Tikai starp māsām...

Linduchy
Linduchy 16. augusts 2017 10:00
410

Kā veidojas cilvēka personība? Kā to ietekmē bērnība un iedzimtība? Kā izlabot zemapziņā ieprogrammēto kodu, kas neļauj īsti baudīt dzīvi, bet liek nemitīgi eksistēt neprtraukta saspringuma un modrības režīmā, baidoties no nodevības, atraidījuma un vientulības.

Keisija un Koko ir māsas, kurām dzīves sākumā ir nācies saskarties ar lielu nelaimi - alkohola atkarību ģimenē un mātes aiziešanu. Viņām paveicās, jo blakus bija gādīga, aktīva, sirsnīga un vienmēr palīdzēt gatava omīte. Viņa rūpējās par meiteņu tēvu, viņa gādāja, lai meitenēm nekā netrūktu, lai viņas justu mīlestību.

Keisiju mātes aiziešana satrieca. Viņu pārņēma vainas sajūta. Pienākums parūpēties par jaunāko māsu, atbildības sajūta, pāragra pieaugšana ielika pamatu Keisijas personības tapšanā. Strādīga, apzinīga, rūpīga un gādīga. Plecs, uz kura vienmēr var paraudāt. Cilvēks, kuram vienmēr var prasīt gudru padomu. Viņai patīk būt noderīgai un svarīgai citiem. Keisija savā ģimenē no visiem spēkiem cenšas īstenot visas "normālu ģimeņu" tradīcijas. Kad Keisijas meitas bija mazākas, tas lieliski izdevās, bet nu abas meitenes ir sasniegušas pusaudžu vecumu. Arī attiecībās ar vīru ir iezagušās problēmas. Tas viss rada jaunus pārdzīvojumus - gremdēšanos pagātnes vainas sajūtā.

Koko bija pavisam maza mazulīte, kad māte pameta ģimeni, taču arī viņas dzīvi ietekmēja šī nodevība - baidoties no atraidījuma un pamešanas, viņa nespēj veidot veselīgas attiecības ar vīriešiem. Kāzu degungalā sapņu vīrietis tiek atraidīts sīkuma dēļ. Vienīgais balsts, uz kuru dzīvē vienmēr var paļauties ir māsa un omīte. Un tad Koko dzīvi satricina tuvas draudzenes veselības problēmas, liekot viņai uzņemties rūpes par draudzenes mazo meitiņu.

Man ļoti patika šīs grāmatas stāsts, jo tas bija patiess - dzīvē tā mēdz notikt. Dzīvē var nākties piedzīvot nodevību no cilvēka, no kura tu to nekad nebūtu gaidījusi. Problēmas un kārdinājumi var padarīt tevi vāju. Tas nav uzpūsts mīlas stāsts, kur viss ir rožaini, skaisti un cēli. Tas ir stāsts par dzīvi - ar visu to skarbumu, kuru nākas izjust daudziem. Stāsts par cīņu ar sevi - padoties, ļauties plūsmai vai cīnīties, nepadoties, attīstīties un augt. Un ir labi, ja tev blakus ir cilvēki, kas ir gatavi sniegt savu palīdzīgo roku, plecu, uz kura izraudāties, un gudru padomu, kas uzmundrina un iedrošina, neļaujot dzīves apātijā padoties. 

Ketijas Kellijas grāmatā "Tikai starp māsām" savijas kopā vairāku tēlu dzīves stāsti, viņu bailes, iekšējā cīņa, atbildība, vājums un cerības. Lieliska lasāmviela vasaras izskaņā.

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies