Skats uz augšu!

Autors: thezeezee, 2016. gada 16. augusts, 10:57:46
Skats uz augšu!

Skats uz augšu!

Viņa nespēja atraut skatu, jo apakšā viss čumēja un mudžēja. Tur bija viss, kas dzīvē svarīgs, kā uz delnas. Cilvēki cits ar citu sarunājās, draudzējās un mīlēja viens otru, dažiem bija sadzimuši bērni, bet citi grasījās precēties. Un noslēpumu tur nebija, ja cilvēki saderinājās, tad par to uzreiz visi tur lejā uzzināja, tas pats notika, ja kāds apprecējās, vai pieteicās pēcnācējs. Un visi cits par citu priecājās. Tas bija skaists un svarīgs notikums, ne tikai pašiem iemesla vaininiekiem, bet arī apkārtējiem.

Bet ne jau tikai tas bija vērojams. Varēja redzēt ļaudis sportojam – skrienot, braucot ar velo un nodarbojoties ar jogu. Kādi citi tai pat laikā bija pievērsušies mākslai – daži mācījās apgūt kādu jaunu gleznošanas tehniku, savukārt citi baudīja izstādes un koncertus. Vēl citi savukārt apmeklēja dažādas tūristu vietas, vai smalkus restorānus, ikreiz izrādot savu milzīgo apmierinātību un sajūsmu citiem. Lejā tas bija ļoti svarīgi – dalīties sajūtās un emocijās ar apkārtējiem. Un ja nu gadījumā šajā idillē kaut kas nepatika, tad bija ļoti vienkārši izņemt šo nepatīkamo posmu laukā un turpināt dzīvot tālāk bez nepatīkamā, jo tā bija atsevišķa pasaule.

Dažreiz viņai likās, ka šāda izskatās elle. Varbūt tā arī bija elle. Kā gan tā varēja būt elle, ja viss bija tik ideāli? Jo viņa zināja. Viņa zināja, ka viņa ne tuvu nav perfekta. Viņai bija skaidrs, ka viņas dzīvē nav viss tā, kā viņa vēlas, ka viss nav sabiedrības stereotipu ideālajā, uzspiestajā kārtībā. Ja tur lejā viss ir perfektā kārtībā un harmonijā, bet šeit augšā viss ne tuvu nav tik ideāli, tad tur vajadzēja būt paradīzei, bet šeit ellei. Diezgan loģiski vai ne? Tāpēc viņai dažbrīd bija sajūta, ka vērojot visus tur lejā, pārņem balta skaudība vai neizsakāma vientulība, jo cik gan jautri ir būt vienam augšā, ja visa dzīve rit tur. Lejā. Tur ir jautrība, smaidi un prieks, bet te augšā nebija nekā priecīga to visu vērot.

Sākumā bija prieks par citiem, bet ar laiku viņa pamanīja, ka sāk sevi žēlot un iedzīvoties pašpārmetumos, ka viņas dzīve nav perfekta, jo bija skaidri redzams, ka tur lejā viss ir ļoti skaisti, cilvēki ir ļoti laimīgi un dzīve rit pēc noteiktas kārtības. Viņa daudz par to domāja. Lai arī šeit viss nemaz nebija tik slikti, jāatzīst bija pat labi, tomēr viņa gribēja pārvākties uz dzīvi lejā. Taču tas nebija iespējams, jo viņa dzīvoja augšā. 

No ilgās raudzīšanās lejup, viņai sāka sāpēt spranda. Viņa pamasēja to ar plaukstu, likās paliek labāk, līdz viņu iztraucēja troksnis.

-          Mamm! Mamm! - skaļa balss turpat blakus izrāva viņu no vērošanas.  - Skat, kur varakvīksne! – teica maza meitenīte, pieķērusies blakus stāvošajai mammai pie rokas, lai nepakristu, tramvajam virzoties uz priekšu

Viņa pacēla acis uz augšu. Tiešām ļoti, ļoti skaista varavīksne – koša, plata un tiešām milzīga, aizņemot pusi debess juma. Viņa pavērsa savu viedtālruni uz augšu, nofotogrāfēja to un atgriezās savā mīļākajā pozā ar skatu uz leju, lai publicētu nejauši pamanīto varavīksni slavenajā bilžu aplikācijā un turpinātu sērfot sava viedtālruņa aplikācijās. Savā mazajā paradīzē.

Brīvais blogu konkurss

20151008140647-14371.jpg

Zvaigzne ABC moto ir: “Labas grāmatas – gudrāki lasītāji!”.