Tā kā esmu emocionāla un jūtīga būtne, smagas, nopietnas filmas manā kino-repertuārā ir reti viesi. Labprāt lasu nopietnas grāmatas, bet izvēloties, ko paskatīties, priekšroku parasti dodu vieglām komēdijām vai melodramām. Tomēr, ir arī izņēmumi un tieši par tādu gadījumu gribu Jums pastāstīt un padalīties iespaidos.
Dažas nedēļas atpakaļ svētdien visi radi un draugi bija aizņemti un izlēmu sev dot brīvdienu, un aiziet uz kino. Ar lielām cerībām iegāju kinoteātra mājas lapā, bet, skatoties repertuāru, sapratu, ka "uz sitiena" nav filmas, kuru es gribētu skatīties, tātad bija jāiet cauri visiem aprakstiem un treileriem. Aizķēra mani filma ar dīvainu nosaukumu "Marta Īdas" (Ides of March) un, izlasot, ka režisors ir Džordžs Klūnijs, biju ieintriģēta. Godīgi sakot, esmu redzējusi krietnu daudzumu filmu par politiskām, netīrām spēlēm un īpašas vēlmes skatīties vēl vienu šādu filmu man nebija. Tomēr izlēmu dot filmai iespēju, ko ne brīdi nenožēloju.
Filmas režisors ir Holivudes zvaigzne un galvenais pleibojs, bet Klūnijs nav vienīgais uz ko "prieks skatīties". Galveno lomu spēlē Rajens Goslings (Rayan Gosling), kura karjera pēdējā laikā strauji iet uz augšu, kā arī priecē jaunā aktrise Evana Reičela Vuda (Evan Rachel Wood), lieliskais Filips Hoffmans un Pauls Giamatti. Aktieri tik tiešām izdzīvoja savas lomas un pārsteidzošākais bija tas, ka vīlusies biju tieši Klūnija spēlē. Varbūt, esot režisors, viņš bija pārāk pārliecināts, ka zin labāk, kā spēlēt? Taču nav tik būtiski, viņam loma nebija tik liela, kaut tomēr vadoša. Par ko tad ir filma?
Prezidenta vēlēšanas. Divi kandidāti. Vienam no tiem (Klūnija varonim) ir valstī labākais preses sekretāris, kuru izcili spēlē Goslings. Taču labi zināms, ka politika nav tīrākā sfēra un ar spēcīgiem un jauniem talantiem tiek galā ātri un neželīgi...
Goslinga varonis ir jauns, bezgala talantīgs un ticošs idejai: "Lai es varētu to darīt, man ir jātic, ka tas ir pareizi", – tāds moto viņam bija. Viņš tik tiešām ticēja visam, ko viņa klients – Klūnijs – teica un darīja. Līdz brīdim, kad viņš iepazinās ar praktikanti Molliju (Vūda), kura izmainīja viņa skatu uz visu, kas notiek. Te arī parādās skaudīgi konkurenti, kuri grib vai nu dabūt jaunu talantu sev, vai iznīcināt viņu, – abi varianti der. Izvēli, kā parasti, ir jāizdara varonim: vai viņš atteiksies no saviem principiem un ies uz savu mērķi – darbu Baltajā Namā, vai viņš salūzīs, vai... Šī filma ir lielisks kokteilis, kura ingredienti ir ambīcijas, lepnums, meli, nodevība, nāve.
"Marta Īdas" ir filma, kura liek aizdomāties, aizdomāties par to, cik svarīgi pareizi likt prioritātes, cik svarīgi neaizmirst par tiem, kuriem esam vajadzīgi, neaizmirst par to, ka mūsu ego un lepnums nav vērtīgāki par cita cilvēka dzīvi, liks aizdomāties par to, cik tālu mēs ietu un cik dārgi maksātu par savu mērķi. Tomēr, neskatoties uz smago sižetu, rūgtuma sajūtas pēc filmas nebija, tikai, kā saka, eksistenciālas pārdomas uznāca. Kā es rīkotos galvenā vāroņa vietā un ko tieši viņš ir izdarījis? Jā, uz pēdējo jautājuma daļu nevar dot atbildi, jo filmai ir tā saucamās "atklātās beigas" – filmai nav noslēgtas beigas, kad ir skaidrs, kas tika izdarīts.
Režisors, par ko viņam sirsnīgs paldies, ir devis katram skatītājam iespēju pašam izdomāt beigas filmai un to, kādu pusi tomēr ir izvēlējies Goslinga vāronis: var ir aizmirsis par saviem principiem, vai tomēr...?
Iesaku šo filmu noskatīties visiem, pat tiem, kam nav lielas intereses politikā. Šī filma pārsvarā ir par cilvēku savstarpējām attiecībām no tās, "otras" puses, kur cilvēki maina maskas tik ātri, ka mēdz pazaudēt sevi.
Mana atzīme filmai ir 9/10.