olas, tad kļūsi tikpat pliks kā ola;
  • Lai bērni augtu apaļi kā olas, Lieldienās tās jāēd daudz.

Pūpoli

Iepēršana ar pūpoliem sākas jau Pūpolu svētdienā un turpinās Lieldienu rītā, ar pantiņu: „Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks, slimība ārā, veselība iekšā!” 

Izrādās, agrāk, Lieldienās puiši pēra meitas ar pūpoliem un skujām, lai dod olas. Olot gāja no mājas uz māju.

Šūpošanās

Viens no svarīgākajiem Lieldienu priekšdarbiem ir šūpoļu kāršana. Mūsu senči tās parasti kāra augstā kalnā, lai visi tās varētu labi redzēt jau no tālienes. Par šūpošanos bija jādod olas. Lieldienās šūpošanās bijis priecīgs notikums, jo sanākuši daudz ļaužu – puiši, meitas, vecāki cilvēki un bērni.

Šūpošanās turpinājās visas trīs dienas, bet pēc šūpošanās tās tika izjauktas un sadedzinātas, lai raganām nebūtu kur šūpoties. 

Līva Zaksa, www.sieviesuklubs.lv

 

Sieviešu Kluba diskusijai:

Kādas Lieldienu tradīcijas tu ievēro šajos svētkos?

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies