Top 5 filmas par traģiskākajām katastrofām Krievijas vēsturē

Sieviešuklubs.lv
Sieviešuklubs.lv 29. augusts 2019 13:19
112

Seriāls par notikumiem Černobiļā gluži kā viesulis aizrāva skatītājus visā pasaulē un atgādināja mums par to, ka tā nav vienīgā katastrofa Krievijas vēsturē. Top 5 būtiskākās filmas, ko noteikti ir vērts noskatīties ir balstītas uz traģiskiem notikumiem kosmosā, zemūdenēs un atomelektrostacijās gan Padomju Savienības, gan mūsdienu Krievijas laikā. 

Kodolzemūdenes "Kursk" nogrimšana – katastrofa, kas varēja nenotikt

Stāsts par kodolzemūdeni "Kursk" ir ekranizēts vismaz piecas reizes un dažādos formātos – TV seriālā, dokumentālā filmā, kā arī gan Krievijā, gan citās valstīs uzņemtās pilnmetrāžas filmās. Viena no slavenākajām filmām ir dāņu režisora Tomas Vinterberga filma "Kursk" (2018. g.), kurā filmējās Eiropas zvaigznes Matiass Šoenāerts (Matthias Schoenaerts), Lea Seidū (Léa Seydoux), Kolins Fērts (Colin Firth) un citi aktieri. Filmas scenārija autors ir Roberts Rodā (Robert Rodat), kas kļuva slavens ar filmu "Glābjot ierindnieku Rajenu", bet filmu producēja leģendārais Luks Besons (Luc Besson). Šī filma skatītājiem ir pieejama video platformā tvplaypremium.lv.

Stāsts par zemūdeni "Kursku" norisinās 2000. gadā, kad ar kodoldzinēju aprīkotā zemūdene nogrimst Barenca jūrā militāro mācību laikā. Krievijas valdība piecas dienas noraidīja starptautiskās palīdzības piedāvājumus un maldināja sabiedrību par katastrofas apmēriem. Starptautiskajām glābēju komandām tika aizliegts nirt pie zemūdenē iesprostotajiem jūrniekiem, kā rezultātā bojā gāja 118 zemūdenes apkalpes locekļi un "tika radīta" viena no lielākajām traģēdijām Krievijas vēsturē.

Seriāls "Černobiļa" kļuva par 2019. gada populārāko seriālu

Pēc baltkrievu autores Svetlanas Aleksejevičas (Светлана Алексеевич) grāmatas-dižpārdokļa "Černobiļas lūgšana" motīviem uzņemtais seriāls "Černobiļa" ir kļuvis par visvairāk apspriesto kinematogrāfijas notikumu 2019. gadā. Seriāls, kurā filmējās Džareds Hariss (Jared Harris), Stelans Skarsgards (Stellan Skarsgard) un Emīlija Vatsone (Emily Watson), ir ieguvis jau 19 nominācijas Emmy balvai. 

Seriālā attēloto katastrofālo notikumu ķēde sākas ar 1986. gada 26. aprīlī notikušo reaktora sprādzienu Černobiļas atomelektrostacijā. Fiziķi un Padomju varas iestāžu pārstāvji dodas uz katastrofas vietu ar uzdevumu novērst avārijas sekas par jebkuru cenu. Lai pietuvinātu seriālu realitātei, tā autori analizēja tūkstošiem video, dokumentu, fotogrāfiju un interviju ar katastrofas lieciniekiem, lai tikai piecās sērijās atklātu patieso 33 gadus vecās katastrofas apjomu. Galvenā šī Lietuvā uzņemtā seriāla priekšrocība ir līdzsvars starp mākslas un dokumentālo filmu, iespaidīgs reālisms, kā arī katastrofas epicentrā esošo cilvēku stāsti, kas liek skatītājiem izjust galveno varoņu bailes un bezcerību. 

Soļa attālumā no Trešā pasaules kara: K-19

Katastrofa uz Padomju Savienības atomzemūdenes K-19 notika 1961. gada vasarā Norvēģijas ūdeņos un gandrīz kļuva par iemeslu 3. pasaules kara sākumam. Zemūdene ar nosaukumu "Hirošima" tika nolemta neveiksmei jau kopš būvniecības sākuma. Brīdi, kad notika reaktora dzesēšanas un radio komunikācijas sistēmu darbības traucējumi, jūrnieki kļuva par zemūdenes ķīlniekiem. Bez iespējas sazināties ar Maskavu un bez izpratnes par tālāko rīcību, zemūdenes apkalpe uzsāka improvizētu reaktora dzesēšanu, lai novērstu katastrofu, taču saņemtās radiācijas rezultātā apkalpes locekļi gāja bojā. Aukstā kara laikā šis stāsts tika rūpīgi slēpts no sabiedrības, bet vēlāk atslepenotā informācija kļuva par iedvesmu filmai: "K-19: The Widowmaker” (2002. g.). 

Filmu režisēja Holivudā slavenā Katrīna Bigelova (Kathryn Bigelow), bet galvenās lomas atveidoja Harisons Fords (Harrison Ford) un Liams Nīsons (Liam Neeson). Skatītājišo filmu var noskatīties video platfromā tvplaypremium.lv. Pēc K-19 nonākšanas kinoteātros Krievijas valdība paziņoja, ka šis stāsts ir meli, un mēģināja atrast iespējas aizliegt šīs filmas izrādīšanu valstī.

Salut-7“ un sasniegumi kosmosa izpētē

1985. gadā Padomju Savienību satriec kārtējā katastrofa – no visiem radariem pazūd Salut-7 kosmosa stacija. Tā vairs neatbild uz lidojuma kontroles centra signāliem un tās trajektorija ir neparedzama. Pasaule ir apdraudēta, jo jebkurā brīdi uz Zemes no kosmosa var nokrist 20 tonnas smags objekts. Pēc trīs mēnešus ilgiem sagatavošanās darbiem kosmosa tukšumā tiek sūtīti divi kosmonauti. Viņu uzdevums ir pirmais šāda veida uzdevums kosmosa izpētes vēsturē – atrast kosmosa staciju, savienot to ar kosmosa kuģi un novērst bojājumus. Vai divi cilvēki spēs novērst globālu katastrofu? 

„Salut-7“ir vēl viena katastrofa, kuru Padomju Savienības vadītāji slēpa no sabiedrības. Šī informācija kļuva zināma tikai vairākas desmitgades pēc notikuma. Klima Šipenko (Клим Шипенко) filma "Salut-7" (2017. g.) atspoguļo ne vien traģiskos notikumus, bet atklāj vēl vienu no Krievijai raksturīgajām problēmām - atsevišķi ar traģēdiju saistītie dokumenti ir joprojām slepeni, liedzot filmas autoriem piekļuvi vēsturiskiem materiāliem. Filmas "Salut-7" autori ieviesa savu interpretāciju, papildinot filmu ar izdomātiem faktiem un notikumiem. 

Asiņainā Staļingrada

1942. gadā piecus mēnešus ilgā cīņa par Staļingradu tiek uzskatīta par 2. Pasaules kara nāvīgāko un svarīgāko kauju. Šis vēsturiskais notikums ir bieži attēlots uz ekrāniem, taču šoreiz tā autors bija episko filmu krusttēvs, aktieris un režisors Fjodors Bondarčuks (Федор Бондарчук). Viņa filma “Stalingrad” (2013. g.) ir viena no ambiciozākajām un dārgākajām mūsdienu Krievijas vēsturē, kā arī šī filma tika nominēta Oskara balvai. 

Filmas centrā ir stāsts par sešiem krievu kareivjiem, kas ir šķirti no savām vienībām un atrodas pretinieka teritorijā. Kareivji, kas slēpjas pamestā mājā, saņem pavēli noturēt stratēģiski svarīgu pozīciju par jebkādu cenu. Pamestajā ēkā kareivji atrod 19 gadus veco meiteni Katju un uzņemas rūpes pār viņu. Stāsts par draudzību un mīlestību dzimst asiņainu un sāpju pilnu notikumu vidū.

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies