Skandināvu detektīvs

Linduchy
Linduchy 26. jūnijs 2016 13:43
1464

Jūnijā izdevniecība JUMAVA piedāvāja Sieviešu Kluba lasītcienītājām iespēju „testēt“ grāmatas. Lai gan parasti neesmu aizrautīga detektīvu cienītāja, tomēr manu uzmanību piesaistīja Samuela Bjorka sarakstītais darbs „Es ceļoju viena“. Atvēlēju vējaino sestdienu lasīšanai, pagatavoju sev gardu BASILUR tēju, sarūpēju saujiņu magoņu konfekšu un iegrimu skandināvu detektīvā. Aiz loga plosījās pamatīga vētra, bet mani tas nesatrauca. Ar grāmatu rokās tu spēj pārcelties gan laikā, gan telpā...

Leļļu kleitās ietērptas sešgadīgas meitenes tiek atrastas pakārtas mežā – kā vientuļi eņģeļi, tīri, skaisti, nevainīgi, gandrīz gatavi uzsākt skolas gaitas. Katrai meitenei ap kaklu aplikta zīmīte ar uzrakstu „Es ceļoju viena“.

Norvēģiju pārņem šausmas un bailes. Izmeklēšanu uzņemas viens no labākajiem izmeklētājiem Holgers Munks, sapulcinot ap sevi lielisku profesionāļu komandu ar talantīgo Mīu Krīgeri priekšgalā. Taču slepkava spēlējas ar izmeklētājiem, kaitina un atklāti ņirgājas par tiem. Noziegumi ir nevainojami plānoti vairāku gadu garumā, uzticēties nevar nevienam. Rēbusi ir ik uz soļa. Vai izmeklētāji iekritīs slepkavas rūpīgi gatavotajās lamatās? To es jums neatklāšu ;)

Grāmata atklāj izmeklētāju saspringto un neveselīgo ikdienu, privāto dzīvi, sāpes un vientulību, spriedzi un nervu sabrukumu, izmisumu un dzīves apnikumu, spiedienu no sabiedrības un politiķiem, birokrātisku idiotismu.

Detektīvā lieliski sasaistīti vairāki stāsti – ne tikai par policijas saspringto darbu, psihiski nevesela cilvēka izdomāto realitāti un pastrādātajiem šaušalīgajiem noziegumiem, bet arī par pagrīdes reliģiskās kopienas nekrietnībām, vardarbību pret bērniem ģimenē un apkārtējo cilvēku neieinteresētību lietas apstākļu noskaidrošanā, žurnālistu ētikas kodeksa neievērošanu slavas un sensācijas vārdā, neskatoties uz cilvēku ciešanām un bailēm. Šie dažādie stāsta pavedieni meistarīgi savijas vienotā ainā.

Dzīvojot Latvijā, mēs bieži vien salīdzinam mūsu valsti ar citām valstīm un domājam, ka problēmu gūzma, netaisnība un nebeidzama birokrātija ir tikai mūsu valstī. Izlasot šo grāmatu, saproti, ka arī Norvēģijā ir savas problēmas un netaisnības. Arī tur ierēdņi mēdz strādāt vairāk kā pavirši, cilvēkiem ir svarīgākas savas lietas un, iespējams, bailes iejaukties citu darīšanās un noskaidrot, kas, kā un kāpēc. Plaša mēroga vienaldzība.

Detektīvs ir uzrakstīts saistošā un viegli lasāmā valodā. Stāsts uztur spriedzi līdz pēdējai grāmatas lapaspusei – izdzīvos vai neizdzīvos, būt vai nebūt – tāds ir jautājums...

Detektīvu cienītājām ir vērts izlasīt! Noteikti gaidīšu turpinājumu :)

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies