Tērvete manā bērnībā

nosiguldas
nosiguldas 17. oktobris 2013 16:07
1563

Gribu Jūs nedaudz pavadāt pa tām vietām, pa kurām parasti nesanāk laika pastaigāt un pie viena nedaudz pakavēties vēsturē un manās bērnības atmiņās.

Es visu savu bērnību, vasaras  pavadīju Tērvetē. Lai cik tas neskanētu savādi, to, ka ši vieta saucās Kalnamuiža uzzināju tikai tagad. Mēs viņu zinājām kā Tērvetes sanatoriju. Tur kā daudzās klusās vietās tika nosūtīti pilsētu bērni labi pavadīt laiku. Kalnamuižas galvenā ēka ir vecā sanatorija.

www.zudusilatvija.lv 

Tā viņa izskatījās pirms kara un manā bērnībā šī ēka bija tieši tāda pati, tikai tad tur jau bija dzīvokļi. Arī parks ar ļoti lieliem ozoliem bija manā bērnībā, es parasti vasarā klausījos kā tur ūjina ūpis. Diezgan baisi, koki lieli un putnus neredz, bet skaisti. 

lv.wikipedia.org 

Tā jau ir jaunā sanatorija, kas arī šobrīd atrodas Tērvetes dabas parka teritorijā. Man ļoti patika sanatorijas teritorija, jo tur bija iekopts ļoti skaists parks un ziedēja pasakainas ūdenslilijas, bet ziemā uz sanatoriju piestaigāja stirniņas. Mana tēta krustmāte, māsa Olga Grīnberga bija slavena ar to, ka izglāba mazas stirniņas un tās baroja, tur bija gan Ansītis gan Grietiņa un arī Ripiņa. Man mājās ir saglabātas fotogrāfijas. Krustmāte dzīvoja mazā dzīvoklītī no kura loga varēja redzēt pilskalnu. Vasarā mēs kopā vērojām saulrietu un to kā viņas logā atvērās kaktusa zieds, kas ziedēja tikai vienu diennakti. Šis vecītis vēl jo projām tagad jau dzīvo manā mājā.

Starp veco un jauno sanatoriju ir divi skaisti kalni kam nevar paiet garām.

Cukurkalns

www.vietas.lv

un pilskalns ar vecajām pilsdrupām. ja Jūs zinātu, cik te bija daudz spradzeņu, visa kalna mala. 

Te vasarā smaržoja pēc liepziediem un sanēja bites. Pirmās manas koka figūriņas, ko es apciemoju atbraucot uz Tērveti bija Lutausis un Sprīdītis, kas parkā ir arī šobrīd.

To mēs bieži apciemojām, tad ejot pāri Lielmātes tiltam, kalna galā mūs gaidīja Meža ķēniņš.

Tagad viņam ir arī kaimiņi, bet tad viņš tur stāvēja cēli viens pats, bet apkārt ķēniņam bija mūsu baraviku vietas.

Vistuvāk mājām bija botāniskais dārzs ar Anneli un draudzenēm. Tagad laikam Annele ir pārceļojusi uz muzeju.

Un meža mazais rūķītis, kuru mēs apciemojām reti, jo viņš bija tālu no mājām. Tagad mežā var apskatīt veselu rūķu saimi.

Tērvetes sanatorija bija ļoti maza vietiņa, bet te bija savs veikals un pienotava, kalte un citas būtiskas padomju laika ēkas. 

20131017132656-84867.jpg

savs kultūras nams un Lauvas, kas vēl jo projām sargā iebraucamo ceļu.

20131017132720-45704.jpg

Ši vieta ir ar īpašu auru un tāpēc braucot uz Tērveti, atrodiet mazu laiciņu apbraukt to no otras puses un paskatīties no cukurkalna virsotnes. Tur var redzēt Tērvetes upīti un Sprīdīšus. Tā būs tā pusīte, kas vēl jo projām ir nedaudz mežonīgāka. 


 
Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Noelle 21. oktobris 2013 10:44

Es gan ļoti sen neesmu bijusi Tērvetē, taču nesen nejauši kaut kur redzēju bildes - izskatās, ka tur ir notikušas lielas pārvērtības (tieši parkā). Rudeni gan laikam nesanāks vairs tur izbaudīt, lapas jau klāj zemi, taču pavasarī gan varētu aizbraukt klausīties, kā plaukst kokiem lapas :)

Cerīte 17. oktobris 2013 19:21

Man ar patīk Tērvete,labāk rudeņos braucu uz Tērveti vai Līgatni,ne Siguldu,tieši tautas daudzuma dēļ.