Filma ar ļoti patīkamu pēcgaršu, kura nelaiž vaļa pat nākamajā dienā, viennozīmīgi ir „Mākslinieks”.

Filmas anotācija: Holivuda, 1927. gads. Mēmā kino zvaigzne Džordžs Valentīns ir slavas zenītā: viņa filmām ir neiedomājami panākumi, viņu ieskauj kvēlu pielūdzēju pulks. Taču kinoteātros sāk parādīties skaņu filmas, un jaunais kino paģēr jau citādu aktierspēli un mīmiku. Sarūgtinoši, jo tas var kļūt par Džordža Valentīna karjeras galu. Tajā pašā laikā masu skatu aktrise Pepija Millere tikai sāk savu ceļu uz lielo kino…

Pēc filmas noskatīšanās es sapratu, kā man bija pietrūcis šādu vienkāršu, sirsnīgu filmu. Filma pārsteidz ar to kā tā ir melnbalta un tajā nerunā. Sākumā es visu laiku gaidīju, kad tad aktieri ierunāsies, bet tā arī filmas gaitā tas nenotika, ja neskaita vienu teikumu pašās beigās. Domāju, ka daudziem skatītājiem tas bija liels pārsteigums, jo dēļ neparastā klusuma auditorijā viņi pat pieklusināti smējās. Lielu plusu gribu ielikt par kopējo filmas māksliniecisko noformējumu, man pat uz brīdi gribējās kļūt par fifīgu 30. gadu dāmu, kurai matos ir ondulācijas un uz vaiga „brīnummušiņa”.

Galvenais filmas vadmotīvs ir par spēja mainīties un pielāgoties, savādāk dzīve tevi atstās ar tukšām kabatām un atmiņām. Diemžēl Dž. Valentīns nespēj pārkāpt pāri savam lepnumam un kļūt, ne tikai par mēmā kino zvaigzni, bet arī veiksmīgi veidot karjeru „runājošajā” kino. Turpretī jaunā, uzlecošā zvaigzne Milleres jaunkundze bauda publikas ovācijas, bet sirdī jūtas vientuļa, jo lolo mīlestību pret Džordžu.

Filmas beigās lielākā daļa skatītāju aplaudēja, kas notiek salīdzinoši reti. Domāju, ka publika novērtēja filmu uz „10”!

Kompānija: The Weinstein Company Valsts: ASV, Francija Režisors: Michel Hazanavicius Scenārijs: Michel Hazanavicius

Lomās: Jean Dujardin, John Goodman, Berenice Bejo