Pavasara ģenerāltīrīšana

Autors: LosOjosVerdes, 2016. gada 1. marts, 18:32:29
Pavasara ģenerāltīrīšana

Šodien pilnīgi nejauši atklāju mini izstādi t/c Riga Plaza, kur izstādītas 13 dažādu gadu kāzu kleitas. Cik sapratu, daļa no tām ir no personīgām kolekcijām. Piemēram, vecākā izstādē apskatāmā kleita ir n0 1916.gada, bet cepure pat no 1911., tātad tai ir vairāk kā 100 gadu. Ļoti interesanti bija redzēt kleitu, kāda bijusi mugurā laimīgai līgavai tieši tajā gadā, kad piedzimu. Smieklīgi naiva, gaiši zilā krāsā, ar apkaklīti-tik pareiza jaunā sieviņa :D Taču, acīmredzot, tādas ir tā laika vērtības un normas.

20160301180146-85488.jpg

20160301180218-56574.jpg

Šī izstāde lika man aizdomāties par savām kāzām, kleitu, atmiņām, piemiņas lietām, ko glabājam. Man ar vīru pavisam drīz būs Rožu kāzas. Vai tiešām jau 10 gadi? Bet patiesībā "tikai", jo šis gadu skaitlis ir pirmais, kuru būtu tā kā jāatzīmē, jo laulības kaut kādu nieka periodu jau ir pārbaudījušas sevi. Laulātie viens otru iepazinuši gandrīz! līdz nesmukumam :D. Jau ir bijušas pirmās krīzes, kad šķiet, ka viss, nu ir jāšķiras, papīri un gredzeni galdā (nē, tā gluži ne, bet vārdiski gan esmu mētājusies pa labi un pa kreisi dusmu brīžos). Es patiešām šodien aizdomājos, ko mēs tādu romantisku, bet ne banālu, varētu sadarīt savā kāzu jubilejā, tikai mēs divi vien, kas pēdējos gados galīgi nav sanācis. Varbūt klasisko SPA variantu? Nav nekas oriģināls. Vienkārši piepildīt vannu, iebērt rožu ziedlapiņas un mērcēties tundām ilgi? Banāli! Un tik lielas vannas tāpat mums nav :D Var mēģināt ieplānot tālu lidojumu uz kādu no Rožu pilsētām kādā no ASV štatiem (cik romantisks nosaukums pilsētai!), taču, atzīšos, tas man nebūs pa kabatai. Tāpēc vēl var paspēt pa lēto nopirkt biļetes uz Marokas "pērli" Marakešu, kas, izrādās, mīļi tiek dēvēta šo skaisto, cēlo ziedu vārdā, jo pilsētas vairums ēku nokrāsotas vieglā laša krāsas tonī. Šo paturēšu kā daļēji īstenojamu ideju. Nu ja galīgi arī tuvējā Āfrika nav nekādi sasniedzama, atliek mūsu pašu Latvijas pilsēta, kur brauc pēc smukuma. Tukums-Rožu pilsēta. Bet kaut arī pilsēta tā tiek dēvēta un tajā patiešām ir Rožu laukums, kurā vasaras vidū neprātīgi smaržo rozes, mūsu kāzu jubilejā pilsēta pavisam noteikti būs bez reibinoši smaržīgām rozēm. Tad vienīgi varētu iedzert slaveno Tukuma rožu kokteili. Nu laiks man vēl mazliet ir, lai pieņemtu lēmumu, kā atzīmēt Rožu kāzu jubileju, bet izstāde mani mudināja ne tikai ieplānot svinības, bet arī sakārtot foto. Beidzot! Meitenes, neesmu to vēl 10 gadu laikā izdarījusi. Bilžu ir tik daudz, visās esam tik skaisti, laimīgi, cerību pilni! Visās viens uz otru skatāmies tādām acīm!  

Saliku bildes pēc kārtas (vismaz kaudzītēs, albumi tiks piepildīti citu dienu), izskatīju fotogrāfa atsevišķi saglabātās īpašās fotogrāfijas (āaaa, cik skaisti un oriģināli!), veldzējos atmiņās. Todien ik katrs sīkums bija svarīgs. Katra detaļa man šodien stāsta savu stāstu.

20160301182623-62355.jpg

20160301190233-56675.jpg

20160301190253-14202.jpg

20160301190311-70914.jpg

Šo visu pārcilājot, izdevās patiesi forša diena. Tik daudz kas atausa atmiņā. Tik daudz pārdomu raisīja-par to, vai laulība ir izdevusies tāda, kādu biju to sevī izsapņojusi, ejot pie altāra. Vai pati esmu bijusi godīga, lojāla, izpalīdzīga un vienkārši līdzās esoša sieva. Laulība patiesībā ir cēlu, skaistu un daudzkrāsainu rožu dārzs, kurā, nevērīgi ejot, nemitīgi sanāk sadurties. Un ja tā, jāprot ar cieņu  un mīlestību tos ērkšķus izņemt.

20160301190348-55731.jpg

Nu un tad jau pārskatīju savu laulību rekvizītus, krājumus. Neesmu izmetusi laukā pilnīgi neko-nevienu matu sprādzīti no lielās kaudzītes, pat ne maizes garoziņu, ko mums ar vēlējumu, lai vienmēr būtu maizīte, uzdāvināja veca, veca tantīte, kura kalpo baznīcā, kurā laulājāmies. Pat šķīvja lauskas, kuru mums bija daudz (simbolizē bērnu skaitu (nu tik daudz neesam realizējuši, bet vēl jau laiks nav galā :D)), esmu saglabājusi. Pakavu, ko vīrs izkala Brīvdabas muzejā, visi plakāti no kāzām utt., utt. glabājas. Bet pats galvenais-kāzu kleita. Tā man stāv skapī drēbju maisā. Pēc kāzām nav ne tīrīta, ne arī detaļas, kuras apakšsvārkos ieplīsa, ir labotas-tā ir tāda pati kā tikko novilkta kāzu naktī. Ik pa laikam izvelku, paskatos, papriecājos. Vienu reizi bērni pat pierunāja to uzlaikot. Vēl der, pat mazliet par lielu. Kleita ir šūta, nav pirkta gatava. Tajā ir gan romantiskas detaļas, gan mazliet nebēdnīgs caurspīdīgums vietām, gan dekoltē-viss kā vajag, lai jaunais vīrs nespētu sagaidīt kāzu nakti :)

20160301182119-84466.jpg

20160301182141-72898.jpg

20160301182218-60960.jpg

Es neko neesmu plānojusi, ko ar kleitu iesākt, bet tagad, kad man ir meita, loti priecātos, ja viņai tā patiktu. Zinu jau zinu, ka skan naivi, bet ja nu tomēr noderēs kaut detaļa no manas kleitas, būšu lepna. Manuprāt, tas ir pat simboliski, ka mēs pārmantojam savu mammu, vecmāmiņu kāzu kleitas, spējam tās pielāgot sev, laikmetam un izskatīties skaistas tajās. Ļoti žēl, ka man tāda mantojuma nebija.

Redz, kāds neplānots ceļojums atmiņās, krājumu lādēs un domās tika izraisīts, pateicoties izstādei t/c. Sanāca tāda pavasara ģenerāltīrīšana :) Un lidojums!

20160301182314-89513.jpg

Ko jūs, meitenes, izdarījāt ar savām kāzu kleitām? Vai svinat kāzu jubilejas?

Konkurss: Pavasaris ienāk Sieviešu Klubā