Tu un es tagad jau šķirti

nosiguldas
nosiguldas 18. jūlijs 2013 10:29
2085

Visi laimīgie mīlestības stāsti parasti sākās ar romantiskām attiecībām, laiku, kad no rīta pamosties no ziedu smaržas, bet vakarā pirms gulētiešanas gribās bez pamata raudāt. 

Tad iet laiks, divi cilvēki nolemj būt kopā, piedzimst viens, divi varbūt vairāk mazuļi. Tie ir svētki un laime.

Paiet vēl kāds laiciņš un pēkšņi mēs attopamies, jo esam šķirti, varbūt arī varētu mēģināt visu no jauna, bet lepnums neļauj. 

Kas tas īsti ir, kapēc divi mīloši cilvēki kļūst par lielākajiem  ienaidniekiem. Viena daļa vienkārši nesarunājās, citiem konflikts aiziet līdz tam, ka no tā cieš bērni, jo tikšanās ir tikai pēc tiesas sprieduma.

Atgriezīsimies nedaudz atpakaļ, paņemsim baltu lapu, vienā pusē rakstīsim to, kas bija labs, bet otrā to, kas mūs ir novedis pie sasista trauka, un protams Jūs varat strīdēties, bet sieviete no šķiršanās cieš daudz vairāk, daudz retāk kā vīrieši viņa uzsāk jaunas un veiksmīgas attiecības.

Paskatoties uz balto lapu Jūs būsiet pārsteigtas, jo tai otrajā pusē būs, vīra vietā nenoliktās zeķes, avīzes lasīšana, krākšana, mutes čāpstināšana un vēl kaudze mazu nenozīmīgu sīkumu, kas ir savākušies laika gaitā un kā kamols sēž kaklā. Turpretī otrā lapas pusē būs skaists ceļojums, kāzas, mazuļa piedzimšana, mazi jauki pārsteigumi un vēl cits, kas mums kā sievietēm liekas kā pats par sevi saprotams, jo viņam taču ir jāprot mūs novērtēt.

Secinājums ir tikai viens mēs nemākam izrunāties, un sakārtot dzīvi tā, lai šie defekti kļūst pa efektu. Protams arī man reizēm gribās būt mazai trauslai meitenītei, lai vīrs man skraida apkārt, bet dzīvē tā notiek reti un vai tās mazās princesītes no tā ir laimīgas, neņemšos spriest, jo man nācies saskarties ar dažādām ģimenēm, arī tādām, un tās reti var saukt par mīlestības attiecībām. Ir laika gaitā ar sūnu apaudzis teiciens vīrietis galva, sieviete kakls, un es domāju , ka tas radies ne tāpat vien, mūsu omes jau zināja ko saka........

 

Jauns konkurss blogerēm: blogo un laimē manikīru

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
inika 4. septembris 2013 11:21 krx

Piekrītu,labāk paciest sīkumus un iegūt kaut ko vairāk,nekā neiegūt....:)

lotte 24. augusts 2013 09:17

Neuzticība bieži ir sekas tam, ka partneri atsvešinājušies gaismas gadu attālumā... Bet sākumā tik un tā ir - sīkumi, sīkumi, sīkumi... Bezgala svarīgi ir noturēt to tuvumu attiecībās, maigumu un rūpes vienam par otru.

nosiguldas 18. jūlijs 2013 15:44 sandijasieviesuklubs

par šīm smagajām situācijām šoreiz nebija stāsts, tur nu jāpiekrīt, ka tā ir mūsu skaudrā ikdiena

sandijasieviesuklubs 18. jūlijs 2013 15:03

nepiekrītu
uzskaitījumam par "trūkumiem" ir maziskuma piegarša. Šķiršanās ir "fail" - personīgs "fail" , bet tikai attiecībās ar otru cilvēku. Iemesli var būt daudz niknāki nekā ikdienišķās zeķes - piemēram, a) partnera slimība (vēzis, mentālās saslimšanas, hroniskās kaites) b) finansiālās grūtības (piekritīsiet, ka vilkt vezumu ir daudz grūtāk nekā pašam sevi.c) neuzticība jeb "lasi - esošā partnera totāls apnikums". Galu galā iemeslu var būt daudz un dažādi, bet mēs reti iedomājamies, ka šķiršanās kādam cilvēkam var nozīmēt dzīvi.

nosiguldas 18. jūlijs 2013 13:48 Spotorno

pilnīgi piekrītu

VIT@ 18. jūlijs 2013 13:39

Fakts ,ja cilvēks nav ieradināts, ka sieviete ir jāaplido, jo tāds piemērs nav bijis viņa ģimenē ir tiesa, to nemaz nevar ieradināt, te es piekrītu.
Savukārt, ja cilvēks visu mūžu dzēris kafiju ar cukuru, bet dakteri saka, Tev Juri nekādu cukuru nevar, tad palēnām Juris sāk dzert kafiju bez cukura un jūtas labi. Ko es gribu teikt, tad kad patiešām mēs gribam, mēs maināmies, mēs pielāgojamies otram un to pašu gribam sagaidīt arī pretī no savām otrajām pusēm. Ja tas notiek, mēs dzīvojam harmonijā un mācāmies viens no otra, ja nē, tad mēs viens otru ēdam nost ar dusmām un niknumu, kas vainagojas ar agresiju un šķiršanos.

pece 18. jūlijs 2013 13:38

Ir lietas, kas nemainās, tomēr ļoti daudz kas mainās, jo mēs attīstāmies, lai paliktu kopā, ir jāspēj pieņemt to, kas otrā nemainās kā arī to, kas otrā mainās, jo arī pašām mums ir šīs divas puses mainīgā un nemainīgā ;)

KRX 18. jūlijs 2013 13:18

Esmu ar mieru pieciest to čāpstināšanu un lēnīgumu, ja vien Viņš pacieš manu briesmīgo raksturu, biežo "bubināšanu" un neparedzamas garastāvokļa maiņas :D Šad tad par to iedomājos, kad kārtējo reizi aizrādu par čāpstināšanu. Labāk lai čāpstina, nekā staigā apkārt, dzer vai sit :)
Morāle bija domāta - padomā, vai reizēm nav labāk (gudrāk?) pieciest nenozīmīgus sīkumus, lai iegūtu kaut ko, par ko citas var tikai sapņot :)

vecsprofils 18. jūlijs 2013 12:34 Nikte

Nevaru piekrist. Cilvēki mainās, mainās viņu paradumi, pat uzskati citreiz, mainās izskats, ģērbšanās stils... tā ir gan attiecību māksla, gan katra cilvēka dabisks process - uzlaboties, panākt to, ka otrs nevis kā egoists no pusaudžu gadiem uzvedas tā un ne savādāk, bet izaug no pusaudža par vīrieti, kurš ne tikai mīl savu otru pusi, bet arī to ciena, tāpēc viņas klātbūtnē neatļaujas būt vecpuisim ar nevīžīgu izturēšanos.

Ir jāsaprot, ka attiecības nav tikai pašplūsma, tas arī ir sava veida darbs par divu dažādu cilvēku kļūšanu par ģimeni. Ļoti daudzi šodien nesaprot, ka runāšana, pielāgošanās, kompromiss ir atslēga attiecībās.

Nikte 18. jūlijs 2013 12:09

Pirms uzsākt ko nopietnu,vajag noņemt "rozā brilles" un saprast,ka cilvēks nemainīsies!Ja piem.,vīrietis nedāvina ziedus,neceri,ka tu viņu "iemācīsi" tos dāvināt 8-| Un par "galvas grozīšanu",galvenais nevajag aizrauties un kļūt par armijas komandieri!
:D