Svētdienas kafija Jonišķos

Linduchy
Linduchy 31. janvāris 2017 07:56
1326

Svētdiena, dienas vidus - slinkošana sasniegusi savu kulmināciju, kad saprotu, ka tak vajadzētu arī pastrādāt. Apsēžos pie datora, nu tik sākšu strādāt. Bet te istabā ienāk vīrs un skatās ar "Šreka kaķīša" acīm uz mani. Pēc mirkļa seko aicinājums doties nelielā izbraukumā ... pavisam "nelielā" - uz Lietuvu. 

Ārā plosās pamatīgs vējš, debesis ir tumši nomākušās, bet mašīnā ir silti - dodamies ceļā uz 47 km tālumā esošo Lietuvas pierobežas pilsētiņu - Jonišķi.

Nonākot nelielajā pierobežas pilsētiņā, mani pārsteidz degvielas cena, kas apliecina mūsu valsts nepareizo saimniekošanas modeli, ja reiz mūsu kaimiņiem degvielas cenā ir iekļauti ceļa/transporta nodokļi, bet pat ar visu to degviela ir par 2 centiem litrā lētāka. Par ceļu kvalitāti vispār klusēju - tas, šķiet, vispār vairs nevienam nav noslēpums.

Tuvojoties pilsētiņas centram, palielinās spiedīga vajadzība apmeklēt iestādi, kurp pat pāvests ar kājām iet :D Jau sagatavojos, ka būs kāda noplukusi vietiņa ar pilošu krānu ar 20+ gadu senu vēsturi un atbilstošs "aromāts" vai kāda biotualetes būdiņa. Varbūt tomēr nokārtoties mežiņā? Nē, nav mežiņa :D

Uz pilsētas galvenās ielas parādās pamanāma norāde "WC" - tiešām pamanāma! Noparkojam stāvlaukumā auto un dodamies izpētīt akūti nepieciešamo iestādi. Pie durvīm mūs sagaida nevis veca un īgna omīte, bet gan automātiskā maksas durvju slēdzene - jāiemet 50 centi, lai durvis uz maģisko iestādi atvērtos... Ieejam iekšā un pirmais šoks liek uz brīdi aizmirst, kāpēc vispār nācām šurp :D Viss tīrs, kārtīgs, moderns, nekādu smaku - un pat tualetes papīrs no "Zewa" sērijas - balts un mīksts. Tāds pārsteigums!

Kad šī lieta ir nokārtota, dodamies pastaigā pa pilsētiņu. Nu protams, tā kā ir svētdiena, tad praktiski visi veikali ir ciet - darbojas tikai pārtikas veikali. Nu nekas, arī tas mums noderēs vēlāk, lai sapirktu kaut ko garšīgu vakariņām.

20170131100413-87631.jpg

Jonišķu izcelsme saistās ar Sidabres – Zemgaļu pili un apmetni, kas Atskaņu hronikās pirmo reizi minētas 1289. gadā. 1523. gadā Viļņas bīskaps Jons, apmeklējot Šauļu apkaimi, uzzināja par vietējiem Pērkona pielūdzējiem, tāpēc 1526. gadā lika izveidot katoļu draudzi un uzcelt baznīcu, kurai tika dots Jona vārds (par godu bīskapam). Karalis Sigismunds Vāsa 1616. gadā Jonišķiem piešķīra pilsētas tiesības. Tādējādi Jonišķi iemantoja jaunu ekonomisko un juridisko statusu līdz ar atļauju būvēt Rātsnamu.

20170131102423-13038.jpg

Pamatīgais vējš no visa spēka centās izpūst no mums visu un vēl vairāk, tāpēc pastaiga nebija īpaši patīkama. Fiksi apskatījām Sv. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīcu (uzcelta 1901. gadā) no ārpuses, jo durvis bija slēgtas.

20170131102451-78235.jpg

Diemžēl nevarējām aplūkot arī sinagogu kompleksu no iekšpuses, jo arī tās bija slēgtas. Jonišķu pilsētas sinagogu komplekss sastāv no divām sinagogām - Baltās sinagogas jeb Vasaras sinagogas un Sarkanās sinagogas jeb Ziemas sinagogas. Abas ēkas atrodas blakus. Un tas ir pārsteidzoši, ka tik nelielā pilsētā ir nevis 1, bet veselas 2 sinagogas.

20170131095857-40921.jpg

Jonišķu apkaimē pirmā ebreju kopiena esot izveidojusies 18. gs. vidū. Pilsētas pārvaldītāji atļāvuši ebrejiem tirgoties pilsētas tirgū, tāpēc ebreju kopiena strauji augusi. 1797. gadā Jonišķos tika atļauta pirmās sinagogas būvniecība - 1823. gadā tika uzbūvēta Baltā sinagoga neoklasicisma stilā ar romantisma laikmeta stila elementiem. Tajā laikā sinagogas iekštelpu sienas esot rotājuši dažādu muzikālo instrumentu gleznojumi. Vai tā ir arī šobrīd, nezinu, jo iekšā netikām.

20170131100507-66316.jpg

Pieaugot ebreju kopienai, 1842. gadā tika uzcelta vēl viena sinagoga - Sarkanā sinagoga neogotisma stilā. Ļoti žēl, ka nesanāca aplūkot abu sinagogu interjeru, bet to noteikti izdarīsim citā reizē.

20170131100825-56517.jpg

Pēc pastaigas devāmies sasildīties vietējā kafejnīcā "Fortūna" - atrodas centrālajā laukumā, rozā ēku ar kafijas tasīti grūti nepamanīt :) Kāpēc kafejnīcai tāds nosaukums, nezinu - varbūt tāpēc, ka maltītes ieturēšana šeit līdzinās veiksmes spēlei? :D Iekšā mūs sagaidīja 90. stila interjers un aura ar dažiem mūsdienīgiem akcentiem ... un baltiem galdautiem. Nu labi, galdauti nebija gluži nevainojami tīri, bet nu pievērām uz to acis. Kafejnīcā jautri pavadīja laiku  jauniešu grupiņa un viena pakupla ģimene ar bērniem. Visi jautrā noskaņojumā un ēda svētdienas pusdienas ar gardu muti. Pēc iekārtojuma var spriest, ka šajā vietā brīvdienu vakaros notiek gan dziedāšana, gan dancošana.

20170131101810-76677.jpg

Savu viesošanos noslēdzām ar veikala apmeklējumu, kurā sapirkām gardas lietas, kādas nav manītas mūsu veikalu plauktos. Cenas - nu ir kaut kas lētāks, bet kopumā cenas ir ļoti līdzīgas mūsu veikalu cenām. Un jau atkal atkārtošos - tur veikalos ir PET pudeļu nodošanas automāti. Ehz...nja, bet Latvijai tas neder, neder un vēlreiz, neder, jo.... Nu tāpēc, ka mēs esam ĪPAŠI :D

20170131102520-77302.jpg

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
ofelija 31. janvāris 2017 19:09

Lasiju un iedomaajos-mans dels ar sievu arii nupat bija Lietuvaa!
Peec bildeem spriezot,loti smuka pilseeta!

Linduchy 31. janvāris 2017 15:14 mazaa raganina

Kas der citiem, latviešiem neder :D

mazaa raganina 31. janvāris 2017 11:40

Noderīga tāda galvas izvēdināšana.
Diemžēl man arī jāatzīstas,ka es bieži nodomāju:nu kāpēc pie mums nav tā)))(hi)