Pelizetas sapņu ķirbis.

Kerstyna
Kerstyna 22. decembris 2014 20:34
1650

 

Kādas mājas bēniņos dzīvoja peļu ģimene. Ģimenes pastarīte Pelizeta bija mazliet sapņaina pelīte, kura draudzējās ar Mājas gariņu un Zirnekli. 

Reiz Pelizeta atrada noplīsušu grāmatu  bez vākiem... Ak, cik tā gardi smaržoja... pēc cepumiem, piena un mazliet ievārījuma. Skrip – skrip.... Pelizeta paskrubināja virsējo lapu ar saviem asajiem zobiņiem... Pē! Tas taču tikai papīrs, mazliet vīlusies padomāja Pelizeta un atstūma no sevis tālāk grāmatu, kura nebija tik garšīga, kā likās. Lapas nočaukstēja un Pelizeta ieraudzīja brīnišķu bildi – zelta ķirbi uz riteņiem, ar  mirdzošiem logiem un samta aizkariem.... 

Ak! Es tādu gribu, es gribu tādu ķirbi!!! Pelizetas jūsmīgie pīkstieni iztraucēja no miega viņas draugu Zirnekli un sabaidīja Mājas gariņu. Tie abi atsteidzās pie Pelizetas, lai uzzinātu par ko tāds tracis .

 Redzat, jūs redzat šo brīnišķīgo ķirbi? Kā man pie tāda tikt? Pelizeta sajūsmināta skraidīja apkārt grāmatas lapai un nerimās taujāt. Zirneklis mirkli paklusēja, tad teica – Ķirbji parasti aug dārzā vai uz skapju augšām.... Mājas gariņš paglaudīja bārdu un teica, ka ķirbji visdrīzāk augot dārzā.. Pelizeta apstājās un tad teica – man vajag dārzu! Zirneklis teica, ka mājā iekšā dārza neesot, tas esot tur – ārā, kur Pelizeta nekad nebija bijusi. Mājas gariņš teica, ka ķirbis augot no sēklas, kā jau viss, kas aug. Tas Pelizetai bija jaunums... un kur lai tādas sēklas dabū? Varbūt mamma zina? Mamma zināja gan un iedeva Pelizetai veselas trīs ķirbju sēklas. Pelīte veikli aiztipināja no bēniņiem uz dārzu... tur āŗā. Viņu pavadīja Zirneklis un Mājas gariņš, jo Pelizeta nekad nebija bijusi tur – ārā. Pelizeta stāvēja dārzā un sajūsmā sita ķepiņas – Ak, cik jauki, cik smaržīgi un skaisti !!! Un kur izaugs mans ķirbis? Zirneklis teica, ka tā īsti nezinot, bet Mājas gariņš teica, ka dobē, bet to vajagot uzprasīt Kurmim, kurš te kaut kur dzīvojot. Kamēr Pelizeta jūsmoja par dārzu, tikmēr Zirneklis naski cilājot savas astoņas kājas aizskrēja meklēt Kurmi. 

Pēkšņi zem Pelizetas kājām sāka drebēt zeme... kad viņa sabijusies atlēca malā, viņas acu priekšā pacēlās zemes paugurs. O, Kurmi, labdien... viņa klusītiņām nopīkstēja. Kurmis teica, ka viņa šajā rakumā varot stādīt savu ķirbi un nosolījās to neizrakt.  Pelizeta ierušināja ķirbja sēklas Kurmja rakumā un apsēdās blakus gaidīt.....     Mājas gariņš arī apsēdās blakus un teica, ka viņaprāt ķirbji tik ātri neaugot un tos vajagot īpaši aprūpēt, lai viņi augtu. 
Pelizeta centās, ļoti centās un izaudzēja Miiiilzu ķirbi....  Ķirbis piedalījās konkursā un dabūja Zelta godalgu. Pelizeta bija jau aizmirsusi, ka gribēja Zelta ķirbi, ar stikla logiem un samta aizkariem.

Audzēt ķirbi bija tiiik aizraujoši, ka Pelizeta jau zināja – Šis bija viņas Pirmais, bet ne pēdējais ķirbis. 

P.S.

Pasaciņa bija pasaku konkursam, kur bija jāpieraksta pasaka pie ilustrācijas. Bet ne pie tās, kas titulā :D

 

Blogo Sieviešu klubā un laimē!

 

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Kerstyna 23. decembris 2014 20:09

Paldies!

vecsprofils 23. decembris 2014 16:49

Loti skaista valoda, baudāmi lasīt un prieks, ka tiec novērtēta (Y)(L)(F)

Cerīte 23. decembris 2014 12:15

Skaista pasaka.

Kerstyna 23. decembris 2014 10:53

:$ Paldies, paldies :)

Nymph 23. decembris 2014 09:24

Superīgi!!! Man ļoti patīk - mīļi! Paldies, ka padalījies!
Un vēlreiz no manis apsveikumi ar panākumiem! :) (F)

Linduchy 23. decembris 2014 06:48

Aww, cik mīļa pasaciņa! Man tik ļoti patīk tavs rakstības stils! Un tik milzīgs prieks, ka tavu pasaku nopublicēja kalendārā! Super! Tā tik turpināt! (Y)(F)(party)