Tveriet mirkļus

Inta
Inta 27. marts 2019 11:38
352

Sveiciens visiem saulainajā pavasara sniegotajā dienā.

Cik gan bieži tiek dzirdēta frāze:''Ak cik laukā lielisks laiks, bet man jāstrādā!!!''

Bet vai visi no mums izmanto iespēju izbaudīt lielisko laiku arī tad kad esam mājās, vai uz darbu jādodas vēlāk?

20190327111033-67138.jpg

Uz kalendāra šodien 27. marts, bet aiz loga īsta ziemas pasaka. Un zinat tas nemaz nebojā labo garastāvokli. Aizsūtiju visus uz skolu un uz darbu pati pirms darba nolēmu izbaudīt foršo laiku. Uz darbu vienalga uz desmitiem, bet skaistums pazudīs...

Paņēmusi rīta kafiju devos uz vietējo parku.

20190327111729-10796.jpg

Vēl vakar no rīta varēja vērot pirmos ziedus, bet šodien viss ir ietīts baltā segā. Un sega izskatās tik viegla un pūkaina.

Gribas, zinat, kā bērnībā apstāties zem koka zariem un nokratīt pūkaino sniegu. Un sajusties maziņam,maziņam.

20190327112125-51067.jpg

Pirmo reizi pa ilgo laiku es šodien sajūtos neparasti. Kapēc? Nezinu es vienkārši gāju, malkoju savu kafiju un izbaudīju brīdi. Es nedomāju ne par darbu, ne par citām lietām, bet biju vienatnē ar sevi un izbaudīju dabu. Cik bieži mēs paskrienam visam garām nepamanot pat mazāko daļu no visa, kas notiek mums apkārt. 

20190327112548-82529.jpg

Daba brīžiem mums rāda piemēru, ka jāapstājas un jāizbauda mirkli. Vakar viss vēstija par pavasari, bet kaut kas aizgāja neieplānoti. Bet paskataties laukā daba ir mierīga. Saule spīd un liekas viss apkārt mums smaida. To pat vārdos nevar izteikt kādas sajūtas rodas staigājot pa parku un skatoties apkārt. Kokos fantastiski skan putnu dziesmas, viņi sveicina katru garāmgājēju. Bet cilvēki skrien, skrien savās darīšanās nepamanot neko sev apkārt.

Es gāju un smaidīju , un tad pamanīju ka cilvēki kas nāk man pretī tuvojoties man uzsmaida.  Cik maz cilvēkam vajag, lai uz brīdi sajusties laimīgam. 

20190327113244-18377.jpg

Ko nu daudz rakstīt... Atrodiet brīdi iziet ārā un izbaudīt. Izbaudīt to ko skrienot nepamanam. 

Tveriet mirkļus un esiet laimīgi.

20190304121516-59854.jpg

 
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
sauljuks 27. marts 2019 18:10

Tajā burvīgajā sniega dienā, es lēkāju pa stacijas peronu Babītē un, kamēr gaidīju vilcienu, ķēru sniegpārsliņas ar mēli! Smējos kā kutināta, iedomājoties, ko varētu padomāt, no malas skatoties! :)

Un tad pametu skatu uz tālumā aiz bērziem augošajām zaļajām eglēm. Uz lēni, lēni, lielām pārslām krītošā sniega, aina izskatījās sirreāla. Tik klusi, mierpilni sniga sniegs. Meditatīvi. Vienkārši skaisti!
Tā it kā datorā kāds zaļajai bildei mēģinātu uzlikt sniegotu filtru. :)

Linduchy 27. marts 2019 12:40

Skaisti mirkļi ir jāķer aiz astes :) (Y)