Tas ir jāizlasa: Homo novus

Linduchy
Linduchy 6. jūnijs 2018 19:19
1016

Anšlava Eglīša romāns “Homo novus” lasītāju pārceļ uz 20. gadsimta trīsdesmito gadu Latviju. Neatkarīga valsts, lielo iespēju laiks, mākslinieku vides košās krāsas un bohēma, cerības, sapņi un jaunības maksimālisms.

Jāsaka atklāti, ka šo Anšlava Eglīša darbu es lasīju pirmo reizi. Un sākumā, kad saņēmu grāmatu savās rokās, tās vāka noformējums mani neuzrunāja, tāpēc to atliku izlasāmo grāmatu kaudzītes apakšā. Taču šoreiz pierādījās teiciens neskati vīru no cepures jeb nevērtē grāmatu pēc tās vāka.

Jau no pirmajām grāmatas lapaspusēm stāsts par Juri Upenāju, kas ieradies Rīgā no Cesvaines, lai iekarotu savu vietu lielo mākslinieku vidū un iegūtu slavu, ievilka un aizrāva.

Romāns ir skaidri strukturēts, uzturot lasītājā nepārtrauktu interesi un smaidu uz lūpām ar gaumīgu humoru un amizantiem notikumiem. Notikumu gaita, atšķirībā no daudziem mūsdienu romāniem, nav haotiska – stāsts plūstoši caurvij dažādu mākslinieku sasniegumus un sadzīvi, apvienojot tos vienā sacensību garā.

Stāsta galvenais varonis, Juris Upenājs, ir liels sapņotājs. Gleznojot Cesvaines skaistās lauku ainavas un iedzīvotāju ikdienu, viņš ir centies noslīpēt savu gleznošanas tehniku līdz smalkākajai detaļai. Taču viņš lieliski saprot, ka viņam vēl daudz ir jāmācās, lai kļūtu par meistaru un dižu mākslinieku. Upenāja entuziasms un sapņi atved viņu uz Rīgu, bez skaidra plāna, bez mājvietas un darba.

Trokšņainā, krāšņā, piedzīvojumiem un iespējām bagātā Rīga sagaida lauku puisi ar atplestām rokām. Tieši no dzelzceļa perona Upenājs tiek ierauts neparedzamu, bet vilinošu notikumu mutulī. Jau pirmajā vakarā viņam izdodas iepazīties ar spožākajiem Rīgas mākslinieku pārstāvjiem. Un jau pirmajā vakarā viņam izdodas iemantot iesauku Juris Uzvarētājs jeb Izkvēpinātājs.

Lai arī grāmatas pamatstāsts ir par un ap māksliniekiem, tomēr man gribētos īpaši atzīmēt romāna paralēlo līniju, kurā lasītājs gūst nelielu ieskatu Feliksa Kurcuma pasaulē.

Kurcuma loma šajā stāstā ir pielīdzināma zeltracim. Viņš citos cilvēkos spēj saskatīt talantu un potenciālu. Viņam piemīt stratēģiska domāšana, pazīšanās, pietiekami daudz viltības, apķērības un spēja izjokot citus, vienmēr uzturot sabiedrībā nepārtrauktu mutuļošanu un intrigas. Kurcums ir palīdzējis daudziem izsisties, tikt uz priekšu, gūt panākumus, taču pašam viņam tas diez ko daudz nav līdzējis dzīvē. Un romāna rindās var just, ka šo cilvēku ir pārņēmis tukšums, nepiepildīti sapņi, aizvainojums uz apkārtējo pasauli, kas nesteidz pateikties viņam par dāvāto padomu. Ar viņa palīdzību mākslinieki rīko izstādes un saņem pasūtījumus no Rīgas turīgāko namu iemītniekiem, ceļo pa Eiropu, mācoties un gūstot iedvesmu, bet Kurcums paliek ēnā.

Homo novus ir lielisks romāns par likteni, tā līkločiem, par to, kā nepazaudēt sevi vidē, kura tev uzspiež rāmīšus. Stāsts par sapņiem un mērķtiecīgu ceļu uz to sasniegšanu.

2018. gada septembrī ir gaidāma romāna ekranizācija kinoteātros. Tā būs filma, kuru noteikti vēlēšos noskatīties.

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Nymph 7. jūnijs 2018 14:59

Ticu, ka varētu būt labs darbs. No A.Eglīša gan esmu lasījusi tikai "Omartija kundze", bet to arī atceros ar patīkamām atmiņām - ļoti interesants romāns šķita. Un sižets tāds sakārtots, plūstošs...