Pirmsziemssvētku sarunas ar manu Slinkumu.

Kerstyna
Kerstyna 3. decembris 2018 09:44
1799

„Džinglbell.. džinglbell..lalala... „ Dungoju pie sevis klausoties radio, kur jau 105 reizi šodien skan kaut kāda reklāma,kas mudina iepirkties tieši tur un nekur citur.... Vāru šokolādi, mans Slinkums sēž uz virtuves galda un šūpo kājas. Idille.

-Tu taču nedomā pakļauties reklāmas vilinājuma? Aizdomīgi uz mani pašķielējis, tā starp citu apjautājas mans Slinkums.

-Domāju ,ka nē... es bezrūpīgi attraucu, bet izskatās, ka mana atbilde viņam  netīk..

-Tikai nesadomā tagad ģērbties un iet kaut kur – paskaties kāds laiks ārā!! Slapjš, auksts... slidens! Ja nu tu nokrīti  un uzkrīti man virsū? Slinkums īgni šņaukājas.

-Būšu nokritusi un tu kādu laiku būsi spiests pavadīt pats ar sevi,  kamēr atveseļosies...

-Kā tad, un tad tu pa to laiku nez ko sadarīsi... Skriesi vienā skriešanā un tik ļoti nogursi, ka pat paslinkot tev vairs nebūs spēka.  Mans  Slinkums sāk aiz emociju pārpilnības  piepūsties un mainīt krāsu

-Man ir jāiet pirkt dāvanas, būs taču Ziemassvētki, saku es, un pievēršos beidzot karstajai šokolādei.

 -Dāvanas??? Tu teici – Dāvanas? Tā taču ir tik milzīga piepūle! Tu staigāsi pa veikaliem, nevarēsi vien izvēlēties, beigās neko nenopirksi un būsi dusmīga... Mans Slinkums paliek ar vien  lielāks, nu jau izpleties pa visu atpūtas krēslu un neļauj man paņem šokolādes krūzīti.

-Mīļā mana, mans Slinkums sāk palikt dikti mīlīgs un maina taktiku, nu kur tev jāiet? Nu nekur tev nav jāiet, ja tu vari pabūt kopā ar mani, mēs abi kopā varam dzert šokolādi... Vai ne? Slinkums aptin un ietin mani kā siltā pledā. Mēs varam Ziemassvētkus sagaidīt kopā... un uzdāvināties viens otram.... Nekādu kreņķu,  nekādu satraukumu, nekāda Ziemsvētku drudža...  Nu jau viņš ir aizmurrājis  man ausis...

 Jā, mājās ir jauki, bet....

-Nu kas par BET???  Tu tomēr plāno mani atstumt, pamest novārtā kaut kādu Ziemassvētku tradīciju dēļ?  Mans Slinkums izklausās nevis dusmīgs, bet sarūgtināts.

-Gribi kompromisu? Es  naivi cerīgi pavaicāju, jo mans Slinkums nekad, līdz šim nevienam  kompromisam nav piekritis.

- Klāj vaļā, skeptiski nosmīkņājis, mans Slinkums ienirst aiz manas jakas.

- Nu labi... Es ātrā šopingā, tad kādu brīdi paciemosimies pie maniem vecākiem un atlikušās Ziemassvētku brīvdienas es būšu tava un tikai tava....

 - Izklausās labi..., bet ko es darīšu pie taviem vecākiem?

- Domāju, ka ar lielo runci Muri tu varētu ļoti labi pavadīt laiku... jums daudz kopīgu interešu...

 - Es gan neesmu kaķa slinkums, kā tu saproti, bet.... mans Slinkums cienīgi ietur pauzi...bet Ziemassvētku miera dēļ, es esmu ar mieru. Un beigās vēl splīnīgi piebilst – es pārkāpju saviem principiem , mīļā....

O jā... pārkāp gan. Tur es nevaru nepiekrist.

„Džinglbell, džinglbell.. lalalala...”

 

 

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
DADZABITE 16. decembris 2014 20:53

(Y) Man ar savu slinkumu sobrid notiekas lidzigas sarunas .... Tik daudz kas jaizdara, bet isteniba gribas tikai palist zem siltas segas un lasit gramatu .. kopa ar savu slinkumu, protams :D

VesmaSk 16. decembris 2014 20:45

Vai tik tas nav tavs Slinkums ar ko mana Iedvesma reizēm satusē?:D:D
Lielisks stāstiņš (Y)

Nikte 16. decembris 2014 18:05

(Y)ROFLROFLROFL

-Scarlett- 16. decembris 2014 12:17

ROFLROFLROFL tagad arī es attapos, ka jāsāk cītīģāk pieiet Ziemassvētku jautājumam.. nu vismaz iesaiņot dāvanas :)