Pīlādžu laika lasāmviela
Oktobris sācies ar dzeltenu lapu lietu un nerātnu vēju. Ābolu sezona nu jau tuvojas savam noslēgumam, bet fiziskās aktivitātes stafeti pārņem intensīvā un apjomīgā lapu grābšana. Šogad rudenim ir īpaša krāsa, garša un aura...
Grāmata rokās, sildos ar karstu pīlādžu dzērienu un baroju savas smadzenes ar kārtējo lasāmvielu.
Gabriels Garsija Markess Pulkvedim neviens neraksta
Īsromāns par to, kā pulkvedim paiet dzīve, gaidot apsolīto pensiju – gaidot un nesagaidot. Lasot šo grāmatu, pārņem skumjas un līdzpārdzīvojums, iedomājoties, cik grūti vecam cilvēkam iztirgot sev dārgas mantas, lai tikai dabūtu kādu naudiņu iztikai – sev, sievai un gailim... Ļoti patika, iesaku izlasīt!
Svens Oge Madsens Bezdievīgais farss
Šī grāmata bija kaut kas unikāls. Lai arī neapjomīga, tomēr tik ilgi nācās to lasīt, vai pareizāk sakot – izmocīt. Nudien, šī bija šizofrēniska lasāmviela – stāsts par puisi ar klikšķi smadzenēs, kas pazaudējis bezapziņu, izdzīvo vairākas dzīves versijas vienlaicīgi. Iesaku lasīt tikai mazohistēm, kurām patīk šīzīga lasāmviela.
Lūsinda Karingtone Deviņdesmit dienas Ženevjēvai
Erotiskā literatūra, aptuveni vienā līmenī ar Greju. Īpaši nesajūsmināja, jo sižets pamatīgi atgādināja Greju, līdz ar to radās tāda deja vu sajūta.
Šana Sa Valdniece
Stāsts par kādu meiteni vārdā Mūžīgā Gaisma, kas dzimusi augstmaņu ģimenē. Laimīga sakritība paver viņai ceļu uz Aizliegto Pilsētu – skaistuma un jutekliskuma valstību, kur desmit tūkstoši impērijas daiļāko sieviešu alkst valdnieka mīlestības. Ļoti skaista un iedvesmojoša grāmata. Ja tev interesē Senā Ķīna, tās kultūra un vēsture, tev noteikti patiks arī šī grāmata. Izbaudīju katru lapaspusi!
Kāda ir tava vēso rudenīgo vakaru sildīšanās recepte?
Nē, nu nopietni - Madsena grāmata pati bija šīzīga un mani tā spēja nokaitināt pamatīgi ... a, kuru gan nekaitinātu grāmata, kurā brīžiem stāsti sadalīti 2 vai 4 kolonnās - tad nu šķirsti uz priekšu, izlasot vienu, tad šķir atpakaļ un lasi paralēlo grāmatas varoņa dzīves stāstu
Gan Grejs, gan Ženevjēva nav nekādi literatūras šedevri, bet modes lieta - tas nu gan

Ženevjēva man atkal likās tāda pabāla, salīdzinot ar Greju
Bet to, ka tā tagad ir modes literatūra un jebkurš laicīgais rakstnieks uzskata par pienākumu uzcept šādu romāniņu - tas nu ir skaidrs
Ženevjēva bija paredzama, Grejs varbūt ne tik.
Pirmās divas neesmu lasījusi, bet padomāšu - varbūt ziemas vakaros paņemšu bibliotēkā (neesmu gan mazohiste ...
).
"Deviņdesmit dienas Ženevjēvai" ne īpaši patika, tad jau Grejs bija labāks.
Jā, "Valdniece"man arī patika". Iesaku izlasīt arī visas Enčī Minas grāmatas, ja gribas ko līdzīgu.
Pievienojos ar labajām atsauksmēm par "Valdnieci"!
Izlasīju to jau sen, bet joprojām atceros kā ļoti krāšņu un sulīgu lasāmvielu. Pēc tās izlasīšanas sapirkos vēl dažus romānus par un ap seno Ķīnu 